• Tweet

Izmaiņas medicīnas māsu atalgojumā ir nepieciešamas nekavējoties, jo pretējā gadījumā pietrūks personāla, kas aprūpē pacientus, intervijā Latvijas Radio brīdināja Stradiņa slimnīcas virsmāsa Jana Ankrava.

Viņa norādīja, ka risinājums medicīnas darbinieku atalgojumam būtu jāatrod tūlīt, jo pretējā gadījumā var nākties mazināt slimnīcu gultas, jo nebūs personāla, kas aprūpē pacientus.

“Ir vietas, kur ar pašreizējo darbaspēka resursu nevar nodrošināt darbu katru dienu. Esam spiesti strādāt vairāk un vairāk, jo trūkst resursu,” teica Ankrava, piebilstot, ka būtiski sarucis medicīnas māsu skaits, līdz ar to tiek traucēts darbs arī ārstiem un ir ierobežots operāciju skaits.

Viņa atklāja, ka daļa medicīnas māsu dodas strādāt uz privātajiem veselības aprūpes centriem, jo tur atalgojums esot divas reizes lielāks. Māsa ar labām svešvalodu zināšanām brauc strādāt uz ārzemēm. Tāpat daļa no medmāsām izvēlas citas profesijās, piemēram, skaistumkopšanā.

Viņas ieskatā, darba samaksai būtu jāsastāv no vairākām komponentēm: izglītība, prakse un darba sarežģītība. “Kamēr mūsu valsts nevarēs nodefinēt, kas ir augstākā izglītība māsu vidū un cik šie uzdevumi ir sarežģīti, tikmēr mums būs grūtības noteikt atalgojuma gradāciju,” sacīja Ankrava, piebilstot, ka medicīnas māsu atalgojums Latvijā ir ļoti dažāds.

Lai atteiktos no patlaban likumā noteiktā pagarinātā normālā darba laika ārstniecības personām, ir izstrādāti grozījumi Ārstniecības likumā, kas paredz jau no šī gada jūlija īstenot pakāpenisku pāreju uz samaksu par virsstundu darbu.

Plānots, ka pārejas periodā no šī gada 1.jūlija līdz 31.decembrim ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kas nav ārstniecības personas, varēs noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 55 stundas nedēļā, 2018.gadā – 50 stundas, bet 2019.gadā – 45 stundas nedēļā.

Tāpat plānots, ka darba samaksu par darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, pārejas periodā aprēķinās, ņemot vērā koeficentu. Šogad tas būs 1,1, 2018.gadā – 1,2, bet 2019.gadā – 1,35.

Patlaban ārstniecības personai var noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī, paredzot darba samaksu tikai ārstniecības personai noteiktās darba algas apmērā.

Jau vēstīts, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) padome otrdien, 16.maijā, vienojās, ka brīdinājuma akcijas ietvaros mediķi mēnesi – no šā gada 1.jūlija līdz 31. jūlijam – nestrādās tā saukto pagarināto normālo darba laiku.

Plānots, ka šajā akcijā iesaistīties visi mediķi. Pagaidām gan nav skaidrības par neatliekamās palīdzības ārstu, kā arī jaundzimušo aprūpētāju līdzdalību.

Foto: Travisdmchenry/https://pixabay.com/en/users/travisdmchenry-3680559/https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/