Straujuma: Pedagogu izglītība jāpielāgo laikmeta prasībām
Izglītības sistēmas reformas mērķis ir pasaulē konkurētspējīga Latvijas jaunā paaudze. Mūsu valsts skolotāji – izglītojamo galvenais atbalsts mācību ceļā – ar savu darbu apliecinājuši profesionalitāti, kā arī radošumu un atvērtību pārmaiņām. Būtiski, lai šīs kvalitātes tiktu ieliktas arī nākamajos pedagogos, tādēļ ļoti svarīga loma izglītības reformā ir augstskolām, jo to īstenotās izglītības programmas pedagogiem ir jāpielāgo laikmeta prasībām. To uzsvēra Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma piektdien, 23.februārī, parlamentā atklājot konferenci par augstskolu plānotajiem pasākumiem pedagogu izglītības modernizācijai.
Straujuma pauda gandarījumu, ka izglītības sistēmas reforma uzsākta enerģiski un notiek darbs pie mācību satura un metodikas pielāgošanas laikmeta prasībām, proti, tiek domāts ne tikai par zināšanu apgūšanu, bet arī to praktisku pielietošanu.
Pasākuma atklāšanā klātesošos uzrunāja arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Viņš uzsvēra, ka “Latvijas ilgtspējīgas attīstības atslēga ir izglītība un būtisks elements šīs atslēgas šifrā ir tieši pedagogu izglītība”. Ja raugāmies uz izglītības iestādēm, kas atrodas salīdzinoši līdzīgos apstākļos, bet piedāvā kvalitātes ziņā atšķirīgu izglītību, tad iemesls ir atšķirīgā skolu vadība un pedagogi, sacīja ministrs.
K.Šadurskis uzsvēra, ka sadarbībā ar augstskolām ir sākts darbs, lai radītu jaunu pedagogu izglītības sistēmu. Mums jāļauj pedagoģijas studentiem “sajust drēbi” jau no pirmajām dienām augstskolā, proti, pedagogu studijām jābūt darba vidē balstītām, sacīja ministrs, akcentējot, ka jaunajā izglītības standartā mūsu pedagogi būs gidi, kas palīdzēs skolēniem orientēties zināšanās, prasmēs un vērtību sistēmā.
Konferencē piedalās arī Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs Jānis Vētra, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktore Agrita Kiopa, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes dekāne Malgožata Raščevska, Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis, Liepājas Universitātes rektore Dace Markus, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas akadēmiskā darba prorektors Valdis Bernhofs, Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas rektors Jānis Žīdens un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas rektors Edmunds Teirumnieks.
Praktisko konferenci “Augstskolu pasākumi pedagogu izglītībai konceptuāli jaunā kvalitātē Latvijas ilgtspējīgai attīstībai” rīko Ilgtspējīgas attīstības komisija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju. Izglītībai veltītu konferenču ciklu Ilgtspējīgas attīstības komisija uzsāka aizvadītā gada septembrī.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Melbārde: ielikti pamati sistēmiskai pieejai kvalitatīvas izglītības nodrošināšanā
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde, vērtējot 100 dienu laikā paveikto kopš apstiprināšanas amatā, uzsver, ka šajā laikā ielikti pamati sistēmiskai pieejai kvalitatīvas izglītības...
Lasīt tālāk“Grāmatvežu Forums – Vasara 2025”: tiešsaistes kompass aktuālajām nodokļu izmaiņām
Pēdējie gadi ir pierādījuši, ka normatīvā vide spēj mainīties ātrāk nekā finanšu pārskata periods. Tāpēc 12. jūnijā notiekošais “Grāmatvežu Forums – Vasara 2025” kļuvis...
Lasīt tālākIzglītības komisija: skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves vidējā izglītībā
Skolēni, kuri apgūst vispārējās vidējās izglītības, profesionālās vidējās izglītības vai arodizglītības programmu, varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves,...
Lasīt tālākSkolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves vidējā izglītībā, konceptuāli lemj Saeima
Skolēni, kuri apgūst vispārējo vidējo izglītību, profesionālo vidējo izglītību vai arodizglītības programmu, varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz Saeimā...
Lasīt tālāk9.klašu centralizēto eksāmenu slieksni šogad saglabā 10% līmenī
2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% uz 15%, kā sākotnēji bija plānots. No 2026....
Lasīt tālākIZM: vispirms atbalsts bērniem, tad prasības – pāreja uz augstāku centralizēto eksāmenu slieksni 9. klasēm ir atlikta līdz nākamajam gadam
2025. gadā 9. klašu skolēniem netiks paaugstināts minimālais nepieciešamais snieguma slieksnis centralizētajos eksāmenos no līdzšinējiem 10% līdz 15%, kā sākotnēji bija plānots. Izglītības...
Lasīt tālākRosina dot iespēju atteikties no krievu valodas mācīšanās arī vidējās izglītības posmā
[caption id="attachment_35833" align="alignnone" width="300"] Teacher pointing to raised hands in classroom[/caption] Pēc Nacionālās apvienības (NA) iniciatīvas iesniegti grozījumi Izglītības...
Lasīt tālākCilvēktiesību komisija aicina turpināt pilnveidot rīcības algoritmu vardarbības novēršanai skolās
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 12. martā, iepazīstoties ar rīcības algoritmu vardarbības novēršanai izglītības iestādēs un plānotajām izmaiņām...
Lasīt tālākSaeima konceptuāli atbalsta tālmācības iespēju ierobežošanu pamatskolā
[caption id="attachment_33908" align="alignnone" width="300"] Hands raised in classroom[/caption] Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, ceturtdien, 6. martā,...
Lasīt tālākSaeimas Izglītības komisija rosina ierobežot tālmācības iespējas pamatskolā
Pamatizglītībā – no 1. līdz 9.klasei – mācībām ir jānotiek klātienē, trešdien, 26.februārī, lēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Deputāti vienojās iesniegt...
Lasīt tālāk