• Tweet

Sabiedrības iniciatīvu portālā “Manabalss.lv” sākta parakstu vākšana par atbalsta piešķiršanu visiem studējošajiem Covid-19 ietekmē – nediskriminējot studentus, kuri mācās maksas vietās.

Iniciatīva radusies, reaģējot uz 11. augustā apstiprinātajiem Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegtajiem grozījumiem, kas paredz, ka atbalsts studentiem, kuriem Covid-19 pandēmijas ietekmē samazinājušies ieņēmumi, tiek attiecināts tikai uz budžeta vietās studējošajiem. Iniciatīvas autore Lāsma Bērziņa norāda, ka šādā veidā tiek diskriminēti pārējie valsts un privāto augstskolu studenti, kuri tieši tāpat saskaras ar Covid-19 radītajām problēmām. “Ir skaidrs, ka šajā gadījumā pieņemtie grozījumi šķiro budžeta un maksājošos studentus, taču Covid-19 izraisītā pandēmija studentus nešķiro un var ietekmēt ikviena studējošā ienākumus, neatkarīgi no tā, vai tas mācās par saviem vai valsts budžeta līdzekļiem. Nav pareizi sniegt atbalstu tikai vienai studentu grupai,” teic L. Bērziņa. “Ar iniciatīvu un 10 000 parakstiem vēlamies panākt, lai tiktu radīts jauns tiesību akts, kas paredzētu vienlīdzīgu atbalstu visiem Latvijas studējošajiem.”

2. jūnija valdības sēdē skatītajā Finanšu ministrijas informatīvajā ziņojuma “Par pasākumiem Covid-19 krīzes pārvarēšanai un ekonomikas atlabšanai” pielikumā par minēto papildus finansējumu 27,41 miljonu eiro apmērā zinātnei, augstskolām un citiem IZM vienreizējiem, terminētiem pasākumiem nav teikts, ka atbalsts piešķirams tikai vienai studentu grupai, ignorējot pārējos valsts un privāto augstskolu studentus. Tas nozīmē, ka līdzekļi šādam risinājumam ir pieejami.

Saskaņā ar IZM datiem valsts augstskolās 2018./2019. studiju gadā studēja 27 047 studenti, bet privātajās augstskolās vēl 15 268 studenti, kas maksā studiju maksu. Kopumā tie ir 42 315 studenti. Apstiprināti grozījumi paredz, ka budžeta vietās studējošie saņems stipendiju 200 eiro apmērā. Tāda paša apjoma stipendija arī maksas studentiem nozīmētu papildus aptuveni 8,5 miljonus eiro (augstskolām un citiem IZM pasākumiem paredzēti 27,41 miljoni eiro).

“IZM uz iesniegto iniciatīvu aicināja maksas vietu studentus ņemt kredītus. Tas, protams, ir risinājums, taču sanāk ka tie, kas ar saviem līdzekļiem jau apmaksā savu vietu augstskolā, tiek stumti vēl lielākos kredītu slogos, lai varētu noturēties virs ūdens,” komentē L. Bērziņa. Tāpat viņa norāda, ka runa nav par privātajām augstskolām, gluži pretēji – vairāk tas attiecas uz valsts augstskolām, jo tieši tur ir lielākā daļa maksājošie studenti. “Budžeta vietas idejiski ir valsts prioritārajās nozarēs, taču Latvijā arī ārsti un juristi ir maksas vietās. Stāsts nav par prioritātēm.”

IZM norādījusi, ka ir pieejamas Labklājības ministrijas stipendijas, kurām varot pieteikties jebkurš studējošais, tai skaitā tie, kuri ir maksas vietās, uz ko L. Bērziņa norāda, ka šai stipendijai var pieteikties tikai tie, kuriem ir bezdarbnieka statuss, turklāt ir tikai 3000 vietas uz vairāk kā 42 tūkstošiem maksājošajiem studentiem.
Savu atbalstu uzsāktajai iniciatīvai publiski izteicis arī Latvijas Universitātes (LU) rektors Indriķis Muižnieks, norādot, ka, viņaprāt, stipendijas būtu jāattiecina uz visiem studentiem, uzmanību vēršot uz sociālo aspektu. Arī Latvijas Studentu apvienības prezidente Justīne Širina LR1 intervijā norādīja, ka tiks sasaukta ārkārtas sēde, kurā lems par turpmākajiem soļiem un nostāju, personīgi izsakot atbalstu uzsāktajai parakstu vākšanai.

Valdības sēdē pret šo normu iebilda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera – norādot, ka tieši tie studenti, kuri par izglītību maksā paši, ir augstākā riska kategorijā.