• Tweet

Kamēr Baltijas valstis un Polija jau vairāk nekā divus gadus cīnās ar migrantiem pierobežā, Somijai šī cīņa ir pavisam jauna. Migrantu izmantošana kā ierocis, visticamāk, ir Kremļa atbilde Somijai par tās pievienošanos NATO. Reaģējot uz straujo migrantu skaitu pieaugumu, tur valdība šonedēļ lēma uz laiku pilnībā slēgt robežu ar Krieviju. Arī Igaunijā izskan iespēja sekot Somijas piemēram. Tikmēr Latvijā robežas pilnīga slēgšana netiek izskatīta, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.

2020. gada vasarā Baltkrievijā neleģitīmās vēlēšanās triumfēja Aleksandrs Lukašenko. Tas izsauca asu starptautiskās sabiedrības nosodījumu, un aizsāka plašus protestus Baltkrievijā. Baltkrievus cīņā par demokrātiju atbalstīja arī Baltija. Politiķi atklāti kritizēja Lukašenko. Atbildot uz to un piespriestajām sankcijām, Lukašenko paziņoja, ka Baltkrievija vairs neaizturēs ne kontrabandu, ne migrantus, kas vēlas nokļūt Eiropā.

Tā sākās krīze, kas uz Baltkrievijas robežas ar Lietuvu, Latviju un Poliju turpinās nupat jau divus ar pusi gadus. Pirmā spiedienu izjuta Lietuva. Pavisam drīz nelegālie migranti mēģināja šķērsot arī Latvijas un Polijas robežu. Viens no augstākajiem saspringuma brīžiem bija 2021. gada novembrī, kad Baltkrievijas un Polijas pierobežā pulcējās vairāki tūkstoši migrantu kuri mēģināja ar spēku tikt pāri robežai.

Gan Polija, gan Lietuva steidza izbūvēt nocietinājumus uz valstu robežām. Pērn vasarā Polija noslēdza aptuveni 186 kilometru garā žoga izbūvi. Augustā arī Lietuva paziņoja, ka ir pabeigusi žogu uz robežas ar Baltkrieviju aptuveni 500 kilometru garumā un plāno vēl 120 kilometru, tostarp cauri purviem.

Latvijai ar žoga būvi sokas krietni gausāk. Mūsu žogs ir visīsākais – vien aptuveni 112 kilometru, bet top vislēnāk. Šobrīd izbūvēti vien nedaudz vairāk par 90 kilometriem. Pilnībā žoga būvniecību paredzēts pabeigt vien 2024. gadā.

Nelegālie migranti sasnieguši arī Somiju. Tur no nelegālas robežas šķērsošanas novembrī vien atturēti aptuveni 900 cilvēki. Šonedēļ valsts paziņoja, ka uz laiku pilnībā slēdz robežu ar Krieviju, atļaujot tikai dzelzceļa kustību. Tikmēr Latvijas pierobežā pēdējās dienās migrantu aktivitāte ir manāmi pierimusi. Pagājušā gadā ap šo laiku spiediens pierobežā pieauga, tāpēc ministrija ir pārliecināta, ka jāgatavojas līdzīgam scenārijam.

Kopš šā gada augusta migrantu mērķis ir arī Somija. Tai ir vairāk nekā 1300 kilometru gara robeža ar Krieviju. Somijas-Krievijas pierobežas josla ir krietni savādāka nekā mūsējā, milzīgu pierobežas teritoriju aizņem dabiskie šķēršļi kā meži, purvi un ezeri, kurus no tuvākajām apdzīvotajām vietām šķir vairāki desmiti kilometru.

Eiropas Izcilības centra hibrīdo draudu apkarošanai eksperts Jukka Savolainens norāda: “[Somijas pierobežas] Reljefs un ģeogrāfija atšķiras no jūsu. Pamatā jums [pierobeža] ir diezgan blīvi apdzīvota teritorija – daudz ciematu un ceļu. Šeit ir savvaļa. To apiešanai nepieciešamas gandrīz vai militāra līmeņa kompetences.”

Vēl pirms migrantu krīzes sākuma arī Somija lēma par žoga būvniecību uz Krievijas robežas. Tas būs 200 kilometrus garš jeb aptuveni 15% no robežas. Žogu cels nesteidzoties, nocietinot kritiskākos punktus. Tādā veidā Somija nodrošinās pilnīgāku robežas apsardzības un pilnveidos novērošanas procesu.

Novembra sākumā strauji pieauga migrantu skaits, kas mēģināja iekļūt Somijā no Krievijas. Migranti dodas nevis cauri mežiem, bet gan uz oficiālajiem robežas šķērsošanas punktiem. Žurnālisti Somijā tikušies ar vairākiem migrantiem, kas ievietoti īslaicīgās izmitināšanas centros. Tie atklājuši, ka tiek vervēti pēc līdzīgas shēmas, kā tie, kas mēģinājuši šķērsot Latvijas robežu. Proti, caru Telegram kanāliem tie uzzinājuši par iespēju lēti un vienkārši iekļūt Eiropas Savienībā.

Pagaidām migranti mēģinājuši šķērsot tikai oficiālos robežas punktus. Ņemot vērā, ka tas iesejams tikai ar transportlīdzekli, tad migrantu plūsmas organizatori to atrisinājuši, izdalot divriteņus.

“Tikai caur oficiālajiem robežas šķērsošanas punktiem, kas ir pozitīvi. Turklāt viņiem ir divriteņi. Visiem ir divriteņi. Tas rāda, ka Krievijas robežsardze ievēro divpusējās vienošanās noteikumus, jo robežas šķērsošanas punkti ir atvērti nevis gājējiem, bet gan transportlīdzekļu vadītājiem. Minimālās prasības transportlīdzeklim acīmredzot ir divritenis,” norāda Eiropas Izcilības centra hibrīdo draudu apkarošanai eksperts.

Novembra sākumā Somija pieņēma lēmumu slēgt vairākus robežpunktus. Lai robežu slēgtu pilnībā, bija tiesiski ierobežojumi. Tādēļ tika pieņemts lēmums atstāt atvērtu vistālāk ziemeļos esošo robežpunktu Raja-Jooseppi Tas atrodas vairāk nekā 1000 kilometru attālumā no Helsinkiem.

Taču šonedēļ Somijas premjerministrs Peteri Orpo paziņoja, ka uz laiku – līdz 13.decembrim – slēgs arī šo. Tas saistīts ar pērn pieņemtiem likuma grozījumiem, kas paredz, ka draudu gadījumā Somijas nacionālajai drošībai valdībai ir tiesības pilnībā slēgt robežu ar kādu valsti. Novembrī vien robežu mēģinājuši šķērsot vairāk nekā 900 cilvēki, un valdība lēma, ka tas ir nacionālās drošības jautājums.

Austrumeiropas politikas pētījumu centra eksperts Armands Astukevičs pauž: “Tas, ko mēs varam redzēt Somijas gadījumā, tā ir jauna tendence, jo pirms tam Krievija pati nebija iesaistījusies šādā operācijā līdzīgi kā Baltkrievija. Protams, Krievijai ir tendence pārņemt šādas sliktās prakses arī citās jomās, viņi savstarpēji mācās. Protams, arī Krievija ir bijusi iesaistīta šajā Baltkrievijas hibrīdoperācijā no paša sākuma, šie dienesti savstarpēji koordinējās. […] Mūsu gadījumā šos migrantus virza caur zaļo robežu, tādā veidā testējot mūsu robežas aizsardzību, Somijas gadījumā vairāk tiek testēta politiskā reakcija, tas, kā Somija reaģēs uz šo bēgļu, migrantu tiesisko aspektu.”

Eksperti ir pārliecināti, ka tā ir Krievijas atbilde uz Somijas neseno pievienošanos NATO aliansei. Arī lēmums pilnībā slēgt robežu vērtējams kā pareizs. Savolainens uzsver, ka Somija šādā veidā parādījusi Kremlim, ka ir gatava spert stingrus soļus nepieciešamības gadījumā.

Ņemot vērā, ka Putins un Lukašenko migrantus izmanto kā ieročus pret vairākām valstīm vienlaikus, tad visu piecu apdraudēto valstu iekšlietu ministri regulāri pārrunā aktuālo situāciju. Somija pagaidām ir vienīgā valsts, kas pieņēmusi lēmumu pilnībā slēgt robežu ar Krieviju. Runas par to izskanējušas arī Igaunijā. Latvijā gan šāds scenārijs netiek izskatīts.

“Katrā ziņā mēs arī ministru starpā reģionā uzturam ciešu kontaktu un koordinējamies. Ja tas tiktu eskalēts tik tālu, ka būtu pilnībā jāslēdz visas robežas, es neteiktu, ka tas būtu ļoti izdevīgi arī pašiem, kas to dara. [“Nekā personīga”]: Kādā ziņā? [Kozlovskis]: Nu tādā ziņā, ka tad pilnībā apstātos jebkāda kravas transporta plūsma, jo pašlaik Somijā tas notiek. Viņi ir slēguši līdz 12.decembrim [*13.decembrim], tas nav tā ka pastāvīgi. Mēs noslēdzām “Vientuļus” bez konkrēta datuma. Bet viņi līdz 12.decembrim, acīmredzot arī vērtēs kāda ir tā situācija un, ja pēc 12. iespējams atkal atsāks darbu. Arī mēs esam gatavi dažādiem taktiskiem risinājumiem, ja būs nepieciešams, un, protams, ja tiks apdraudēta mūsu drošība, mums būs jārīkojas.”

Pagaidām nav zināms, kāds ir Somijas plāns pēc 13.decembra, kad robežas atkal būs vaļā. Savolainens stāsta, ka tas būs atkarīgs vai ar šo soli būs izdevies ierobežot migrantu plūsmu. Viņš ir skeptisks par migrantu iespējām mēģināt šķērsot robežu ārpus robežpunktiem, bet apliecina, ka tā tiek stingri apsargāta jau kopš migrantu krīzes sākuma Baltijas un Polijas pierobežā 2021. gadā.

Latvijas pierobežā migrantu aktivitāte pēdējās dienās ir samazinājusies. Novembra nogalē konstatēts mazs mēģinājumu skaits šķērsot robežu. Vairākas dienas pēc kārtas šādu mēģinājumu nav bijis vispār.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis norāda: “Pašlaik spiediens ir manāmi samazinājies. Arī pa iepriekšējo diennakti mēs neesam konstatējuši nevienu mēģinājumu nelegāli šķērsot robežu. Arī apskatoties kaimiņu statistiku – Lietuvu un Poliju – tie skaitļi samazinās. Jautājums ir par to, vai nevarētu šī situācija mainīties, tāpēc ka pagājušā gada decembrī tieši otrādi rādīja, ka ir zināms pieaugums tieši spiediena ziņā.”

Pagājušajā nedēļā Somijas medijos parādījās ziņa, ka Krievijas vēstniecība sākusi izsniegt vīzas vairāku Āfrikas valstu pilsoņiem. Kremlis, protams, to noliedz. Tas rada bažas, ka Krievija varētu migrantus sūtīt Baltijas valstu un Polijas virzienā.

“Mēs to nevaram izslēgt. Šobrīd šī situācija un tendence ir jauna, mēs nezinām, kā tā tālāk var attīstīties. Latvijas gadījumā, tas mums nebūs pārsteigums. Mēs ar līdzīgu situāciju esam strādājuši. Mēs zinām kā reaģēt,” norāda Austrumeiropas politikas pētījumu centra eksperts Armands Astukevičs.

Šogad no nelikumīgas Latvijas-Baltkrievijas robežas šķēršosnas atturēti vairāk nekā 13 000 cilvēku. Otrdien ministru kabinets pieņēma iekšlietu ministrijas virzītos grozījumus, papildinot sarakstu ar vietām, kurās robežas apsargāšana notiek pastiprinātā režīmā.