Strīķe apstrīdējusi Streļčenoka lēmumu par viņas atbrīvošanu no amata KNAB
Konfliktam abu starpā turpinoties, Juta Strīķe apstrīdējusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja ( KNAB ) priekšnieka Jaroslava Streļčenoka 8.jūlija lēmumu par viņas atbrīvošanu no darba KNAB priekšnieka vietnieces korupcijas apkarošanas jautājumos amatā.
Patlaban tiesa pieteikumu vērtē, un lieta vēl nav ierosināta.
Strīķe no amata atbrīvota sākot ar 8.jūliju. Satversmes aizsardzības birojs arī anulējis viņas pielaidi valsts noslēpumam, ņemot vērā to, ka viņa ir atbrīvota no amata, kas saistīts ar valsts noslēpuma izmantošanu vai tā aizsardzību.
KNAB skaidro, ka lēmums par Strīķes atlaišanu pieņemts, jo viņa bez attaisnojoša iemesla ilgstošā laika periodā nav atradusies savā darba vietā. Jau iepriekš Streļčenoks vairākkārt uzsvēris, ka Strīķe uz darbu nenāk.
Kā zināms, Streļčenokam ar Strīķi ir ilgstošas nesaskaņas. Kā uzsvērts pētījumā “KNAB 2011-2016: iekšējās turbulences laiks” periodā kopš pie KNAB vadības atrodas Strelčenoks, darbinieku disciplinārsodīšana kļuva par redzamāko personālvadības instrumentu, radot iemeslus jauniem konfliktiem un darbinieku tiesvedībām ar biroju. Streļčenoka vadības laikā birojs faktiski sašķēlās divās daļās – Streļčenoka un Strīķes daļā. Šādos apstākļos grūti runāt par veiksmīgu biroja darbu, ko atspoguļo arī mazais atklāto liela mēroga korupcijas lietu skaits, kā arī sabiedrības uzticības kritums. Sabiedrības atbalstam un darbības rezultativitātei ir ļoti būtiska nozīme, lai birojs arī ilgtermiņā veiksmīgi pildītu savas funkcijas.
Sākot ar 2013.gada augustu, pret Strīķi uz 2016.gada aprīli bija ierosinātas vismaz septiņas disciplinārlietas, ko viņa ir apstrīdējusi tiesā.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Progresīvie prasa Siliņai un Kozlovskim skaidrot apstākļus, kas saistīti ar Pjotra Avena pilsonību
Partijas Progresīvie Saeimas frakcija ir nosūtījusi Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim vēstuli ar pieprasījumu “sniegt detalizētu informāciju...
Lasīt tālākStingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeima ceturtdien, 2. oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Imigrācijas likumā, kas stingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību. Patlaban...
Lasīt tālākStambulas konvencijai pievienotā ZZS rosinātā deklarācija ir pārkāpta
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicina premjerministri E.Siliņu vērtēt, kāpēc “Deklarācija pie Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu...
Lasīt tālākPlāno stingrāk ierobežot uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 16.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Imigrācijas likumā, kas paredz stingrāk ierobežot...
Lasīt tālākKonkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti
Tieslietu padomes izsludinātajā konkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti. Ģenerālprokurora amata kandidāti: Armīns Meisters, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras...
Lasīt tālākZZS: Latvijai stratēģiski svarīgu uzņēmumu iztirgošana nav pieļaujama
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ieceri biržā pārdot daļu no Latvijai stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem – „Latvenergo” un „Latvijas Valsts...
Lasīt tālākTiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālāk