Šoruden siltums būs dārgāks
Lai gan Rīgas siltums informē, ka par piegādāto siltumenerģiju oktobrī tiek piemērots par diviem procentiem zemāks tarifs, nekā tas bija septembrī, rīdziniekiem jārēķinās, ka maksa par apkuri šoruden tomēr būs augstāka nekā pērn.
Pamatojoties uz Latvijas gāzes publicēto paziņojumu laikrakstā Latvijas Vēstnesis par dabasgāzes tirdzniecības gala tarifu oktobrī un prognozēm novembrī un decembrī, Rīga siltums informē, ka siltumenerģijas tarifs rīdziniekiem, sagaidot aktīvo apkures sezonu, samazināsies.
SEB bankas eksperts Edmunds Rudzītis gan Neatkarīgajai prognozē, ka ziemas vidū maksa par centralizēto siltumu Rīgā varētu būt pat par 10 līdz 15 procentiem augstāka nekā iepriekšējā apkures sezonā. Pēc viņa teiktā, siltumenerģijas cenas izmaiņas šobrīd ietekmē galvenokārt divi faktori – resursu cenas un dabasgāzei piemērotais akcīzes nodoklis. Neatkarīgā jau rakstīja, ka, sākot no 2011. gada 1. jūlija, dabasgāze, ko izmanto siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai, tiek aplikta ar akcīzes nodokli 12 latu par tūkstoš nanokubikmetriem.
Akcīzes nodokļa piemērošana dabasgāzei jau likusi Rīgas siltumam iesniegt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā jaunu siltumapgādes tarifu projektu, kas paredz tarifu pieaugumu par aptuveni 2–3 procentiem no nākamā gada 1. janvāra. Pašlaik visas izmaksas, kas saistītas ar akcīzes nodokļa piemērošanu, sedz uzņēmums pats.
Par apkures izmaksu kāpumu raizējas arī Lietuvas iedzīvotāji, lai gan, pēc SEB bankas apkopotajiem datiem, tieši šajā valstī ir vismazākais apkures dienu skaits starp Baltijas valstīm. Arī PVN likme, ko piemēro centralizētai apkurei, Lietuvā ir viszemākā – 9%. Latvijā tā ir 12% liela, savukārt Igaunijā siltumam tiek piemērota PVN pamatlikme – 20 procenti. Tomēr tas nenozīmē, ka Lietuvas mājsaimniecībām ir arī zemākās apkures izmaksas. Gluži otrādi – siltuma cena Viļņā ir augstākā starp Baltijas valstu galvaspilsētām. SEB bankas mājsaimniecības finanšu eksperte Lietuvā Julita Varanauskiene Neatkarīgajai stāstīja, ka, pēc ekspertu veiktajiem aprēķiniem, Lietuvas mājsaimniecības vidēji par apkuri sezonā maksā 2000 litu jeb aptuveni 580 eiro, un tas esot vairāk nekā vidējā alga Lietuvā un trīskārt pārsniedz vidējo pensiju.
Par nesamērīgi augsto siltuma maksu ir sašutusi arī Viļņā tūrisma industrijā strādājošā Jūlija Vaļiņeca. Viņa Neatkarīgajai atklāja, ka viņas vecākiem, kuri dzīvo trīsistabu dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā vienā no Viļņas guļamrajoniem, iepriekšējā ziemā par apkuri mēnesī bijis jāmaksā aptuveni 200 eiro jeb 140 latu, taču ziemā telpās bijuši vien 15 grādi. Pati Jūlija dzīvo jaunākā mājā, un arī maksa par apkuri esot mazāka. Tomēr arī viņa bažījas par gaidāmo apkures sezonu.
J. Varanauskiene uzskata, ka šīs bažas nav nepamatotas, jo reālie ienākumi, salīdzinot ar 2008. gadu, Lietuvas iedzīvotājiem ir sarukuši aptuveni par 16,6 procentiem, bet apkures izmaksas pieaug ar katru gadu.
Viņa atzina, ka Lietuvā tāpat kā Latvijā mājsaimniecību finansiālo situāciju un noskaņojumu tuvākajā pusgadā ietekmēs apkures sezona, kas mājsaimniecībām nozīmē paaugstinātus izdevumus. To, kāpēc Viļņas iedzīvotājiem ir jāmaksā tik augsta cena par siltumu,
J. Varanauskiene nevarēja komentēt, jo «Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija ir apstiprinājusi šādus tarifus, pamatojot to ar resursu augstajām cenām un uzņēmuma infrastruktūrā nepieciešamām izmaiņām».
Lēš, ka maksa par siltumu Viļņā šoziem varētu būt par 5 procentiem augstāka nekā iepriekšējā sezonā.
***
Apkures intensitāte (Igaunija=100%)
Janvāris Februāris Marts Oktobris Novembris Decembris
Igaunija 100 100 100 100 100 100
Latvija 101 98 96 99 96 97
Lietuva 102 95 92 96 92 93
***
Apkures cenas Baltijā 2011. gada janvārī eirocenti/kWh
Viļņa (PVN 9%) 6,66
Tallina (PVN 20%) 6,32
Rīga (PVN 12%) 5,63
cena ar PVN
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Joka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi
Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....
Lasīt tālākPārtikas atkritumu apjoms Latvijā joprojām liels – visvairāk to rodas mājsaimniecībās
Latvijā 2024. gadā radīti vairāk nekā 269 tūkstoši tonnu pārtikas atkritumu. Gadā vidēji viens iedzīvotājs saražo 144 kg pārtikas atkritumu. Jaunākie pētījuma dati liecina, ka vislielākais...
Lasīt tālākLatvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā
Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais...
Lasīt tālākSprindžuks: Rīgas osta ir neatņemama pilsētvides un ekonomikas daļa
Rīgas osta ir pilsētas ekonomikas un infrastruktūras stūrakmens, kas stiprina Latvijas saikni ar pasauli. Sadarbība starp valsti, Pierīgas pašvaldībām, uzņēmējiem un ostas vadību ir būtiska,...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis jūnijā bez izmaiņām
2025. gada jūnijā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,8%, un tas ir palicis nemainīgs, gan salīdzinot ar šā gada maiju, gan 2024. gada jūniju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākMaijā tūristu mītnēs par 9,4% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gada maijā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 250,3 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 9,4% pieaugumu pret 2024. gada maiju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Viesi...
Lasīt tālākAS “Augstsprieguma tīkls” tarifa izmaksas saglabāsies nemainīgas; tarifs elektroenerģijas lietotājiem nepieaugs
Trešdien, 16. jūlijā, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadības pārstāvjiem, lai pārrunātu AST tarifu projektu 2026.–2028. gadam....
Lasīt tālākPlānotās izmaiņas skaidras naudas regulējumā neskars godprātīgos nodokļu maksātājus
Lai stiprinātu valsts spēju ierobežot ēnu ekonomiku, veidotu skaidras naudas aprites caurskatāmību un veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu, no 2025. gada 1. janvāra Latvijā stājās spēkā...
Lasīt tālākLTRK indekss: Optimisms uzņēmēju vidū pieaug, cerības par uzņēmējdarbības vides uzlabošanos nedrīkst sagraut
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot jaunākos LTRK indeksa datus par uzņēmēju noskaņojumu šī brīža ekonomiskajos apstākļos,...
Lasīt tālākLaikapstākļi pārbauda lauksaimniekus – kā pielāgoties?
Pēdējo mēnešu laikapstākļi būtiski apdraud vasarāju ražas – kā liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra informācija, Zemgalē un Kurzemē situācija ir labāka, bet...
Lasīt tālāk