Strautiņš: Strauja izaugsme pret kreditēšanas vēju

Šis gads Latvijai sākās ar strauju ekonomikas pieaugumu, turklāt uzņemto tempu ir labas cerības saglabāt šogad kopumā pretēji bažām, kas uzplaiksnīja februārī un martā. Ļoti līdzīgi domā arī OECD eksperti, kuri pirms dažām dienām prognozēja 4,1% pieaugumu šogad.
Par to liecina gan jaunākie noskaņojuma indeksi, gan ziņas no svarīgākajām eksportējošajām nozarēm un to vadošajiem uzņēmumiem. Tiem klājas ļoti dažādi, taču kopējā aina nav slikta. Arī lielākajā galvenokārt uz iekšējo patēriņu vērstajā nozarē jeb tirdzniecībā pievienotās vērtības kāpums gadā kopumā gandrīz noteikti būs lielāks par 1. ceturkšņa zemo rādītāju jeb 2,9%. To pašu var teikt par apstrādes rūpniecību, kurai statistiķi “atvēlējuši” vien 2,4 % pieaugumu. Lai arī tranzīta tālākā nākotne ir nedroša, jaunākās ziņas no dzelzceļa ir cerību stariņš, tāpēc transporta nozarei gads kopumā būs labāks nekā 1. ceturkšņa -0,7%. Augoša celtniecība, rūpniecība un patēriņš garantē, ka iekšējais tirgus nozari virzīs uz priekšu, piepalīdzot šogad izcili sekmīgajai aviācijai.
Savukārt novērtētais finanšu pakalpojumu nozares pievienotās vērtības kritums jau ir ļoti dziļš jeb 27,1%. Tādam saglabājoties arī atlikušajos mēnešos, šī nozare jau būs “normalizējusies” līdz Baltijai tipiskam īpatsvaram ekonomikā, kaut arī eksporta sektors Latvijā tomēr visdrīzāk paliks lielāks, neviens nevēlas to pilnīgi likvidēt.
Gada pieaugums par 10,7% A nozarē jeb lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā ir neparasti liels šai nozarei, bet nav pārsteidzošs, jo bija zināms, ka pēc kārtīga sala iestāšanās janvārī mežsaimniecībai bija jāpaveic iepriekšējos mēnešos nokavētais, sedzot neapmierināto kokapstrādes pieprasījumu. Turpmākajos ceturkšņos šajā nozarē tādu kāpumu neredzēsim. Saistībā ar ieilgušo sausumu drīzāk jābažījas par mīnusiem gada otrajā pusē. Par celtniecības pieaugumu par 35,7% jau bija zināms. Skaidrs, ka tik straujš kāpums gada sākumā ir iespējams tāpēc, ka tipiska 1. ceturkšņa apjoms līdzinās tikai apmēram pusei pārējo ceturkšņu vidējā, bet tuvu 20% pieaugums gadā kopumā varētu būt. Lēnāks nekā 1. ceturksnī šogad varētu būt iekasēto produktu nodokļu kāpums.
IKP pieaugums šī gada 1. ceturksnī gandrīz precīzi atbilst sākotnējam vērtējumam, tas ir samazināts par 0,1 procentpunktu. Salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu pieaugums ir 4,2% sezonāli neizlīdzinātajos datos, bet salīdzinājumā ar pērnā gada beigām – 1,6% sezonāli izlīdzinātajos datos.
Strauji kāpj noguldījumi
Vakar Latvijas Bankas publicētie dati par banku sektora galvenajiem rādītājiem aprīlī vēsta, ka pēc gandrīz divu gadu kāpuma atsākas nefinanšu uzņēmumu kredītportfeļa samazināšanās. Mājsaimniecību kredītportfeļa dinamikā negatīvu tendenču nav, taču tas maz priecē, jo pirms tam nav bijis pozitīvu tendenču, atvainojiet par ironiju. Tas ir nepārtraukti samazinājies kopš 2009. gada, par labu ziņu var uzskatīt vienīgi to, ka kopš 2017. gada sākuma kopējā portfeļa sarukums gada griezumā ir ļoti neliels, tas svārstās ap 1%. Pirms tam situācija bija krietni sliktāka. Vienlaikus turpinās straujš mājsaimniecību un uzņēmumu noguldījumu kāpums, aprīlī attiecīgi 7,8% un 7,7% gada griezumā, kas ir nedaudz virs aizvadītā gada vai trīs gadu vidējā tempa. Tātad nauda caur banku sektoru turpina aizplūst no Latvijas.
Nākotnes aizņemšanās potenciāls aug
Straujās ekonomikas izaugsmes un kreditēšanas sarukuma salikums rada divējādas jūtas. No vienas puses, tas parāda, ka citi ekonomikas attīstību virzošie faktori ir spēcīgi. Pirmkārt, tas ir eksports, arī Eiropas fondu ienākšana. Izziņoto nekustamā īpašuma attīstības projektu apjoms ļauj cerēt arī uz ārvalstu tiešo investīciju kāpumu. Tāpat glāze šķiet puspilna arī tad, ja šo procesu aplūko kā nefinanšu uzņēmumu un mājsaimniecību finansiālās situācijas uzlabošanos — to uzkrājumi palielinās, bet parādi sarūk. Šādi uzņēmumi un ģimenes palielina savu aizņemšanās potenciālu nākotnē. Pie veiksmīgas apstākļu sakritības — ja viņi sāk šo potenciālu aktīvāk izmantot brīdī, kad vājinās citi attīstības virzītāji, tas var stabilizēt ekonomikas izaugsmi. Eiropas Komisijas izziņotajā ES budžeta projektā ir paredzēta kohēzijas finansējuma samazināšanās par 13%. Šādas izmaiņas nevar jūtami ietekmēt ekonomikas izaugsmes tempu, taču daudz vairāk to var šūpot nevis atšķirības starp dažādiem Eiropas budžeta septiņgadu periodiem, bet pāreja no viena perioda uz otru, kas varētu nepatīkami izpausties kaut kad pēc 2020. gada. Latvija ir ekonomisko galējību un neprāta lielvalsts. Ja 2016. gadā Igaunijā ieguldījumi pamatlīdzekļos samazinājās par 1,2%, bet Lietuvā par 0,5%, tad Latvijā par 15,0%. Tāpat vienmēr jārēķinās arī ar iespēju, ka var vājināties pasaules ekonomikas pieauguma temps.
Kur ir neizmantotās iespējas?
Lai arī kopaina ir pozitīva, šobrīd vēl straujāks izaugsmes temps varētu lieti noderēt. Tas palīdzētu straujāk mainīt demogrāfiskās tendences. Pērn ilgtermiņa migrācijas neto plūsmas bilance uzlabojās, bet tā joprojām bija negatīva. Daudziem Latvijas uzņēmumiem ir neizmantots aizņemšanās potenciāls, tātad neizmantotas iespējas palielināt darbības mērogu, celt ražīgumu. Ļoti zems ir mājsaimniecību kopējais parāds % no IKP. Tas nozīmē, ka daudzas ģimenes ekonomiski sekmīgākajās pilsētās varētu pārvākties no padomju laikā būvētiem dzīvokļiem uz labākām mājokļiem, atbrīvojot savus galvenokārt cilvēkiem no tām vietām Latvijā, kur darba nav un visdrīzāk nebūs. Latvijā ir 19 novadi, kur uz 100 cilvēkiem ir 20 darbavietas vai mazāk, to lielākā daļa ir tālu no spēcīgiem attīstības centriem. Nav tā, ka cilvēki negrib dzīvot mūsu valstī, trūkst mājokļu tajās valsts daļās, kur viņi gribētu dzīvot. Šādos apstākļos ieguldījumi mājokļos, kas citos apstākļos nebūtu uzskatāmi par ražojošām investīcijām, faktiski par tādām kļūst, jo palielina augošajiem uzņēmumiem pieejamo darbinieku skaitu.
Vēl par tēmu:
Ekonomikas ministrija izstrādājusi operatīvo degvielas cenu monitoringa rīku
Ekonomikas ministrija (EM) ir izstrādājusi jaunu operatīvo degvielas cenu monitoringa rīku, kas nodrošina sabiedrībai un uzņēmējiem aktuālu, ikdienā atjaunotu informāciju par naftas un naftas...
Lasīt tālākVai mākslīgais intelekts ietekmē bezdarbu Latvijā?
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Strauja tehnoloģiju attīstība, mākslīgā intelekta ienākšana un demogrāfiskās pārmaiņas būtiski...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus, Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus, Juridiskā komisija otrdien, 14.aprīlī, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālākAizvadīts cenu drāmas pirmais cēliens
Starp karu pirmajiem upuriem parasti ir patiesība un cenu stabilitāte. Karš notiek tālu no mums, taču cenu līmenis Latvijā martā salīdzinājumā ar februārī pieauga par 1,9%, bet gada inflācija...
Lasīt tālākVSAA aprīlī automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim strādājošo pensiju saņēmēju
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no 2026. gada 1. aprīļa automātiski pārrēķinās pensijas 141 tūkstotim pensiju saņēmēju, kuri strādā vai iepriekš ir strādājuši....
Lasīt tālākAptauja: vairāk nekā puse izjūt cenu kāpumu, bet finansiālu uzlabojumu – tikai piektdaļa
Bankas Citadele aptaujas dati liecina, ka cenu kāpumu izjūt 56 % iedzīvotāju, kamēr tikai 22 % norāda, ka viņu finansiālā situācija pēdējā gada laikā ir uzlabojusies. Tas atspoguļo tendenci,...
Lasīt tālākLīdz 30. aprīlim spēkā ir paaugstināti mājokļa pabalsta koeficienti; kā rīkoties rīdziniekiem
No 1. janvāra līdz 30. aprīlim tiek palielināti koeficienti, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu. Tas nozīmē, ka daudziem pabalsts kļūs lielāks, bet daļa mājsaimniecību, kas iepriekš...
Lasīt tālākFM: inflācija mazinās, bet naftas un gāzes tirgus satricinājumi rada jaunus riskus
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati apstiprina, ka inflācija Latvijā turpina mazināties. Šā gada februārī patēriņa cenu indekss bija par 2,3% augstāks nekā attiecīgajā mēnesī...
Lasīt tālākSaeimas Sociālo un darba lietu komisija nobalso par 100% piemaksu par darbu svētku dienā
Šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti laboja vienu savu kļūdu un nobalsoja "par" to, ka darbinieks, kas veic darbu svētku dienā, saņem piemaksu ne mazāk kā 100% apmērā...
Lasīt tālāk