Sudraba aicina “izbeigt klaušu laikus” Latvijā

Frakcija “No sirds Latvijai” nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, kurā aicina izmantot Latvijas Republikas Satversmē noteiktās tiesības un atdot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un Izglītības likumā. “No sirds Latvijai” uzskata, ka Saeimas pozīcija, pieņemot grozījumus šajos likumus, ir klaji ignorējusi sabiedrības viedokli.
“Ar nožēlu jākonstatē, ka arvien biežāk Latvijā vērojamas klaušu attiecības, kad zemes kungu funkcijas pilda Saeimas pozīcijas deputāti un uzblīdusī ierēdniecība, kas faktiski par vergiem padarījuši Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus. Tā vietā, lai domātu par cilvēkiem, par valsts pārvaldes efektivitātes palielināšanu un tēriņu samazināšanu, par atbalstu uzņēmējdarbībai, kā galvenais tiek noteiks, ka jāsavāc pēc iespējas vairāk meslu un jāsoda par brīvdomību. Tāpēc aicinājām Valsts prezidentu patiesi iedziļināties Mikrouzņēmumu nodokļa likuma un Izglītības likuma grozījumos, atdot tos Saeimai otrreizējai caurlūkošanai un cilvēkiem dot cerību, ka Latvijai patiesi ir nepieciešams ikviens iedzīvotājs, uzņēmējs, pedagogs,” uzsver “No sirds Latvijai” priekšsēdētāja Inguna Sudraba.
Neraugoties uz mazo un vidējo uzņēmēju iebildumiem un pat publiskiem protestiem vara nolēmusi, ka ar 2019.gada 1.janvāri likvidējams mikrouzņēmumu režīms, pagaidām nepiedāvājot vietā neko jaunu. “No sirds Latvijai” ieskatā Mikrouzņēmumu nodokļa likuma grozījumi ne tikai neatbilst labai valsts pārvaldībai un vairo sabiedrības neuzticēšanos varai, bet ir arī pretrunā ar Satversmes 90.pantā noteiktajām cilvēka pamattiesībām, ka “ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības”.
Savukārt Izglītības likumā ietvertais regulējums rada plašas interpretācijas iespējas un pieļauj subjektīvu un pat negodprātīgu rīcību, atļaujot jebkurā brīdī atlaist no darba nevēlamu izglītības iestādes vadītāju un/vai pedagogu, jo nav noteikts, kā darba devējs izvērtēs to, ka izglītības iestādes vadītājs vai pedagogs, piemēram, audzinās krietnus, godprātīgus, atbildīgus cilvēkus – Latvijas patriotus, stiprinās piederību Latvijas Republikai. “Pedagogiem mēs uzticam savu lielāko dārgumu – mūsu bērnus, tajā pašā laikā ar minētajiem grozījumiem mēs radām šaubas, ka tieši šobrīd, pēkšņi, Latvijas skolās ir radies liels skaits nelojālu, neprofesionālu pedagogu, jo grozījumi ir jāpieņem steidzami divos lasījumos. “No sirds Latvijai” arī uzskata, ka ir jāizvērtē, vai likuma turpmākā piemērošana būs samērojama ar Satversmes 100.pantu, kas nosaka, ka “ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju un paust savus uzskatus”,” saka I.Sudraba.
Vēstulē valsts prezidentam, “No sirds Latvijai” norāda, ka vēl joprojām nav izstrādi pārdomāti risinājumi internātskolu tālākai pastāvēšanai, bet likumā jau ir paredzēts pārtraukt šo skolu finansēšanu no valsts budžeta ar 2018.gada 1.janvāri. Šāds valdības piedāvājums ir īslaicīgs risinājums finansējuma atrašanai pedagogu atlīdzības reformai, neuzklausot un nerēķinoties ar speciālistu un profesionāļu viedokli, turklāt nezinot kāds būs 3000 bērnu liktenis, kuri šobrīd mācās internātskolās.
Kā jau ziņots iepriekš, “No sirds Latvijai” 23.novembrī vērsās pie Valsts prezidenta ar aicinājumu atdot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus likumā “Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam”, kas būtiski maina bezdarbnieka pabalsta apmēra noteikšanai kārtību.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
LDDK: Valdība virza budžeta grafiku bez vienošanās un bez plāna izdevumu mazināšanai
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž bažas, ka Finanšu ministrijas rīkojuma projekts par valsts budžeta un turpmāko gadu budžeta plānošanas grafiku Ministru kabineta 2026. gada...
Lasīt tālākLai gan ceļu būves sezona ir apdraudēta, valdība klusē un nereaģē
Krievijas agresijas pret Ukrainu un Tuvo Austrumus karadarbības radītās sekas ceļu būvniecības nozarē ir izraisījušas nepieredzēta apjoma būvniecības izmaksu un būvmateriālu cenu kāpumu....
Lasīt tālākArvien vairāk tirgotāju Latvijā ievieš maksājumu termināļus; pieaugums 10 %
Latvijā iedzīvotāji ikdienā arvien biežāk izvēlas norēķināties bezskaidrā naudā, un šī tendence turpina veicināt arī pieprasījumu pēc karšu pieņemšanas risinājumiem tirgotāju...
Lasīt tālākTiks aktualizēts Profesiju klasifikators
Profesiju klasifikators tiks papildināts ar vairākām jaunām profesijām, nosakot tām atbilstošus pamatuzdevumus. Profesiju klasifikatorā iekļautas tādas profesijas kā digitālās transformācijas...
Lasīt tālākBiedrība “Dzīvnieku brīvība”: Igaunijas parlaments pirmajā lasījumā atbalstījis dējējvistu sprostu aizliegumu
Ceturtdien, 23. aprīlī, Igaunijas parlamentā pirmajā lasījumā tika pieņemts Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu likumprojekts, kura mērķis ir izbeigt dējējvistu turēšanu sprostos...
Lasīt tālākDatorkrēsls kā svarīgs elements darbavietas komfortam
Mūsdienu sabiedrībā darbs ar datoru ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Daudzi cilvēki stundām ilgi sēž pie rakstāmgalda gan birojā, gan mājās, tāpēc darba vietas iekārtojums...
Lasīt tālākVai mākslīgais intelekts ietekmē bezdarbu Latvijā?
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Strauja tehnoloģiju attīstība, mākslīgā intelekta ienākšana un demogrāfiskās pārmaiņas būtiski...
Lasīt tālākSaeima atbalsta 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu “airBaltic” stabilitātes nodrošināšanai
Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, deva piekrišanu AS “Air Baltic Corporation” piešķirt valsts īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā, lai mazinātu Tuvo Austrumu reģiona konflikta negatīvo...
Lasīt tālākFebruārī eksporta kritumu noteica koksnes un lauksaimniecības preču samazinājums
2026. gada februārī Latvijas preču eksports veidoja 1,55 miljardus eiro, kas gada periodā bija par 5,0% mazāk. Arī mēneša periodā eksporta dinamika saglabājās vāja – salīdzinājumā ar janvāri...
Lasīt tālāk“LaTS”: Mazumtirdzniecības cenas ietekmē gan reālie tirgus faktori, gan pircēju noskaņojums
2026. gada pavasarī Latvijā mazumtirdzniecības cenu dinamika veidojas sarežģītā kombinācijā starp reāliem ekonomiskiem faktoriem un pircēju uztveri, norāda veikalu tīkla “Latvijas Tirgotāju...
Lasīt tālāk