Speciālisti paredz, ka eirozonas ekonomika 2015. gadā pieaugs straujāk nekā šogad
Jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) Eirozonas ekonomikas apskats Eurozone Economic Forecast atklāj, ka, lai arī šī gada pēdējo mēnešu rādītāji ir bijuši vājāki par šī gada pirmo trīs ceturkšņu rezultātiem, nākamgad Eirozonas ekonomika augs nedaudz straujāk, IKP pieaugumam sasniedzot 1.3%, pretēji 0.8% šogad. Laikā no 2016. – 2018. gadam Eirozonas izaugsmei būtu jāpaātrinās līdz 1.7% gadā.
Kā uzskata EY ekonomisti, būtiskāko atbalstu Eirozonas ekonomika radīs iekšējā tirgū, kur mājsaimniecības iegūs no krītošām enerģijas cenām, kas, attiecīgi, stiprinās mājsaimniecību patēriņu, kam vajadzētu augt par 1.3% nākamgad, pretēji vien 0.8% pieaugumam šogad. EY pētnieki norāda, ka daudzu Eirozonas valstu iedzīvotāji saņem negaidītu, būtisku izdevumu ietaupījumu uz enerģijas, it īpaši degvielas, cenas krituma rēķina, ņemot vērā, ka naftas cena nokritusies līdz aptuveni 85 ASV dolāru par bareli līmenim pēc tam, kad tā turējās virs 100 ASV dolāru robežas gandrīz četrus gadus (15 ceturkšņus pēc kārtas).
Eirozonas ekonomikas izaugsmi nākamgad stiprinās arī lielāks eksporta pieprasījums Lielbritānijā un ASV, kas pēc krīzes atgūstas straujāk. Nākamgad Eirozonas eksporta izaugsmei būtu jāpārsniedz 3% robeža, bet gadu vēlāk 4% līmeni. Eksporta izaugsme pie tam sekos pat neskatoties uz zemāku pieprasījumu straujas attīstības valstīs, norāda EY eksperti.
“Tuvāko gadu laikā Eirozona iegūs zināmu izaugsmes stabilitāti pēc ieilgušajiem pēckrīzes gadiem. Taču jāņem vērā, ka Eirozonas spējas pārciest vēl kādu krīzi vai absorbēt ārējus šokus tuvāko gadu laikā var būt teju izsmeltas, jo Eirozonas arsenālā sāk trūkt efektīvu līdzekļu ekonomikas stimulēšanai. Proti, septiņām Eirozonas valstīm valsts parāds jau ir virs 90% no IKP, bet piecām tas pārsniedz 100%, kas ierobežo fiskālās politikas iespējas. Tāpat arī finansēšanas likmes vairs nav kur būtiski samazināt, kas nozīmē, ka jaunas krīzes gadījumā, Eiropas Centrālai bankai būtu jālieto radošāki risinājumi, piemēram, valstu parādzīmju uzpirkšanas programmas,” stāsta Guntars Krols, EY partneris Baltijā.
EY apskats paredz, ka, lielā mērā pateicoties Eiro vērtības samazinājumam, būs izdevies novērst arī deflācijas draudus un inflācijas līmenis pēc tikai 0.5% šogad augs līdz 0.9% nākamgad un 1.4% 2016. gadā. EY neparedz Eiro vērtības izaugsmi tuvākajos gados un uzskata, ka 2017. gada sākumā Eiro vērtība būs aptuveni 1.20 ASV dolāri par Eiro, pretēji aptuveni 1.33 līmenim šī gada trešajā kvartālā.
Eirozonas izaugsmes kursu atbalsta arī neliels investīciju līmeņa pieaugums, kur EY pētnieki paredz 1.2% izaugsmi nākamgad, pretēji vien 0.5% šogad. Investīciju pakāpenisko atgūšanos stiprina pārliecība par banku sektoru, kas pavisam nesen izturējis Eiropas Centrālās bankas stresa pārbaudes, kā arī kopējs pieprasījuma vides uzlabojums vienotās valūtas zonā, norāda EY ekonomisti.
Vēl par tēmu:
Rajevs: Karadarbībā ir gaidīšanas periods – visi gaida lielo Krievijas uzbrukumu vasarā
Visi gaida lielo Krievijas vasaras uzbrukumu, vērtējot karadarbību Ukrainā, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja rezerves pulkvedis, Saeimas ārpusfrakciju deputāts Igors Rajevs. "Tagad...
Lasīt tālākVēl seši Putina prezidentūras gadi nozīmē lielākas represijas pret krieviem un agresīvāku politiku pret kaimiņvalstīm
Nesen aizvadītas viltotākās prezidenta vēlēšanas Krievijas vēsturē. Kara noziedznieks un diktators Putins lepojas ar vēsturiski augstāko atbalstu, kamēr mediji un neatkarīgie vērotāji...
Lasīt tālākIjabs: Kārtējās Eiropas sankcijas pret Krieviju būs formālas nevis praktiskas
Šonedēļ Ārlietu ministru padomē Briselē tika lemts par kārtējām sankcijām, kas jāvērš pret Krieviju. Lai arī tā ir jau 14. sankciju pakotne, par ko Eiropas Savienības valstis ir vienojušās...
Lasīt tālākLatvija uzskata, ka 2024. gada Krievijas prezidenta t. s. “vēlēšanām” nav demokrātiskas leģitimitātes
Krievijas tā dēvētajās vēlēšanas par uzvarētāju pasludināts pašreizējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins. Kā norāda Ārlietu ministrija, tā saucamās prezidenta “vēlēšanas”...
Lasīt tālākIjabs pieprasa sagatavot “sankciju bumbu” gadījumam, ja uzbruktu kādai no ES dalībvalstīm
Lai atturētu jebkura agresora uzbrukumu kādai no Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Ivars Ijabs pieprasa vienoties par preventīvu ES sankciju pakotni ārkārtas...
Lasīt tālākLembergs apšauba, ka Latvija dara visu, lai aizsargātu valsti
24. februārī apritēja jau otrais gads kopš Krievijas sāktā pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. Partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, komentējot pēdējo...
Lasīt tālākRinkēvičs: Ja Ukraina neuzvarēs un Krievijai tiks dota atelpa, tad karš atsāksies
Tikai paši ukraiņi var slēgt mieru, ne mēs, lai ko mēs šeit domātu, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Divus gadus pēc tam, kad Krievijas...
Lasīt tālākRinkēvičs: Mums visiem ir jārīkojas nekavējoties, lai atbalstītu Ukrainu
Krievijas karš ar Ukrainu sākās nevis pirms diviem gadiem 24. februārī, bet jau pirms 10 gadiem, anektējot Krimu un Rietumiem samierinoties un pieverot acis uz to, uzrunā Saeimas ārkārtas...
Lasīt tālākSprūds: Krievija ir izaicinājumu priekšā
Krieviju un tās brutalitāti nevar novērtēt par zemu, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja aizsardzības ministrs Andris Sprūds ("Progresīvie"). Viņš atzina, ka situācija...
Lasīt tālākLatvijas dronu koalīcijai pievienojas septiņas valstis
Trešdien, 14. februārī, Ukrainas atbalsta Ramšteinas formāta dalībvalstis pievienojās Latvijas vadītajai dronu koalīcijai Ukrainas atbalstam. Līdzās Latvijai nodomu vēstuli par dalību...
Lasīt tālāk