• Tweet

2024. gada kreditēšanas indekss ir audzis par 5 procentpunktiem, kas ir mazāka izaugsme nekā pērn, taču kopumā vērojama pozitīva tendence – bankas spēj kreditēt un vēlas to darīt. Īpašs fokuss tiek likts uz ilgtspējīgo jeb “zaļo” kreditēšanas risinājumu finansēšanu, kas ir svarīgi ne vien bankām, bet arī lielajiem uzņēmumiem, lai atbilstu Zaļā kursa uzstādītajām prasībām. Uzņēmumu finanšu pārskatos redzams lielāks aizņemšanās potenciāls, nekā uzņēmumi reāli izmanto, savukārt iedzīvotāju spēju aizņemties pozitīvi raksturo vidējās darba algas pieaugums. Vienīgais bremzējošais faktors ir patērētāju piesardzība, kas skaidrojama ar pērnā gada nesamērīgajām bāzes likmes cenām.

No jauna izsniegto kredītu apjoms pērn samazinājās par aptuveni 15%. Joprojām dominē pieprasījums pēc hipotekārajiem kredītiem Rīgā un Pierīgā. Aptuveni 76% no izsniegtajiem mājokļu kredītiem ir izsniegti galvaspilsētā un tās tuvējā apkārtnē, savukārt pārējie 24% – Latvijas reģionos un reģionālajās pilsētās. Līdzīga pieprasījuma struktūra vērojama arī uzņēmumu kreditēšanā, lai gan pēdējā gada laikā uzņēmumiem no jauna izsniegto kredītu apmērs reģionos pat nedaudz palielinājies salīdzinājumā ar 2022. gadu.

“Kopumā kreditēšanas izaugsmei ir pamats, jo inflācija sarūk, algas aug un pirktspēja atgriežas, darba tirgus ir stabils, uzņēmumu finanšu pārskati uzrāda aizņemšanās potenciālu, un ekonomikas izaugsmes (IKP) prognozes ir pozitīvas. Līdz ar kreditēšanas reklāmas aizlieguma atcelšanu bankas ir pamanāmākas ar saviem mājokļu kreditēšanas piedāvājumiem, īpaši zaļās kreditēšanas iniciatīvām,” skaidro Jānis Brazovskis, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis.

Modelējot kreditēšanu 2030. gadam, finanšu sektors priekšplānā izvirza ilgtspējīgo jeb zaļo kreditēšanu, kur vērojamas divas perspektīvas: viena – pienākumi, kas saistīti ar uzņēmumu apzinātu sekošanu līdzi savai eko pēdai un tās mērķtiecīgai samazināšanai, otra – iespējas, kas, uzlabojot uzņēmuma procesus, var radīt lielāku efektivitāti un mazākus izdevumus ilgtermiņā. Taču ilgtspēja ir arī komandas darbs, kas prasa visu pušu iesaisti, sadarbojoties valstij, kura veido politiku un nosaka noteikumus, uzņēmējiem, kuri saredz un realizē iespējas, un finanšu sektoram, kas ir atbalsts šo iespēju īstenošanā. Bez visu dalībnieku pilnvērtīgas iesaistes jebkuru mērķu sasniegšana būs grūti realizējama. Pirmais uzdevums komandas darbā ir veicams valstij, definējot atbalstāmās nozares un atbalsta mehānismus un sagatavojot augsni, lai uzņēmumi justos motivēti, saredzētu iespējas un būtu gatavi attīstībai, savukārt bankām jābūt atvērtām sniegt atbalstu šo iespēju īstenošanā.