• Tweet

Lemjot par seju aizsedzoša apģērba aizliegšanu, ir jāatrod pareizs līdzsvars starp cilvēktiesībām un sabiedrības drošību, intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” sacīja Satversmes Tiesas (ST) priekšsēdētājs Aldis Laviņš.

Viņš uzsvēra, ka Latvijas sabiedrībai un politiķiem ir jābūt gataviem reaģēt uz jaunajiem izaicinājumiem, un viens no tiem ir jautājums par to, kā mūsu sabiedrībā varētu integrēties citas kultūras cilvēki, kas varētu prasīt bēgļa vai alternatīvo statusu.

“Loģiski parādās jautājums – vai varētu būt pieļaujama situācija, kad citu kultūru cilvēki ievēro savas reliģiskās tradīcijas un nēsā tādu apģērbu, ar kuru pauž savu reliģisko pārliecību. No vienas puses varam runāt par to, ka šādi cilvēki var paust savu reliģisko pārliecību, bet no otras puses – nevajadzētu aizmirst, ka mums pašiem šeit Latvijā ir jāgādā par sabiedrības drošību. Tāpēc ir jāatrod pareizs līdzsvars starp to, lai no vienas puses ievērotu šo cilvēku tiesības uz reliģijas paušanu, bet no otras puses – sabiedrībā būtu ievērota drošība,” teica Laviņš.

ST priekšsēdētājs uzsvēra, ka ir jābūt ļoti uzmanīgiem un jāizsver visi par un pret aspekti. “Skaidri jāredz tas mērķis, kura dēļ tas tiek darīts,” akcentēja Laviņš.

Jau vēstīts, ka ministrija janvārī publiskoja likumprojektu, kas aizliedz publiskā vietā nēsāt seju aizsedzošo apģērbu. Ministrija arī aicinājusi iedzīvotājus izteikt viedokli par iecerētajiem ierobežojumiem.

Projekts paredz, ka publiskā vietā ir aizliegts nēsāt seju aizsedzošo apģērbu, izņemot noteiktos gadījumus: normatīvajos aktos noteikto prasību izpildei – profesionālo pienākumu izpildei, sporta nodarbību un pasākumu dalībniekiem, mākslas pasākumu dalībniekiem, valsts svētku un nacionālo kultūras pasākumu dalībniekiem, laika apstākļu dēļ, veselības apstākļu dēļ. Par ierobežojumu neievērošanu var piemērot administratīvu sodu.

TM akcentē, ka Latvijā ir izteikta kristietības ietekme, kas neparedz sejas aizsegšanu. Jau no seniem laikiem sabiedrības komunikācija publiskajā telpā balstās gan uz iespēju identificēt personu pēc tās izskata, atklājot seju , gan arī uztvert personas sakāmo, uzvedību, ne tikai verbāli, bet arī neverbāli.

“Persona, kurai seja pilnībā aizsegta ar apģērbu, var tikt uztverta kā tāda, kurai ir ko slēpt, tas ir, var tikt uztverta kā apdraudējums, jo tā slēpj savu identitāti no sabiedrības.

Minētais var izraisīt konfliktsituācijas sabiedrībā, veicināt diskrimināciju pret personām, kuras nēsā seju aizsedzošo apģērbu, kā arī radīt spriedzi indivīdu kopējā sadzīvē publiskajā telpā,” pamato TM.

Ministrija skaidro, ka ierobežojums attiecas uz jebkura veida seju aizsedzošu apģērbu, piemēram, maskas, ķiveres, lakati un kapuces, kas aizsedz seju , kā arī sieviešu seju aizsedzošu apģērbu kā burkas vai nikābs.Likumprojekts paredz ieviest ierobežojumu sabiedriskās vietās, izņemot reliģisko organizāciju dievnamus, lūgšanu telpas, telpas, kurās tiek veikta reliģiskā darbība, kā arī slēgtus privātus pasākumus. Tāpat ierobežojums neatteicas uz privātpersonai piederošo nekustamo īpašumu.

Foto: https://www.flickr.com/photos/jeanlouispotier/5963722126/ / https://creativecommons.org/licenses/by-nd/2.0/