Straujuma: izglītībai un zinātnei ir jābūt 2019.gada valsts budžeta prioritātēm
“Latvijas konkurētspēju pasaulē varam balstīt tikai izglītībā, zinātnē un inovācijās. Šīm jomām ir jābūt 2019.gada valsts budžeta prioritātēm,” uzsver Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētāja Laimdota Straujuma. Komisija 6.decembra sēdē diskutēja par inovāciju ekosistēmu Latvijā un vienojās par strukturālu reformu nepieciešamību šajā jomā.
Ilgtspējīgas attīstības komisija sadarbībā ar jomas profesionāļiem plāno līdz pavasarim sagatavot koncepciju vienotas inovāciju platformas izveidei, kas nodrošinātu kvalitatīvu sadarbību starp zinātniekiem un uzņēmējiem. Komisijas deputāti un pārējie diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka platforma darbosies veiksmīgi, ja par tās izveidi vienisprātis būs gan politiķi, gan zinātnieki, gan uzņēmēji.
Komisijas sēdē Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks uzsvēra, ka, salīdzinot ar Eiropas valstīm un vērtējot Baltijas mērogā, Latvijai inovāciju jomā ir labi panākumi finansējuma un cilvēkresursu piesaistē, taču sadarbības starp industriju un zinātni ir nepietiekama, lai mērķtiecīgi īstenotu valsts līmenī pieņemtās stratēģijas un jēgpilni izlietotu tām paredzēto finansējumu.
Finanšu institūcijas ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš deputātus informēja, ka Latvija pašlaik ir viena no aktīvākajām Eiropas Stratēģisko investīciju fonda jeb tā dēvētā Junkera plāna dalībniecēm un līdz šim jau parakstītas vienošanās par finansējuma piesaisti vairāk nekā 250 miljonu eiro apjomā, tostarp Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra celtniecībai. Vienlaikus Latvijā plānots izveidot garantiju portfeli aptuveni 30 miljonu eiro apjomā, lai atbalstītu inovatīvus uzņēmumus finansējuma saņemšanai komercbankās. ALTUM prognozē, ka valsts garantijas šajā programmā varētu saņemt vairāk nekā 100 Latvijas uzņēmumi, sacīja R.Bērziņš.
Uz šīs dienas komisijas sēdi bija aicināti Latvijas vadošo augstskolu pārstāvji, tostarp no Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes, kā arī pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības un zinātniskajiem institūtiem.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Latvijas mājsaimniecību patēriņa paradumi mainās – kopējais labklājības līmenis pieaug
Ēdam vairāk augļu, uzturā samazinās cukura patēriņš, un arvien biežāk izvēlamies iepirkties internetā. Tajā pašā laikā sarūk maizes, miltu un kartupeļu patēriņš, bet pieaug tēriņi...
Lasīt tālākKrievijas Federācijas pensijas izmaksās līdz 10. septembrim
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) no Krievijas Federācijas (KF) Pensiju un sociālās apdrošināšanas fonda ir saņēmusi aktulizētos pensiju saņēmēju sarakstus Krievijas...
Lasīt tālākLatvijā vidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1808 eiro
2025. gada 2. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1808 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 2. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākJūlijā inflācija nemainīga – 3,8%, pārtika joprojām galvenais cenu kāpuma virzītājs
Patēriņu cenu gada inflācija 2025. gada jūlijā bija līdzīga kā mēnesi iepriekš, jūnijā, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, proti, 3,8%. Mēneša laikā...
Lasīt tālākKādos gadījumos var atteikt ceļojuma apdrošināšanas atlīdzības izmaksu?
Iedzīvotāji arvien biežāk ceļo un, lai izvairītos no neparedzētiem izdevumiem, iegādājas ceļojuma apdrošināšanu. Tomēr ir reizes, kad apdrošinātājs atsaka atlīdzības izmaksu. Latvijas...
Lasīt tālākLDDK: Izdienas pensiju sistēmā jāveic ilgi apspriestās izmaiņas
Kā vienu no valsts budžeta izdevumu mazināšanas pasākumiem Evikas Siliņas valdība ir iezīmējusi izdienas pensiju sistēmas pārskatīšanu. Tas ir jautājums, kuram jau ilgstoši ir trūkusi...
Lasīt tālākKad ir īstā sezona elektrības iegādei par fiksētu cenu?
Aktīva sekošana līdzi sava mājokļa elektroenerģijas patēriņam un biržas cenu svārstībām var kļūt par aizraujošu paradumu, kas ļauj jūtami ietaupīt. Tomēr arī īstajā brīdī noslēgts...
Lasīt tālākEmocionāla iepirkšanās – kad tā kļūst par problēmu un kā to kontrolēt?
Daudziem pazīstama situācija – dodies uz veikalu tikai pēc viena konkrēta pirkuma, bet mājās atgriezies ar vairākiem pilniem iepirkuma maisiem. Emocionālā iepirkšanās ir izplatīts paradums...
Lasīt tālākKrāpnieki uzdodas par “Elektrum”
Izmantojot Elektrum identitātes elementus un ziņojot par it kā nesamaksātiem rēķiniem un elektrības atslēgšanu, krāpnieki šobrīd izplata viltus paziņojumus. Uzmanīgi pārbaudiet sūtītāja...
Lasīt tālākJoka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi
Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....
Lasīt tālāk