• Tweet

Vides un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam piederošā firma SIA Sensum Solutions valstij nodokļos nav samaksājusi aptuveni 24 000 latu, kas ir pietiekami liels parāds un no valsts puses netiks aizmirsts – Neatkarīgajai apliecināja Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas.

Pētot SIA Sensum Solutions ar lielu nokavēšanos VID iesniegto finansiālās darbības pārskatu par 2011. gadu, Neatkarīgās uzmanību piesaistīja sadaļa Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, aprēķinātie un pārskaitītie nodokļi. Tur ailē Nodokļu saistības norādīti 120,4 tūkstoši latu.

Sava kabata tuvāka

VID Sabiedrisko attiecību daļā norādīja, ka SIA Sensum Solution «parāds valsts pamatbudžetam uz 01.01.2013. un uz 01.02.2013. ir aptuveni 24 000 lati». Tas nozīmē, ka uzņēmuma īpašnieks E. Sprūdžs, aizpērn jau ministra amatā ņemot no sava uzņēmuma aizņēmumu (E. Sprūdža valsts amatpersonas deklarācijā norādīts aizņēmums 108 408 latu), rūpējies vispirms par savu kabatu, nevis par to, lai uzņēmums nepaliktu parādā valstij.

VID nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktora vietniece Santa Garanča norādīja, ka starpība starp pašreizējo nodokļu parāda summu 24 000 latu un gada pārskata attiecīgajās ailēs norādīto summu 120,4 tūkstošiem latu skaidrojama ar to, ka konkrētajam komersantam finansiālās darbības pārskata gads beidzas nevis decembra pēdējā dienā, bet gan aprīlī: «No pērnā gada aprīļa līdz šai dienai ir pagājis pietiekami ilgs laiks, kurā situācija var mainīties jebkurā virzienā un jebkurā apmērā. Vienkāršākais veids, kā samazināt vai dzēst nodokļu parādu, ir to samaksāt.»

Parāds liels

Kā liecina VID statistikas datu bāze, E. Sprūdžam piederošā SIA Sensum Solution ar 24 000 latu nodokļu parādu pagaidām nevar pretendēt uz vietu parādnieku saraksta pirmajā simtniekā. Uz šā gada pirmo janvāri parādnieku saraksta 1. vietu ar 11,83 miljoniem latu parādu pamatbudžetam ieņem privātpersona Jevgēņijs Jakovļevs. Savukārt parādnieku pirmo simtu noslēdz Eduards Buliševs ar 0,5 miljonu latu parādu.

Vaicāta, vai 24 000 latu nodokļu parāds ir liels vai mazs, S. Garanča skaidroja: «Objektīvi summa nav maza. Tas nozīmē, ka Valsts ieņēmumu dienests attiecībā uz šādu parādu pilnīgi noteikti reaģēs un atbilstoši konkrētai situācijai veiks administrēšanas pasākumus. Lai lemtu, kādu administrēšanas pasākumu būtu jāveic, mēs vērtējam kopējo situāciju. 24 000 latu parāds tiek vērtēts attiecībā pret kopējiem nodokļu maksājumiem, ikmēneša nodokļu maksājumiem. Piemēram, ja uzņēmums gadā nodokļos maksā miljons latu,

tad pāris dienu kavēts 24 000 latu maksājums no VID puses neraisītu krasu reakciju. Savukārt, ja uzņēmums, kurš pirms tam nav maksājis nodokļos nevienu santīmu, pēkšņi nokļūst parādnieku sarakstā ar 24000 latu parādu, tas VID liktu ļoti strauji reaģēt. Objektīvi šis skaitlis nav mazs, taču tas vērtējams attiecībā pret citiem nodokļu maksātāju raksturojošiem rādītājiem. VID veic nodokļu administrēšanas pasākumus, taču, kādi tie būs, mēs ne par vienu nodokļu parādnieku nevaram izpaust.»

Aizoptimizējies

Jāatgādina, ka E. Sprūdža uzņēmumam gada pārskats bija jāiesniedz jau pērnā gada augusta beigās, taču tas tika izdarīts tikai šā gada 23. janvārī. Ticamākais kavējuma iemesls ir E. Sprūdža aizņēmumi no SIA Sensum Solutions. Kā zināms, likums neliedz uzņēmuma īpašniekiem darba algu aizstāt ar aizņēmumu no uzņēmuma. Ministra nodokļu optimizācijas shēma ļauj optimizēt obligātās sociālās iemaksas (35,09%) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (25%). Ja paņemtais kredīts tiek atdots no dividendēm, tad Latvijas gadījumā jāsamaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis (15%) un atsevišķos gadījumos arī kapitāla pieauguma nodoklis (10%), bet sociālās iemaksas vienalga paliks «optimizētas».

No SIA Sensum Solutions 2011. gada pārskata redzams, ka kopējās E. Sprūdža parādsaistības pret uzņēmumu pieaugušas līdz 347 576 latiem. Pārskatā atzīts, ka īpašniekam izsniegts bezprocentu aizdevums. Tajā pašā laikā uzņēmums savas darbības nodrošināšanai bijis spiests ņemt komerckredītu, par to maksājot atbilstošos procentus. No pārskata noprotams, ka uzņēmumam ir grūtības šo kredītu atdot, tāpēc ar banku panākta vienošanās par tā pagarinājumu līdz 2017. gadam.

Tiesiskuma koalīcijas partneri līdz šim klusējot ir atbalstījuši E. Sprūdža uzņēmuma piekoptās nodokļu optimizēšanas shēmas.

Avots: nra.lv /Uldis Dreiblats, Ritums Rozenbergs