• Tweet

Eiropa var iejaukties brīdī, ja piena krīze ieilgst vairākus mēnešus, LTV raidījumā “Rīta Panorāma” norādīja zemkopības ministrs Didzis Šmits.

Kā zināms, Latvijas zemkopības ministrs Didzis Šmits un Lietuvas lauksaimniecības ministrs Ķēstutis Navickis pagājušajā nedēļā vienojušies saskaņot darbības un kopīgi vērsties Eiropas Komisijā pēc palīdzības piena nozarei.

Sanāksmes dalībnieki bija vienisprātis, ka krīze piena nozarē vienlīdz skārusi gan Lietuvu, gan Latviju – pie pietiekami atšķirīgas ražošanas un pārstrādes struktūras piena cenu kritums abās valstīs ir līdzīgs, tādēļ nevar meklēt risinājumus katrā valstī atšķirīgi – tie jāmeklē, raugoties vismaz Baltijas mērogā. Taču atšķirība ir tāda, ka Latvijas piena ražotāji dod priekšroku ilgtermiņa piena iepirkuma līgumiem ar pārstrādātājiem, savukārt lietuvieši, gluži pretēji, izvairās no vienošanās ilgākā termiņā. Lietuvā arvien vairāk tiek runāts par riska fondu veidošanu, savukārt Latvijā tā ir salīdzinoši jauna tēma.

Runājot par piena iepirkuma cenu koridoru, Šmits norādīja: “Lai mēs turpmāk novērstu to, ka cena var nokrist zem pašizmaksas, mēs šādas līgumsistēmas esam sākuši izstrādāt. Pašlaik esam apkopojuši pieredzes, kas ir citur Eiropā.”

“Tie ir līgumi starp lauksaimnieku un piena pārstrādi. Tie var būt dažāda garuma, bet nodrošina zināmu stabilitāti, ka cena neuzlido debesīs un nenokrīt arī zem pašizmaksas,” sacīja ministrs.

Šmits norādīja: “Eiropa var iejaukties brīdī, ja šī [piena] krīze ieilgst vairākus mēnešus. [..] Ir dažādas prognozes. Lietuvas kolēģu vērtējums ir, ka šīs zemās cenas varētu būt līdz jūlijam. Bet pirmās indikācijas ir, ka kritums ir beidzies.”

“Šobrīd, ja mēs skatāmies pret Eiropas Savienību, mēs lietojam divreiz mazāk augu aizsardzības līdzekļu uz hektāru nekā vidēji Eiropā, un mums vēl saka 61 % mazāk. Tas faktiski apdraud nopietnu ražošanu laukos. Tas vienkārši nav taisnīgi, ka šeit references gads, uz kuru mums it kā jānokļūst atpakaļ, ir 2005. gads. Mēs esam tikai gadu iestājušies ES tajā brīdi, loģiski, ka mums lauksaimniecības platības pieaug, un arī augu aizsardzības līdzekļu lietojums pieaug,” sacīja Šmits.