• Tweet

Dažādi apstākļi liecina, ka ASV sankcijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu bijis tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) roku darbs, pausts Pietiek.com publicētajā Ventspils izdevumā “Ko visādi Ventspilnieki.lv tev nestāsta”.

Runājot par to, kas pret Lembergu vērsa ASV sankcijas, izdevumā norādīts, ka notikumu hronoloģija nav tālu jāmeklē – pāris dienas pēc sankciju uzlikšanas Ventspils ostai Jaunā Konservatīvā partija savā mājaslapā pati ievietoja paziņojumu, kurā bija pausts “No 2019. gada 4. decembra līdz 8. decembrim Ministru prezidenta biedrs, tieslietu ministrs Jānis Bordāns kopā ar Tieslietu ministrijas parlamentāro sekretāru Juri Jurašu darba vizītē apmeklēja Vašingtonu (ASV), kur tikās ar ASV Tieslietu departamenta, Valsts departamenta, Valsts kases un Pasaules Bankas pārstāvjiem, lai apspriestu Latvijas un konkrēti Tieslietu ministrijas īstenotos pasākumus.”

Par to bija lasāms arī medijos, tai skaitā Latvijas Avīzē, kurā pats Bordāns atzinies, ka “viņi ir saskatījuši, ka šai valdībai ir vērts sniegt tādu instrumentu rokās kā Lemberga iekļaušanu šajā sarakstā.”

Izdevums norāda, ka sekas ir acīmredzamas un vairs nav labojamas: kravu īpašnieki bailēs par savu kravu drošību aizvirzījuši tās uz citām ostām ārpus Latvijas. Šīs rīcības rezultātā, kā visiem zināms, Ventspils ostā kravu apgrozījums nokrities par 40%, Rīgas ostā ir kritums par ceturtdaļu, arī Liepājas osta nav tikusi cauri sveikā. Pagājis jau pusotrs gads, un šajā laikā nav parādījušās pazīmes tam, ka tranzīts varētu atgriezties iepriekšējā līmenī. Bet, ja skatāmies starptautisko dzelzceļa tranzītkravu apjomu, tas nokrities uz pusi, padarot Latvijas Dzelzceļu no pelnoša valsts uzņēmuma par dotējamu nabagu, ko uztur nodokļu maksātāji. 2020. gadā. LDz piešķirti desmiti miljonu, lai tas vispār varētu saglabāt maksātspēju. LDz izpārdod vagonus, sliedes, staciju ēkas. Tikai pusgada laikā vien pēc sankcijām valsts budžeta piešķīrumi dzelzceļam jau izmaksāja 32 eiro katram no mums — ikviens strādājošais, pensionārs, skolnieks, invalīds vai zīdainis kā Latvijas iedzīvotājs un nodokļu maksātājs “izvilka no sava maciņa”.

Tikmēr novērots, ka sabiedrība negatīvi vērtējusi ASV sankciju uzlikšanu Lembergam un Ventspils brīvostai. Kā liecina SKDS aptauja, vairums no respondentiem negatīvi novērtējuši ASV uzliktās sankcijas Ventspils mēram Aivaram Lembergam.

Vaicāti par faktu, ka saistībā ar ASV noteiktajām sankcijām Latvijas valdība neaizstāvēja Latvijas Republikas pilsoni Aivaru Lembergu, 31% no visiem respondentiem atbildējuši, ka uzskata Krišjāņa Kariņa valdības rīcību, neaizstāvot Lembergu starptautiski, par “drīzāk nepareizu”, bet vēl 23% valdības darbības uzskata par ļoti nepareizām. Uz viņu fona tikai 12% respondentu teikuši, ka uzskata Latvijas valdības rīcību par pareizu, kamēr 17% — par “drīzāk pareizu”.

Kopumā 54% no respondentiem atbildējuši, ka Latvijas valdībai vajag aizstāvēt Lembergu, nevis viņu apkarot. Savukārt pašu sankciju uzlikšanas faktu negatīvi novērtēja lielais vairums — 57% no respondentiem, bet tikai 21% tās vērtēja ļoti vai kaut daļēji pozitīvi.

Bet uz SKDS sociologu jautājumu par to, ko sabiedrība sapratusi no sankciju uzlikšanas procesa, tieši ceturtdaļa no aptaujas respondentiem uzskatījuši, ka sankcijas uzliktas pēc Latvijas valdības iniciatīvas.

Vēl 16% aptaujāto atbildējuši pavisam konkrēti: tas noticis tieši pēc Lemberga politisko oponentu — Jaunās Konservatīvās Partijas — ierosmes. Tikai 27% uz jautājumu domājuši, ka tas noticis pēc ASV valdības pašas iniciatīvas, bet 32% no respondentiem nav bijis nekāds viedoklis.

Izdevumā “Ko visādi Ventspilnieki.lv tev nestāsta” pausts, ka to, ka Lemberga politiskie oponenti no JKP, izmantojot savus amatus Finanšu ministrijā, braukuši uz Ameriku izlūgties sankcijas pret Latviju, ilustrēja žurnālistu nesekmīgie centieni uzzināt, uz kādu pierādījumu pamata tas noticis. Ģenerālprokuratūra, kuras Starptautiskās sadarbības nodaļa koordinē itin visus tiesiskās palīdzības līgumus ar ārzemēm, bija uzskatījusi žurnālistu jautājumus par pietiekami svarīgiem, lai atbildi parakstītu pats tobrīdējais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers: “Informēju, ka Ģenerālprokuratūra nav sniegusi informāciju ASV varas iestādēm, tostarp sakarā noteiktajām sankcijām […].” Līdz ar to Kalnmeiers pamatoti noraidījis informācijas izsniegšanas pieteikumu, jo nemaz neesot, ko izsniegt.

Līdzīgas atbildes atsūtīja arī Ārlietu, Tieslietu un citas ministrijas: arī tās atzina, ka nekādu informāciju neesot devušas ASV iestādēm — ne pēc savas, ne kādas citas iniciatīvas, tālab arī šīm ministrijām neesot nekas tāds, ko varētu izsniegt publicēšanai.

“Ministrijām un iestādēm tika vairākkārt lūgts izsniegt visu informāciju, kādu tās nodevušas ASV un kas kalpojusi par pamatu attiecīgu skaļu secinājumu izdarīšanai. Taču tagad izrādījies, ka Latvijas iestādes nenodeva ASV vispār nekādus faktus vai dokumentus pirms sankciju uzlikšanas. Tātad pusotru gadu pēc OFAC preses relīzes par sankciju uzlikšanu neviens — ieskaitot mūsu tiesībsargājošās institūcijas — joprojām nav redzējis nevienu dokumentu vai pierādījumu, uz kā sankcijas balstītas. Tikmēr Jaunā Konservatīvā partija turpina maršēt uz priekšu, ieguldot pašvaldību vēlēšanās tādu enerģiju un naudu kā vēl nekad pirms tam,” pausts Pietiek.com pieejamajā izdevumā.

Vai tas neapliecina arī paša Lemberga vārdus, ka ASV sankcijas ir politiski motivētas un tās izkārtojis tieslietu ministrs Jānis Bordāns?

Savukārt par pašu izdevumu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pieņēmis lēmumu aizliegt  tā turpmāku izplatīšanu.

Foto: F64