• Tweet

Pēc vairāk nekā astoņiem gadiem atjaunot tā saucamo “oligarhu lietu” un izveidot Saeimā izmeklēšanas komisiju nebija jēgas , jo nav pietiekami daudz faktu, lai celtu apsūdzību. Tā intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” sacīja “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītāja Inguna Sudraba.

Intervijā viņa atzina, ka nebija nopietna iemesla dibināt tā dēvēto “oligarhu lietas” izmeklēšanas komisiju, norādot, ka frakcija “No sirds Latvijai” nebija tā, kas rosināja šo komisiju veidot, kas rosināja atjaunot šos procesus, atjaunot krimināllietu.

“Tajā brīdī, kad tika runāts par šīs komisijas veidošanu, frakcija No sirds Latvijai zem šīs iniciatīvas neparakstījās. Jūs labi zināt, ka mūsu frakcijā ir cilvēki ar nopietnu juridisku izglītību, ar pieredzi, cilvēki, kuri saprot, ka tad, ja darbu ir izdarījušas tiesībsargājošās institūcijas, ja prokuratūra ir lēmusi (es runāju par konkrēto ar šo tēmu saistīto krimināllietu), ka nav pietiekami daudz faktu, lai celtu apsūdzību, un ierosina lietu slēgt – tātad tam ir kaut kāds objektīvs pamats. Jo vairāk, ja ņem vērā, ka lieta ir vilkusies vairāk nekā astoņus gadus,” skaidroja Sudraba.

Viņa atzīst, ka uzdevumi komisijai pavisam bija pieci – valsts nozagšana, pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāte, sabiedrības un mediju ietekmēšana, iespējamais valsts drošības apdraudējums saistībā ar termiņuzturēšanās atļaujām un arī iespējamie Satversmes pārkāpumi, lai gan visa uzmanība tika pievērsta “oligarhu sarunām”.

“Es to visu laukumu esmu salikusi kopā. Un – iepazīstoties ar krimināllietu, uzklausot izmeklētājus un prokurorus, personas, kuras aicinātas kā liecinieki, es redzu, ka kriminālprocesa izmeklēšanas, pierādījumu iegūšanas pavedieni ir ļoti vāji. Tas laiks, kas pavadīts, turpat trīs gadus noklausoties personas, nozīmē, ka kaut kas ir palaists garām, kaut kas ir nokavēts. Ja arī uzsāktu kaut kādas izmeklēšanas darbības tagad, tad es vairs neticu, ka ir iespējams gūt kādus pierādījumus, kas apliecinātu reālu noziedzīgu rīcību un mainītu “valsts sagrābšanas” sekas,” intervijā pauž Sudraba.

Viņa norāda, ka izmeklēšanas komisijas gala ziņojums ir atbilstošs tam, kādi bija komisijai piešķirtie, pieejamie starta materiāli izmeklēšanas sākumā. “Citiem vārdiem, tie bija vāji. Kļuva skaidrs, ka KNAB izmeklēšanas darbā netika pilnā mērā pielietots Operatīvās darbības likums, tā iespējas. Tā arī ir atbilde uz jautājumiem par to, kāpēc komisijas darba rezultāts nespēj 100% apmierināt sabiedrības gaidas – atrast vainīgos un sodīt. Diemžēl šis aspekts atkal tiek pavērsts pret mani, pret partiju, pret komisijas darbu, lai gan mēs patiesībā izdarījām maksimumu, ko pie šiem ierobežotiem apstākļiem būtu varēts izdarīt,” pauda politiķe.

Viņa uzsvēra, ka daudz bīstamākas par “oligarhu sarunām” ir mūsu valstī esošā sistēma jeb kārtība, kura paredz, ka valstī, kur ir vājš politiskais spēks, valsts pārvaldību, proti, ietekmi uz to, nodrošina spēcīga tiesībsargājošo iestāžu kontrole.

Proti, ja tiesībsargājošā iestāde vai tās atsevišķi darbinieki (atkal – savu privāto ambīciju, egoisma vai mantkārības vadīti) ir pilnvaroti ierobežot Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu, kas pēc būtības ir valsts politiskā spēka, likumdevēju instruments.

“Man šķiet, ka jebkuram saprātīgam cilvēkam ir skaidrs, ka, ja man, Ingunai, strādājot par valsts kontrolieri, ir bijusi pielaide valsts noslēpumam, bet pēkšņi, izskanot bažām ar mediju starpniecību par manu it kā bīstamību valstij, un bez jebkādiem oficiāliem pierādījumiem man no tiesībsargājošas iestādes pielaide valsts noslēpumam komisijas darbības laikā netiek dota, tad mūsu valstī kaut kas tomēr nav īsti kārtībā. Uzsveru, ka priekš manis personīgi tas ir viens no rādītajiem, ko traktēt kā valsts nozagšanas tiešāko pierādījumu. Tas viss vedina domāt, cik gan daudz lietu tieši šādi ir atrisinātas par labu ieinteresētajai vai ieinteresētajām pusēm? Turklāt tas, kas šobrīd notiek ap mani un par mani publiskajā telpā, visas šīs melu ķengas, nav nekas cits kā šīs sistēmas pašsaglabāšanās sirēna, signalizācija. Tā izpaužas bailes par to, ko es būtu varējusi atklāt,” sacīja Sudraba.

“Tas, ko es vienmēr lieku pirmajā vietā, ir valsts prestižs. Un valsts prestiža vārdā ir svarīgi parādīt, ka dzīvojam tiesiskā valstī, saprast to, kā tiesībsargājošām institūcijām trūkst, lai nodrošinātu tiesiskumu valstī. Lai varam paļauties, ka tiesībsargājošās institūcijas Latvijā netiek lietotas kaut kādu politisku interešu apmierināšanai,” pauda politiķe.

Jau vēstīts, ka pagājušā nedēļā parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti kriminālprocesā Nr.16870000911 atbalstīja komisijas izstrādāto ziņojumu.

Komisijai nav pamata uzskatīt, ka kriminālprocesa izbeigšana pirmstiesas stadijā būtu saistīta ar procesa virzītāju politiska vai cita rakstura prettiesisku ietekmēšanu, teikts ziņojumā. Tāpat komisija aicina Ģenerālprokuratūru izveidot tiesībsargājošo iestāžu pārstāvju komisiju un veikt resorisko pārbaudi par kriminālprocesa uzsākšanas pamatojumu un pirmstiesas izmeklēšanas gaitu, izdarot secinājumus par attiecīgo amatpersonu rīcību un iespējamo atbildību.

Foto: Saeimas kanceleja