SVF straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū prognozē Latvijai
Latvijai no Baltijas valstīm šogad un nākamgad tiek prognozēta visstraujākā ekonomikas izaugsme, informē Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).
SVF jaunākajā pārskatā “World Economic Outlook” izteikta prognoze, ka Latvijas ekonomika šogad pieaugs par 4%, bet nākamajā gadā – par 3,5%.
Savukārt mūsu kaimiņvalstīm – Igaunijai un Lietuvai – gaidāmā ekonomikas izaugsme būs zemāka. Kā liecina aplēses, Igaunijā šogad tiek gaidīta ekonomikas izaugsme 3,9% apmērā, bet nākamgad 3,2% apmērā, savukārt Lietuvā šogad 3,2%, bet nākamgad 3%.
Kā liecina SVF prognozes, inflācija šogad Latvijā būs 3%, nākamgad – 2,5%. Savukārt bezdarba līmeni Latvijā gada beigās prognozē 8,2% apmērā, bet 2019.gada beigās tas pazemināsies līdz 8,1%.
Jau vēstīts, ka SVF paaugstinājis globālās ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam. Norādot, ka globālās ekonomikas atveseļošanās uzlabojas un paātrinās, SVF eksperti noteikuši, ka izaugsme šogad būs straujāka par iepriekš prognozēto.
Valūtas fonda pārstāvji informē, ka pasaules tautsaimniecība šogad pieaugs par 3,5% jeb par 0,1 procentu vairāk, nevis 3,4%, kā tika lēsts janvārī. Globālās ekonomikas izaugsmes prognozi SVF paaugstinājis pirmo reizi pēdējos divos gados.
Pozitīvas tendences būs vērojamas arī nākotnē. Pēc SVF ekspertu prognozēm, gadā pasaules ekonomika pieaugs par 3,6%, bet līdz 2022. gadam izaugsmes temps varētu sasniegt 3,8%.
19 valstu eirozonas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu SVF šogad un nākamgad lēš attiecīgi 1,7% un 1,6% apmērā. Šim gadam ekonomikas izaugsmes prognoze paaugstināta par 0,1 procentpunktu, bet nākamajam gadam tā saglabāta nemainīga.
Foto: International Monetary Fund/https://www.flickr.com/photos/imfphoto//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/
Vēl par tēmu:
Šonedēļ vēl sagaidāms drēgns laiks
Jaunajā darba nedēļā būtiska gaisa masu nomaiņa mūsu teritorijā nav gaidāma, līdz ar to laiks saglabāsies vēss, un atsevišķās dienās arī gaidāms lietus. Vietām naktīs gaiss atdzisīs...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākŠonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk