• Tweet

Tiesībsargs Juris Jansons ir saņēmis vairāku iedzīvotāju iesniegumus par jauno kārtību studiju īstenošanai jaunajā mācību gadā. Tiek norādīts, ka kārtība, kurā ar 11. oktobri studijas varēs turpināt tikai studenti ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, ir diskriminējoša attiecībā pret nevakcinētiem studentiem. Jansons gan uzsver – šādi noteiktumi atbilst Satversmei.

Tiesībsargs atbild – Ministru kabineta (MK) noteikumos paredzētais nevakcinēto personu tiesību uz izglītību ierobežojums, atbilstoši kuram studijas pamatā notiek klātienē tikai vakcinētām, Covid-19 pārslimojušām un līdz šī gada 10. oktobrim arī testētām personām, bet attālināti tikai tad, ja par to lēmusi augstskola apstākļos, kad netiek mazināts studiju kvalitātes līmenis, ir attaisnojams, un cilvēktiesību pārkāpums nav konstatējams. Tādējādi, secināms, ka MK noteikumos ietvertais ierobežojums ir atbilstošs Satversmei.

“Lai rastu sekmīgu situācijas atrisinājumu, kas būtu labvēlīgs gan studentam, gan izvēlētajai augstskolai, aicinām vērsties augstskolā, lai pārrunātu konkrēto situāciju un iespējamos tās risinājumus, un atbilstoši tiem būtu iespējams uzsākt vai turpināt studijas augstskolā kādā no piedāvātajiem studiju procesa organizēšanas modeļiem,” pauž tiesībsargs.

Tiek skaidrots, ka atbilstoši jau minētajiem MK noteikumiem, līdz ar studiju procesa atsākšanos rudenī izglītības procesa apguve faktiski var notikt divējādi. Pirmkārt, studiju programmu īstenošanai un apguvei primāri ir jānotiek klātienē, un šajā studiju procesa organizēšanas modelī piedalās tikai vakcinētas, Covid-19 pārslimojušas un līdz šī gada 10. oktobrim arī testētas personas. Taču, tā kā augstskolām ir piešķirtas tiesības lemt par atsevišķa kursa pilnīgu vai daļēju norisi attālināti, ja tam ir pamatots iemesls, augstskolas var noteikt arī tādu studiju procesa organizēšanu, kur daļa studijas norit klātienē, bet daļa – attālināti, ar nosacījumu, ja studiju kvalitātes līmenis nesamazinās.

“Lai arī tiesības uz izglītību Satversmē nav minētas kā vienas no tiesībām, kuras var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, tas nenozīmē, ka šīs pamattiesības ir absolūtas un tām nevarētu noteikt ierobežojumus. Taču, noteiktajam ierobežojumam ir jābūt attaisnojamam, proti, tam ir jābūt noteiktam ar likumu; tam ir jābūt leģitīmam mērķim un samērīgam,” pauž tiesībsargs.

Viņš norāda, ka “pārbaudot to, vai noteiktajam ierobežojumam ir leģitīms mērķis, tiesībsargs skaidro -pirmšķietami ir secināms, ka lēmums par studiju procesa primāru organizēšanu klātienē, tai skaitā to pieejamību klātienē tikai vakcinētām, Covid-19 pārslimojušām, bet līdz šī gada 10. oktobrim arī testētām personām, un tādēļ to nodrošināšanu attālinātā režīmā tikai izņēmuma gadījumos, ir pamatots ar nepieciešamību nodrošināt epidemioloģiski droša pakalpojuma sniegšanu jeb sabiedrības veselības drošības apsvērumu.”

“Tā kā augstākās izglītības ieguves procesā būtiska nozīme var būt praktiskām nodarbībām klātienē, kuras ne vienmēr ir iespējams kvalitatīvi organizēt attālināti, klātienes studiju atsākšana augstskolās un līdz ar to pilnvērtīgs speciālistu sagatavošanas process ir visas sabiedrības interesēs. Tādēļ, lai augstskola varētu atjaunot studiju procesu klātienē, tai ir jāveic noteikti epidemioloģiskās drošības pasākumi, lai ierobežotu Covid-19 infekcijas izplatību. Tā kā šobrīd pasaulē vienīgie pieejamie līdzekļi iespējami infekcijdrošas vides panākšanā ir vai nu vakcinācija vai pārslimošanas fakts, tad augstskolu izvēles iespējas ir tikpat ierobežotas, lai nodrošinātu drošu studiju procesu,” pausts Jansona paziņojumā.

Tiek uzsverts, ka augstskolu pienākums, pamatojoties uz augstskolas un studējošo starpā noslēgtiem studiju līgumiem, ir nodrošināt studiju programmas apguvi pilnībā un līdz ar to arī kvalitatīvu izglītības norises procesu. Savukārt, tā kā par tādu pamatā ir atzīstama studiju procesa norise un apguve klātienē un ir nepieciešams ievērot samērību ar vairākuma interesēm, kur valsts nevar pieļaut atsevišķu indivīdu subjektīvās intereses stādīt augstāk par valsts un sabiedrības vairākuma interesēm, valstij ir jāsargā to iedzīvotāju tiesības, kas vēlas saņemt epidemioloģiski drošus pakalpojumus un nevēlas pakļaut sevi inficēšanās riskam ar Covid-19 infekciju.