Šteinbuka: Bez valsts atbalsta ekonomika vispār nevarētu izķepuroties no Covid-19 krīzes

Liela daļa Covid-19 krīzē sniegtā valsts atbalsta nonāca pie “zombiju uzņēmumiem”, pirmdien intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka.
“Bez valsts atbalsta ekonomika vispār nevarētu izķepuroties no Covid nelaimes. Krīzes 1. fāzē atbalsts nebija īpaši liels, bet mērķtiecīgs. 2. fāzē atbalsts dažās jomās bija pārāk liels un dažreiz ne pārāk labi mērķēts,” sacīja Šteinbuka.
Pēc viņas teiktā, daudzi uzņēmumi bez valsts sniegtā atbalsta Covid-19 krīzē nebūtu spējuši izdzīvot: “Liela daļa valsts atbalsta nonāca pie dzīvotnespējīgiem uzņēmumiem jeb “zombiju uzņēmumiem”, kuri turējās tikai uz šiem pabalstiem un bez tiem nevarētu pastāvēt.”
Runājot par nākotni, Šteinbuka norādīja, ka “slikta ziņa, ka priekšā mums ir ļoti liela nenoteiktība – mēs nezinām, kā attīstīsies Covid vīruss. Ja mēs visi vakcinēsimies, tad varbūtība, ka situācija attīstīsies slikti, ir zemāka.”
“Mēs nevaram apdraudēt līdzcilvēkus un arī visu tautsaimniecību, jābūt līdzatbildīgiem un jāvakcinējas. Jo ja atkal būs lokdauns, no tā cietīs visi,” norādīja Šteinbuka.
“Mūsu ekonomika tomēr aug, līdz ar to ir cerība, ka augs arī cilvēku labklājība. No otrās puses, visas ziņas nav tik labas – pieaug cenas, relatīvi liels inflācijas risks pastāv arī turpmāk,” sacīja Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Nedēļa noslēgsies ar vasarīgi siltu laiku, bet ciklona ietekmē gaidāmi arī konvektīvi procesi
Nedēļas izskaņā būs vasarīgi silts laiks, gaisam daudzviet iesilstot virs +20°. Piektdien un sestdien daudzviet gaidāmi nokrišņi, vietām izveidosies arī gubu lietus mākoņi - gaidāms negaiss,...
Lasīt tālākĀrējās robežas infrastruktūras uzturēšanai plāno ieviest 30 metru aizsargjoslu
Lai stiprinātu valsts robežas drošību un nodrošinātu tās infrastruktūras uzturēšanu, gar Latvijas ārējo sauszemes robežu plānots noteikt 30 metru aizsargjoslu, paredz Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākPar NEPLP priekšsēdētāju ievēl Aurēliju Ievu Druvieti un priekšsēdētāja vietnieci – Ievu Kalderausku
Padomes locekļi ar vienas balss pārsvaru par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju ir ievēlējuši līdzšinējo NEPLP priekšsēdētāja vietnieci Aurēliju...
Lasīt tālākValsts prezidents: Rietumbalkānu reģiona drošība un stabilitāte ir būtiska visas Eiropas drošībai
3. jūnijā Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Jūrmalas rezidencē tikās ar Albānijas parlamenta priekšsēdētāju Niko Aleksu Peļešu (Niko Aleks Peleshi). Tikšanās laikā puses pārrunāja...
Lasīt tālākLatvijas sabiedrība noveco – kādas sekas gaida ekonomiku?
Demogrāfiskās pārmaiņas Baltijas valstīs jau šobrīd klusi, bet būtiski pārveido ekonomiku. Iedzīvotāju novecošanās turpinās, proti, pieaug senioru īpatsvars, bet darbspējas vecuma iedzīvotāju...
Lasīt tālākJūnijs sāksies ar siltāku, bet lietainu laiku
Aizvadītajā nedēļā nokrišņiem bagātākais laiks bija valsts austrumos. Attiecīgi arī, atskatoties uz maija mēnesi, lielākais nokrišņu daudzums reģistrēts Madonas, Piedrujas un Dagdas...
Lasīt tālākEkonomikas izaugsme saglabājas samērā spēcīga, IKP pirmajā ceturksnī augot par 2,5%
Februāra beigās saasinājies konflikts Persijas līcī, tam sekojušais naftas cenu kāpums un krasi pieaugusī nenoteiktība līdz šim nav būtiski ietekmējusi Latvijas ekonomikas attīstību....
Lasīt tālākJaunnedēļ gaiss pakāpeniski sāks iesilt, nedēļas vidū daudzviet atkal pārsniedzot +20°
Nedēļas izskaņā vējš pakāpeniski pierims, vien piektdien tas vēl saglabāsies brāzmains. Gaidāmi nelieli nokrišņi, kas galvenokārt skars valsts austrumu daļu. Nākamās nedēļas pirmajā...
Lasīt tālākAšeradens: Latvijai ir izdevies pārorientēt valsts budžetu uz drošību un izaugsmi
Finanšu ministra Arvila Ašeradena darbības laikā Finanšu ministrijas prioritātes bija valsts drošības stiprināšana, nodrošinot pāreju uz 5% no IKP investīcijām aizsardzības jomā, kā arī...
Lasīt tālākFM: četros mēnešos kopbudžeta ieņēmumi turpina augt
Kopbudžeta ieņēmumi šā gada četros mēnešos bija 6,2 miljardi eiro un pieauga par 764,5 miljoniem eiro jeb 14% salīdzinājumā ar atbilstošo periodu pērn. Par 398,2 miljoniem eiro lielāki bijuši...
Lasīt tālāk