• Tweet

Reformu partiju pārstāvošais populists Edmunds Sprūdžs izraisījis jucekli valsts attīstībai svarīgākā dokumenta – Nacionālā attīstības plāna – tapšanā un vēl vairāk saasinājis konfliktu ar pašvaldībām. Tā vietā, lai konstruktīvi risinātu domstarpības, viņš avīzē Telegraf vakar paziņoja: «Neesmu padotais nevienai asociācijai, un man nav jāapkalpo pašvaldību vadītāji.»

Pieredzējušie politikas veidotāji pašlaik lūkojas cits uz citu, gaidot, kuram tad pirmajam pietiks uzņēmības aizsūtīt ministru Sprūdžu atpakaļ, no kurienes viņš nācis, proti, Saeimu. Taču tad arī premjeram Valdim Dombrovskim būtu jāatzīst, ka eksperiments ar lecīga vidusskolas beidzēja iecelšanu ministra amatā izgāzies.

Kā tikt vaļā no ministra

Gana nopietns pamats šādam secinājumam būtu E. Sprūdža destruktīvā darbība Nacionālā attīstības plāna (NAP) veidošanā. Neatkarīgā jau vēstīja, ka dienā, kad valdība sabiedriskajai apspriešanai nodeva NAP pirmo versiju, Reformu partija atnesa alternatīvu E. Sprūdža sacerējumu – Zaļo vīziju. Valdības protokollēmums to paredzējis vērtēt kā jebkuru citu priekšlikumu, tomēr NAP apspriešanas vietnē tam ierādīta līdzvērtīga vieta. NAP sacenšas ar Zaļo vīziju, bet Reformu partija ar Vienotību – ir sākusies priekšvēlēšanu cīņa.

Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Mārtiņš Krieviņš, būdams ierēdnis, nekritizē politiķu destruktīvo rīcību ar NAP. Toties sarunā ar Neatkarīgo viņš saskaita notikušās konsultācijas, seminārus, ziņojumus: visiem ministriem bija neierobežotas iespējas iesaistīties NAP izstrādes procesā, un tās arī tika izmantotas. «Es nezinu, ko vēl es kā ierēdnis varēju izdarīt!» Lielākā daļa priekšlikumu iesniedzēju komentārus tomēr atstāj pie NAP, Zaļā vīzija tiek ignorēta. Aizvakar bijuši jau vairāk nekā 150.

Iespējamās sekas: mazāk naudas

E. Sprūdža destruktīvajai rīcībai var izrādīties smagākas sekas, nekā šķiet pirmajā brīdī, jo NAP ir dokuments, ar ko oktobrī premjers iecerējis doties uz Briseli, lai aizstāvētu Latvijas daļu nākamajā Eiropas budžeta periodā. Ja prioritātes nebūs noformulētas, liela ir varbūtība, ka Latvijai iedos maz vai ļoti maz naudas. Uzmanību uz to vērš Latvijas Lielo pilsētu asociācija. NAP jābūt savstarpēji saskaņotam ar Reģionālās politikas pamatnostādnēm. Tās esot izstrādātas, taču E. Sprūdžs nobremzējis apstiprināšanu valdībā, tā vietā uz ātru roku uztaisot Zaļo vīziju, kas ir pretrunā minētajām pamatnostādnēm. Asociācijas pārstāvis Māris Kučinskis spriež, ka caur ministra piedāvāto zaļo prizmu tiks bremzēta lauksaimniecības attīstība un meža nozare. «Sprūdžam pašlaik ir izdevīgi šo jautājumu pozicionēt kā cīņu starp viņu un mēriem, bet patiesībā te reāli tiek apdraudētas iedzīvotāju intereses,» secina M. Kučinskis.

Arī Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) šoreiz ar lielajām pilsētām ir uz viena viļņa. Vakar valdes sēdē secināts, ka ministra mērķis ir dezorganizēt pašvaldību darbu pirms vēlēšanām. Neviena no viņa pieteiktajām reformām nav steidzami nepieciešama. Vakar no baumām kļuva zināma atkal jauna ideja – maksas deputāti pašvaldībās, kas budžetam izmaksātu vismaz lieku miljonu mēnesī. Šādas idejas mērķis – nepieļaut, ka par pašvaldības deputāti kļūst, piemēram, skolas direktore – jo viņa ir saistīta ar pašvaldību. LPS prezidents Andris Jaunsleinis ironizē, ka ministra skatījumā par pašvaldības deputātu drīkst būt tikai apaļš bārenis, bez darba pieredzes, kam turklāt nekas nepieder.

NAP jāieraksta prioritātes

LPS secinājusi, ka sarunu mēģinājumi ar ministru cietuši fiasko. Tāpēc cīņa pret aplamajām reformu idejām pārcelsies uz Saeimu, un tuvākajā laikā kritisko situāciju plānots pārrunāt arī ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu. Iespējams, cerot, ka viņš pavēlēs E. Sprūdžam demisionēt.

Vienlaikus pašvaldības centīsies izraut NAP no priekšvēlēšanu kampaņas un iestrādāt tajā iedzīvotājiem patiešām nepieciešamas lietas (piemēram, kvotu principu, pašvaldībām pašām ļaujot lemt, kā tērēt naudu), bet kaitīgās izmest (piemēram, jaunu administratīvi teritoriālo reformu).

Pašvaldību skatījumā, pirmkārt, nepieciešama īsto prioritāšu formulēšana, jo plānā sarakstītas visvisādas labas idejas, taču trūkst atšifrējuma, kāds būs to finansiālais segums. Nepieciešams zināt vismaz atbalsta proporcijas. Kā skaidro LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis – ir atšķirība, vai «prioritātes» segums ir 500 lati vai 500 miljoni. Un skaidrs, ka 500 latu «prioritātēm» šādā plānā vispār nav ko darīt. Neoficiāli izskanējis, ka visu NAP iekļauto pasākumu īstenošanai būtu vajadzīgi 11 miljardi. Latvijai nespīd pat puse šīs summas.

Avots: nra.lv /Imants Vīksne