Tautastērpi ceļ pašapziņu
Gatavojot pašdarbniekus dziesmu un deju svētkiem, svarīgi ir ne tikai iemācīt viņiem dejas soļus, dziesmas un citas prasmes, bet arī atbilstoši apģērbt.
Prasības tradicionālajiem tautastērpiem ir diezgan stingras, un vērtētāji skatēs var pat noņemt punktus par neatbilstīgu drēbju kārtu. Bet, lai kvalitātes latiņu turētu augstu, arī šogad svētkos tiks rīkota tautastērpu skate.
«Dalība skatē, kas dziesmu un deju svētku laikā notiks jau ceturto reizi, ir brīvprātīga. Vērtēšana tajā notiek vairākās grupās, un, lai gan uzvarētāji saņem arī balvas, svarīgākais, domāju, ir pašapziņas celšana – apliecinājums, ka esi apģērbts skaistā un atbilstošā tautastērpā. Tā ir arī lieliska mācību stunda visiem – apskatīt vienkopus tik daudz tērpu,» skates mērķi raksturo Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena, atzīstot, ka kopumā tērpu līmenis esot gluži labs un to apliecinot arī šobrīd notiekošās deju skates.
Par un pret stilizāciju
Eksperti atzīst, ka visgrūtāk autentiskumu novērtēt tieši dejotāju apģērbos, jo šī kustību māksla prasa izmantot vieglāk kopjamus materiālus, līdz ar to stilizācijas līmenis ir krietni augstāks nekā, piemēram, folkloras kopu un koru dalībnieku drēbju kārtā. Cik daudz ir pieļaujama improvizācija, domas ir atšķirīgas. Vieni uzskata, ka stingri jāievēro kanoni, jo dziesmu svētki taču ir iekļauti UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, un viens no galvenajiem akcentiem šajā notikumā ir tautastērpi. Dažādas variācijas par tēmu var degradēt tērpu kvalitāti. Savukārt citi iebilst: deja pati par sevi ir stilizācija, tur maz kas ir autentisks, tāpēc pieļaujama arī brīvāka attieksme pret tērpiem. Tomēr visi domā vienādi, ka ir jābūt sarkanajām līnijām, ko nedrīkstētu pārkāpt, tāpēc kolektīvu vadītājiem ir tam jāseko. LNKC rīkojot izglītojošas izbraukuma nodarbības, lai izvairītos no tādiem gadījumiem, kādi bijuši iepriekšējos gados, kad tērpu neatbilstības dēļ bijis pat jāšaubās par atsevišķu kolektīvu iederēšanos šajos svētkos.
Jāprasa padoms ekspertiem
Arī seno tērpu darinātāja Madara Briede atzīst, ka nācies redzēt tādus salikumus, «uz kuriem bēdīgi skatīties». Dažs nākot pie viņas pēc padoma, kad jau iegādāti audumi un izvēlēti modeļi. «Prasa man, vai būs labi. Ko man atbildēt, ka nav vis labi? Un sākot jau ar nepareizi iegādātajiem materiāliem, kurus uzšujot apģērbam nav ne krituma, ne izskata. Mēģinu jau skaidrot visādas nianses, bet ne jau vienmēr tas tiek ņemts vērā,» noplāta rokas M. Briede. Viņa iesaka: ja sāk veidot tērpu no nulles, noteikti jāmeklē zinātāji, kas palīdzēs ievirzīt pareizajās sliedēs, nevajag paļauties uz savu gaumi un attēliem grāmatās. Daudz kas, protams, esot atkarīgs arī no darinātājiem – ne vienmēr tie ir līmenī, un rezultāts tad ir visai bēdīgs. Vienubrīd pat ticis spriests, vai nav vajadzīgs atbilstošs sertifikāts tiem, kas gatavo tautastērpus – sākot no audējiem līdz pat šuvējiem. Taču skaidrs, ka pasūtītājam nereti visu nosaka cena, kas liek izvēlēties lētāko piedāvājumu (vismazākais ir 200 latu par vienu komplektu). Diemžēl autentisku un bagātīgu tradicionālo tērpu (dažkārt pat arheoloģisko), kas izmaksā vairākus simtus un pat summas ar četriem cipariem, lielākoties var atļauties individuālie pasūtītāji.
Jo bagātīgāks – jo dārgāks
Tieši lielie izdevumi raizes dara pašvaldībām un kolektīvu vadītājiem. Vairākas aptaujātās vietvaras atzīst, ka diez vai varēs atļauties saviem kolektīviem tādu apģērbu, lai varētu piedalīties tērpu skatē. Kolektīvu skaits novados ir atšķirīgs – sākot no nepilniem desmit līdz vairākiem desmitiem, tāpat svārstās tiem atvēlētās summas: no simtiem līdz pārdesmit tūkstošiem. Par tērpiem paredzēto naudu, piemēram, Skrundas novadā korim būs jauni brunči, Liepājā vairāki deju kolektīvi tiks pie jaunas drēbju kārtas, bet cēsnieki šā finansējuma lielu daļu atvēlējuši orķestra aprīkojumam. Rēzeknieši vairāk par atsvaidzināšanu nevarot atļauties, turklāt izmantošot vietējo meistaru darbu. «Mēģinām jau darīt visu ekonomiskākā režīmā. Teiksim, uztaisām izšuvuma josliņu šaurāku, neizmantojam metāla važiņas,» skaidro Rēzeknes Kultūras un tūrisma centra direktores vietniece Maija Brēķe.
Viens no kolektīviem, kas vēl apsver iespēju piedalīties tērpu skatē, ir Līgatnes deju kolektīvs Zeperi. Tā vadītāja Iveta PētersoneLazdāne apliecina, ka desmit gadu laikā ir rūpīgi strādāts pie tērpiem, pat pie vissīkākajām detaļām, un to uzteikuši arī eksperti. Viņa norāda, ka daudzi kolektīvi cits citam izpalīdz ar tērpiem – arī viņiem Ādaži aizdevuši Vidzemes lībiešu tērpa rotas lietas, ko paši neizmanto. Nu tās uzspodrinātas tiekot liktas lietā.
Avots: nra.lv /Aisma Orupe
Vēl par tēmu:
Kamerorķestris Kremerata Baltica Gidons Krēmers un KREMERATA BALTICA sāk vērienīgu dubultās jubilejas sezonu
2027. gads KREMERATA BALTICA būs īpašs dubultās jubilejas gads – 80. jubileju atzīmēs orķestra dibinātājs Gidons Krēmers, bet KREMERATA BALTICA 30 gadu pastāvēšanas jubileju. Orķestris...
Lasīt tālākGACHO un MESA kopkoncertam top iespaidīga, īpaši šim šovam veidota skatuve
Gatavojoties gaidāmajam Gacho un MESA kopkoncertam šo sestdien, 22.augustā, Mežaparka lielajā estrtādē jau aktīvi norit skatuves uzbūves darbi. Skatītājus sagaida ne tikai muzikāls priekšnesums,...
Lasīt tālākRīgas 825. dzimšanas dienas koncerts “Atver Rīgu! Kods: 825” būs pieejams ikvienam
15. augustā 11. novembra krastmalā Rīgas 825. dzimšanas dienas svinību koncerts “Atver Rīgu! Kods: 825” aicinās uz plašu mūzikas, dejas, gaismu un audiovizuālo priekšnesumu programmu. Domājot...
Lasīt tālākLiepājas Simfoniskais orķestris izziņo Dienvidkurzemes festivāla “Rimbenieks” programmu
Dienvidkurzemes festivāls “Rimbenieks”, kas aizsācies 2021. gadā, ir notikums, kas kļuvis par skaistu tradīciju un gaidītu vasaras kultūras pieturvietu novada iedzīvotājiem un arī tuvākiem...
Lasīt tālākXII festivālā “Čello Cēsis” pirmo reizi Latvijā viesosies Francijas Nacionālais jauniešu simfoniskais orķestris
Ar XII Starptautisko festivālu “Čello Cēsis” septembra sākumā koncertzāle “Cēsis” atklās jauno koncertsezonu. Turpinot vairāk nekā desmit gadu garumā veidoto tradīciju, festivāla mērķis...
Lasīt tālākLaikmetīgās dejas festivāls HOROS ar četrām izrādēm pirmo reizi viesosies Rīgā
Divos vasaras vakaros 30. un 31. jūlijā kultūras telpā Hanzas perons notiks laikmetīgās dejas festivāls HOROS 2026. Šogad ar vadmotīvu Starp cilvēkiem. Kas paliek festivāls piedāvās četras...
Lasīt tālākDivdesmit otrās Muzeju nakts norises Latvijā pulcē vairāk nekā 148 700 apmeklētāju; līderis – Rotko muzejs
Piedāvājot daudzveidīgas norises, vairāk nekā 260 kultūrvietas un citas sabiedrisko dzīvi veidojošas organizācijas 23. maijā, Eiropas Muzeju naktī, bez maksas uzņēma apmeklētājus. Valsts...
Lasīt tālākKoncertzālē “Latvija” pirmatskaņojumu piedzīvos Krista Auznieka jaundarbs “Bezgalīgi mirdzošs ceļš”
Ceturtdien, 21. maijā, plkst. 19.00 koncertzālē “Latvija” sezonas noslēguma koncerttūri sāks Valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”. Īpaša vieta koncertā atvēlēta latviešu komponista...
Lasīt tālākOperstudija “Figaro” aicina uz 30 gadu svinībām ar “Jautrajām vindzorietēm” un JVLMA simfonisko orķestri
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Operstudija „Figaro” un tās vadītājs profesors Viesturs Gailis aprīlī aicina uz operstudijas 30 gadu jubileju, kas divus piektdienas vakarus...
Lasīt tālāk145. koncertsezonu Liepājas Simfoniskais orķestris noslēgs ar Andra Dzenīša Dienvidu koncertu metāla sitaminstrumentiem
Ar īpašu programmu 16. maijā pulksten 18.00 Liepājas Simfoniskais orķestris noslēgs savu 145. koncertsezonu. Koncertzālē “Lielais dzintars” pasaules pirmatskaņojumu piedzīvos Andra Dzenīša...
Lasīt tālāk