Sponsoriem dotie solījumi daudz svarīgāki par tiem, kas doti vēlētājiem?
Sabiedrībā sašutumu izraisījis fakts, ka partijas, kas pirms 13. Saeimas vēlēšanām nāca klajā ar neskaitāmiem solījumiem, šobrīd ne tikai negrasās tos pildīt, bet pat balso pret likumprojektiem, kuru mērķis ir atbalstīt pašu dotos solījumus saviem vēlētājiem. Kā uzskata Ventspils mērs Aivars Lembergs, uz politiķu darbiem un lēmumiem jāskatās caur to sponsoru prizmu. Viņš neslēpj – Latvijā politikas dienas kārtību nosaka vairākas ietekmīgas personas, tostarp Šveices advokāts Rūdolfs Meroni.
Lembergs jau vairākkārt ir norādījis, ka šis advokāts patlaban ir galvenais Latvijas politikas oligarhs un šobrīd faktiski ir izveidota Meroni valdība. Pēc viņa sacītā, vislielākā ietekme ārvalstu oligarham esot pār “Jauno Vienotību” un Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa partiju KPV LV. “Nav Artuss Kaimiņš – ir Meroni-Kaimiņš, nav Strīķe – ir Meroni-Strīķe, nav Jurašs – ir Meroni-Jurašs. Tas ir jāsaprot,” uzsvēra Ventspils mērs, aicinot politiķu intereses vērtēt tieši no šāda skatu leņķa.
Lai arī Meroni neesot vienīgais aizkulišu partiju sponsors Latvijas politikā, viņš, pēc Lemberga sacītā, ir galvenais, kas šobrīd nosaka Kariņa valdības dienaskārtību. “Lūk, ar ko vainagojusies cīņa ar Aivaru Lembergu. Ja tā būtu ASV, tad jau sen būtu nozīmēts speciālais prokurors. Latvijā tas tiek uzskatīts par normu, lai gan ārzemniekiem likums nepieļauj finansēt politiskos procesus. Diemžēl Latvijā likums nedarbojas,” piebilda Lembergs.
Ventspils mērs zināja stāstīt, ka šobrīd jaunās valdības dienaskārtību diktē vairāki ietekmīgi cilvēki, tostarp apcietinājumā esošais uzņēmējs Māris Martinsons, maksātnespējas administrators Māris Sprūds un krievu oligarhs Gucerijevs, kas saistīts ar PNB banku. “Tie [PNB] ir galvenie Jaunās konservatīvās partijas finansētāji un noteicēji,” uzsvēra politiķis.
“Tie ir tie, kas nosaka sarkanās līnijas – ar ko strādāt, ar ko nestrādāt. Un viņi nosaka to galveno uzdevumu – privatizāciju. Un to, [lai JKP pārņemtu] spēka struktūras, jo to viņiem vajag, lai “izčakarētu” savus konkurentus un atriebtos saviem pāri darītājiem, sākot ar FKTK, Latvijas Banku, Finanšu ministriju u.c. Bordāna politika ir viņu rokās,” atzina Lembergs, turpinot, ka “no šī viedokļa, visas aktivitātes, ko dara JKP, jāvērtē no šo sponsoru klātesamības viedokļa. Un no šī viedokļa izskatās, ka ir pasūtījums, lai Jaunā konservatīvā partija darītu visu, lai destabilizētu iekšpolitisko situāciju Latvijā,” norādīja Lembergs.
Viņš uzsver, ka partijām arī vēlētājiem dotie solījumi nav ne uz pusi tik svarīgi kā tie, kas doti sponsoriem. “No šī 2019. gada minimālā pensija – 200 eiro. Samelots pensionāriem – nebūs, jo budžetā tas nav paredzēts. Neapliekamais minimums 500 eiro – nebūs, budžetā tas nav paredzēts. Atbalsts par apgādājamo 500 eiro arī nebūs, ārstiem vidējā alga uz rokas 1700 eiro arī nebūs. No viņu solījumiem, kuru ir daudz, nebūs nekā,” uzsvēra politiķis.
Pēc Lemberga sacītā, tā kā Bordāna un Kaimiņa kurators ir dažādi vērtētais Meroni, viņi arī pieejot vēlētājiem pēc tāda paša principa. “Piekrāpt – tas viņiem ir normāli,” piebilda Lembergs.
“Ja mani sauc par oligarhu, tad lai sauc, bet es vadu oficiāli reģistrētu politisko partiju Latvijā no 1994. gada, kura oficiāli startē vēlēšanās – gan parlamenta, gan pašvaldības. Mums ir publisks līgums ar Zaļo un zemnieku savienību. Kur ir Meroni partija? Kur ir Meroni partijas starts vēlēšanās? Kur ir Meroni līgums ar Kaimiņu? Kur ir Meroni līgums ar Bordānu? Kur ir Meroni līgums ar Kariņu vai Kamparu? Nav [..]. Vienošanās ir, bet līgums nav publisks,” skaidroja Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Šonedēļ laika apstākļus noteiks vairāku ciklonu darbība
Nedēļas sākumā Latvijā pakāpeniski ieplūdīs siltāka gaisa masa, tādēļ dienās gaiss atkal daudzviet iesils līdz +10…+15°, bet naktīs gaisa temperatūra lielākoties pieturēsies +2…+7°...
Lasīt tālāk“Zemnieku saeima” aicina sagatavoties šonedēļ gaidāmajām salnām
Lai gan aprīlis mūs lutinājis ar vasarīgi siltiem laikapstākļiem, šajā nedēļā gaidāmas pavasara salnas. Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, apskādētiem augiem un ražas zuduma,...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā laiks kļūs aukstāks un daudzviet gaidāma salna
Šonedēļ, līdz ar aukstākas gaisa masas ieplūšanu Latvijas teritorijā, gaiss ir kļuvis ievērojami vēsāks. Sagaidījām arī lietu un šīs sezonas pirmo stipro pērkona negaisu, kas dažviet...
Lasīt tālākLieldienu brīvdienās vairākiem ātrumpārkāpējiem atņemtas tiesības
Aizvadītajās četrās Lieldienu brīvdienās Valsts policija pastiprināti uzraudzīja ceļu satiksmes drošību, uzsvaru liekot tam, lai autovadītāji nesēstos pie stūres reibumā. Kopumā šajās...
Lasīt tālākVai bērnudārza un pamatskolas internātam ir vieta 21. gadsimtā?
Dzīvošana internātā nav bērna otrās mājas. Tas ir pretrunā ar bērna tiesībām dzīvot ģimenē, kas ir pamatu pamats viņa pilnvērtīgai attīstībai un sagatavošanai patstāvīgai dzīvei....
Lasīt tālāk75% iedzīvotāju šogad samazinājušies izdevumi par recepšu zālēm
Pirmo trīs mēnešu dati pēc jaunā recepšu zāļu cenu modeļa ieviešanas Latvijā liecina, ka ir izdevies būtiski uzlabot zāļu pieejamību iedzīvotājiem: 75% iedzīvotāju izdevumi par zālēm...
Lasīt tālākNedēļas pirmā puse vēl saglabāsies vasarīgi silta, bet no nedēļas vidus laiks kļūs vēsāks
Šonedēļ valstī pakāpeniski sāks ieplūst aukstāka gaisa masa un laiks kļūs vēsāks, naktīs būs iespējamas arī salnas. Debesis biežāk aizklās mākoņi, kas palaikam atnesīs lietu. Otrdien...
Lasīt tālākLatvija izstāsies no Otavas konvencijas, lemj Saeima
Latvija izstāsies no konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu (Otavas konvencija), paredz trešdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā...
Lasīt tālākOtro gadu Valsts kontroles atzinumi par gada pārskatiem bez iebildēm, tomēr atbilstības jautājumi izgaismo iespējas budžeta līdzekļu ietaupījumam
Valsts kontrole ir pabeigusi 2024. gada finanšu revīzijas ministrijās un centrālajās valsts iestādēs. Un arī šogad – jau otro gadu pēc kārtas – visi sniegtie atzinumi par gada pārskata...
Lasīt tālākĒrtākai iedzīvotāju mobilitātei plānots uzsākt vilciena un jauna autobusu maršruta pārrobežu satiksmi starp Igauniju un Latviju
Otrdien, 15. aprīlī, Ministru kabinets akceptēja Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par pārrobežu pasažieru vilcienu satiksmi maršrutā Tartu–Rīga Igaunijas Klimata...
Lasīt tālāk