• Tweet

Es nesaku, ka mazs ir slikts, bet es saku, ka mazs ir slikts, – aptuveni ar šādu paziņojumu un pārmetumiem par pašvaldību vadītāju pārāk lielo vecumu ministrs Edmunds Sprūdžs rosina atsākt administratīvi teritoriālo reformu.

Teorētiski šī reforma būs brīvprātīga, un mazie novadi, ja nevēlēsies, drīkstēs arī neapvienoties. Taču šī drīkstēšana būs tikpat nosacīta kā pirms četriem gadiem, kad reforma tika sākta pirmoreiz. Toreiz ar lielākiem un mazākiem skandāliem no vairāk nekā 500 pašvaldībām tapa 119. Oficiāli par apvienošanās mērķi derēja hipotēze, ka liels būs arī bagāts. Vietām tai ir gūts apstiprinājums, vietām – gluži pretēji – cerētais vilcējs, apaudzis ar trūcīgiem miestiem, pats sāk buksēt – kā Ogre. Un paradoksālā kārtā pat lielās pilsētas Daugavpils un Liepāja šobrīd pieskaitāmas pie trūkumcietējiem, jo saņem līdzekļus no pašvaldību izlīdzināšanas fonda.

Neoficiālie reformas sākšanas iegansti šķita ticamāki – toreiz vēl pie labas veselības esošā Tautas partija šādi gribēja atņemt Zaļo un zemnieku savienībai ietekmi lauku pašvaldībās. Otrs iemesls bija nekustamo īpašumu burbulis, un partiju vēlme piekļūt pašvaldību īpašumiem, lai diktētu zemes lietošanas mērķus.

Atkal aizvaino mērus

Tagad reformas atsākšana tiek motivēta ar to pašu sākotnējo oficiālo pamatojumu, ka lielos novados ir labāka dzīve, par ko pašvaldību vadītāji nebūt nav pārliecināti. Šīs šaubas viņi vakar arī pauda ministram Latvijas Pašvaldību savienības organizētā sanāksmē. E. Sprūdžs paziņoja, ka «attīstības centrs nav nekāda domes priekšsēdētāja ķeizariste» un jebkurai pašvaldībai esot jāsaimnieko visas valsts interesēs. Tā savukārt bija atbilde uz pārmetumiem par sarūkošo finansējumu un augošo pienākumu skaitu. Dusmīgu ņurdēšanu ministrs pamanījās izraisīt ar spriedumu, ka viņa reformas īstenot traucē pašreizējā pašvaldību vadītāju paaudze. Vēl viņš sabāra Pašvaldību savienības vecāko padomnieku Māri Pūķi, kura vainas dēļ it kā reforma iznākusi tik neveiksmīga un kuram tagad «vajadzētu pastāvēt malā».

Jaunā karte jau uzzīmēta

Pa starpu šiem apvainojumiem tapa zināms arī visnotaļ interesants fakts – izrādās, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) jau ir uzzīmēta jauna pašvaldību nākotnes dalījuma karte, kuras kodētais nosaukums ir 21+9. Tātad 30 Latvijas pašvaldībām tiek paredzēta brīnišķa nākotne, bet, kam nav laimējies šai

ierēdņu sazīmētajā klubiņā, atliks dzīvot uz savu galvu vai tikt vēlāk pievienotiem saskaņā ar ministrijas plānu. Ar interesi šo karti vakar pirmo reizi aplūkoja Skrundas novada domes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga. Diemžēl Skrunda tajā neatradās. Un galvenā bīstamība, paliekot ārpus maģiskā trīsdesmitnieka, ir tā, ka Eiropas fondu nauda tiks virzīta uz attīstības centriem. Nomales paliks tukšā. Ministrijas Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits gan mierina, ka karte pagaidām nekur tālāk netiek virzīta.

Vispirms valdībā tiks

iesniegts ziņojums par administratīvi teritoriālās reformas panākumiem un priekšlikumi. Tostarp rosinājums grozīt Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likumu, atrunājot tajā pašvaldību apvienošanās iespēju un apsolot finansiālus labumus.

Ministriju reforma aizmirsta

Iepazīstoties ar ministrijas sagatavotā ziņojuma melnrakstu, Pašvaldību savienība pauda neapmierinātību – izmantoti vien tie argumenti, kas pamato ministra nodomus. Brīžam tie robežojas ar klaju demagoģiju. Labi zināms, ka krīzes apstākļos Latvijā tika slēgtas daudzas skolas, taču ministrija priecājas, ka pēc reformas samazinājies to pašvaldību skaits, kurās nav savas vidusskolas. Arī ministra popularizētajam uzskatam, ka mazam noteikti jābūt trūcīgam, klātesošie oponēja. Piemēram, spējai apgūt Eiropas fondu naudu neesot saistība ar izmēriem. Cilda Purgale no Beverīnas novada atgādināja, ka mazajām pašvaldībām vienkārši līdz šim nav bijuši pieejami fondi, un tā jau ir pašas valsts izšķiršanās.

E. Sprūdžs uzsver, ka tieši priekšvēlēšanu gaisotne ir labākais fons administratīvi teritoriālās reformas atsākšanai. Taču te jāatgādina, ka vienlaikus ar šo reformu savulaik tika plānota arī otra – reģionālā, kuras rezultātā vajadzēja decentralizēt ministriju funkcijas, nododot tās līdz ar attiecīgu finansējumu otrā līmeņa pašvaldībām – izglītību, pārvadājumus, medicīnu u.c. Taču šāda varas pārdale nav notikusi, un VARAM par tādas nepieciešamību klusē.

Avots: nra.lv /Imants Vīksne