Saruna ar zemkopības ministri Laimdotu Straujumu par Baltijas valstu cīņu par ES tiešmaksājumu palielināšanu zemniekiem, ES lauksaimniecības politiku, valsts subsīdijām zemniekiem zemes iegādē un augsto pārtikas cenu cēloņiem.

– Baltijas valstis ir uzsākušas cīņu par godīgu un taisnīgu Eiropas Savienības (ES) kopējo lauksaimniecības politiku, nosakot minimālo tiešmaksājumu līmeni zemniekiem vismaz 80% no ES vidējā. Latvijas gadījumā tas nozīmētu palielinājumu no 140 līdz 214 eiro par hektāru. Vai redzat panākumus šajā cīņā?

– Jā, es redzu panākumus šajā cīņā. Esmu tikusies ar trīs Eiropas komisāriem, Eiropas Parlamenta deputātiem, daudzu Eiropas valstu lauksaimniecības ministriem un varu teikt, ka ir saņemti ļoti pozitīvi signāli šajā jomā. Ir izpratne Eiropas līmenī par Baltijas valstu problēmām šajā jautājumā. Skaidroju tikšanās reizēs ar Eiropas politiķiem, ka Latvijai, Baltijas valstīm kopumā bija ļoti neveiksmīgs periods, kad atbilstoši tajā brīdī spēkā esošajai tiešmaksājumu aprēķināšanas formulai tika noteikts tiešmaksājumu līmenis zemniekiem – Krievijas krīze, restrukturizācija, eksporta kritums. Izstāstot šo vēsturiskās netaisnības situāciju, amatpersonām rodas izpratne, kāpēc tiešmaksājumi jāpalielina.

Esmu divreiz tikusies ar Vācijas lauksaimniecības ministri Ilzi Aigneri, un es redzēju atbalstu Baltijas valstu centieniem tiešmaksājumu jomā. Arī Eiropas Parlamenta Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas vadītājs Paolo de Kastro man atzina, ka izprot Baltijas valstu situāciju.

– Man, Berlīnē uzdodot jautājumu Vācijas ministrei Ilzei Aignerei par tiešmaksājumu likteni, viņa pauda viedokli, ka Baltijas valstis varot cerēt uz tiešmaksājumu palielinājumu – 70% no ES vidējā līmeņa. Jūs esat saņēmusi tam apstiprinājumu oficiālās sarunās?

– Es domāju, ka Vācija izprot Baltijas valstu situāciju un jums teiktais nebija nejaušība vai pārpratums.

– Kad biju Vācijā uz Grüne Woche ( Zaļās nedēļas) pasākumiem, tur Vācijas zemnieku pārstāvji teica tā – labi, mēs saprotam, ka jūsu zemniekiem ir ļoti mazi tiešmaksājumi. Bet pārdaliet lauku attīstībai paredzēto naudu, maksājiet vairāk tiešmaksājumus zemniekiem. Vai Latvijai šāda pozīcija ir pieņemama?

– Nē, protams, nē. Bet neviens zemnieks jau neteiks – maksājiet man mazāk un dodiet to naudu citiem. Man pagaidām nav konkrētas skaidrības, kā tiks atrisināts jautājums par tiešmaksājumu palielināšanu Latvijas zemniekiem, taču es redzu, ka tas tiks Briselē atrisināts. ES lielās valstis, donorvalstis ES budžetam ir gatavas meklēt risinājumu Baltijas valstu tiešmaksājumu problēmai. Vai nu tas būs, pazeminot kopējo tiešmaksājumu līmeni citās valstīs, vai arī tas būs papildu finansējums. Tad, kad es pirms trim mēnešiem tikos ar Eiropas institūciju amatpersonām, man šķita, ka situācija ir bezcerīga. Tagad redzu, ka situācija mainās Baltijas valstīm pozitīvā virzienā.

– Cik atceros, šajā tiešmaksājumu izlīdzināšanas cīņā bija varonīgi devusies arī Polija, taču atkrita. Kāpēc?

– Baltijas valstis cīnās kopā. Polijas atkrišanas iemesli man nav zināmi. Iespējams, uzzināšu ko vairāk, jo Polijas valdība ir ielūgusi martā visus Baltijas valstu zemkopības ministrus uz tikšanos. No otras puses – esmu sapratusi, ka Baltijas valstu tiešmaksājumu stāstu Eiropā var pamatot un izprast. Vai to var arī Polijas gadījumā, nezinu.

– Esat vienojusies ar Baltijas valstu lauksaimniecības ministriem, ka turpmāk gatavosiet vienotu nostāju, ko aizstāvēt Briselē ES kopējās politikas jautājumos. Līdz šim gan ar to Baltijas valstu vienotību ir bijis kā bijis – vārdos viss ir skaisti, bet vēlāk izrādās citādi. Šoreiz noturēsiet kopēju nostāju?

– Mums bija grūti vienoties. Berlīnē, kur tika parakstīts kopējais Baltijas valstu zemkopības ministru un lauksaimnieku organizāciju paziņojums par godīgu ES lauksaimniecības politiku, vēl līdz pēdējam mirklim tika saskaņots teksts un slīpēti pēdējie teikumi. Manuprāt, visas Baltijas valstis ir sapratušas, ka šajā jautājumā tās atsevišķi neko nepanāks. Man uzreiz tas bija skaidrs – Latvija viena pati nevarēs panākt progresu tiešmaksājumu jautājumā. Man ir prieks, ka kaimiņvalstu ministri arī to ir sapratuši un atbalsta viens otru. Kopējā Baltijas kārts tomēr nospēlēja.

Lielās valstis nespēj rast argumentus, kāpēc Baltijas valstu zemniekiem jāsaņem mazāk nekā Rumānijas vai Bulgārijas zemniekiem. Netaisnība ir tik acīmredzama, ka nav iespējams atrast argumentus tai par labu.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas “Neatkarīgajā”

Avots: nra.lv /Anita Daukšte