Slimnīcu Valkā atkal reorganizēs un pārdos
Pirms vairākiem gadiem slimnīcu optimizācijas plāni paredzēja lauku slimnīcas reorganizēt, pievienojot tās lielākām – reģionālajām – slimnīcām.
Tā ietaupītos nauda, labāk tiktu izmantoti cilvēkresursi un medicīniskās iekārtas, bet pacienti saņemtu labāku, kvalitatīvāku aprūpi. Šādas apvienošanas rezultātā Valkas slimnīca 2007. gadā kļuva par Vidzemes slimnīcas filiāli, kur darbojas traumpunkts, poliklīnika un aprūpes nodaļa.
Taču nu Vidzemes slimnīcu un tieši Valkas filiāli atkal sagaida vērienīgas pārmaiņas: Valkas novada dome vēlas pārdot savas kapitāldaļas Vidzemes slimnīcā, piesaistot privātu investoru Valkas filiālei, savukārt Valmieras pilsētas dome pieņēmusi lēmumu Vidzemes slimnīcu reorganizēt, nodalot Valkas filiāli. No publiski pieejamās informācijas izriet, ka Valkas filiāle Vidzemes slimnīcai nesusi zaudējumus un kaut kas ir bijis jādara, lai veselības aprūpes pakalpojumus Valkā vispār varētu saglabāt, taču Valkas novads pārmetumus raida Valmieras pilsētas virzienā – tai Valka neesot rentabla, tāpēc privāts investors varētu situāciju glābt. Valkas iedzīvotāji savukārt ir nobažījušies, vai Vidzemes slimnīcas aiziešana no Valkas nozīmēs to, ka vairs neviens par Valkas pacientiem nerūpēsies, «nevienam speciālistam te vairs nebūs jābrauc». Veselības ministrijā norāda, ka tā nekādi nevarot ietekmēt kādas slimnīcas darbību, jo to izlemj pašvaldība, kuras pienākumos ir rūpēties, lai veselības aprūpe ir pieejama. Jautājums – cik pieejama – vai tikai Valmierā, Rīgā vai Valgā – paliek atklāts.
Strādā ar zaudējumiem
Valkas slimnīcu Valmieras slimnīcai pievienoja 2007. gadā, un tā kļuva par Vidzemes slimnīcas struktūrvienību. Pašlaik Vidzemes slimnīcā Valkā pacienti veselības aprūpes pakalpojumus var saņemt poliklīnikā – konsultē vidēji 16 speciālisti, ieskaitot izbraukuma speciālistus no Valmieras, veic laboratoriskos un diagnostiskos izmeklējumus, strādā fizioterapeiti medicīniskās aprūpes nodaļā un steidzamās medicīniskās palīdzības punktā. Diennakts neatliekamā medicīniskā palīdzība Valkā netiek sniegta.
Ar kādiem nosacījumiem savulaik abas slimnīcas apvienoja, pašlaik vairs pateikt nevar. Apvienojot mazās slimnīcas ar lielajām, cilvēkiem tika solīts, ka veselības aprūpe novadā vai pilsētā saglabāsies – vismaz ambulatoro pakalpojumu līmenī. Tika izveidoti tā saucamie traumpunkti, kuros sniedz palīdzību traumu gadījumus, tā aizvietojot kādreiz slimnīcām piederošās uzņemšanas nodaļas.
Valkas filiāle pagājušajā gadā strādājusi ar zaudējumiem, apliecina Vidzemes slimnīcas speciāliste Benita Brila. Pērn aprūpes nodaļa strādājusi ar zaudējumiem 166 tūkstošu eiro apmērā. Ar zaudējumiem strādājis arī Valkas ķirurģijas nodaļas dienas stacionārs, zobu protezēšanas kabinets, laboratorija, ķirurģiskā profila ambulatorie speciālisti un radioloģijas nodaļa.
«Zaudējumus rada nepietiekama pacientu plūsma un speciālistu noslogojums, infrastruktūras uzturēšana un telpu ekspluatācijas izdevumi,» skaidro B. Brila. Lai mazinātu zaudējumus, ik gadu uz laiku tiek slēgta medicīniskās aprūpes nodaļa – pērn tā nestrādāja no maija līdz septembra beigām, bet šogad bija nolemts to slēgt jau 1. aprīlī. Savukārt uz jautājumu, kādu attīstības scenāriju paredz Vidzemes slimnīcas vadība attiecībā uz Valkas filiāles darbību, atbilde būšot 27. februārī, kad paredzēta Vidzemes slimnīcas dalībnieku sapulce.
Nolemj reorganizēt
Vidzemes slimnīca ik gadu apkalpo vairāk nekā 12 000 stacionāro pacientu, tikai 30 procenti no tiem ir valmierieši un tuvējo novadu iedzīvotāji, 70 procenti pacientu ir Vidzemes reģiona iedzīvotāji. Tuvu 80 procentus no visiem slimnīcas pakalpojumiem veido valsts pasūtījums jeb neatliekamā medicīniskā palīdzība, tajā skaitā stacionāra pakalpojumi, Neatkarīgajai stāsta Valmieras domē. Savukārt Valkas filiāles darbu raksturo šādi dati: pērn 7 mēnešos aprūpes nodaļā ārstēti 269 pacienti jeb 38 pacienti vidēji mēnesī. Steidzamās medicīniskās palīdzības punktā Valkā 2013. gadā vidēji mēnesī – 84 pacienti.
Valmieras pilsētas pašvaldība ir Vidzemes slimnīcas lielākais dalībnieks – tai pieder 74,74 procenti kapitāldaļu, pārējās pieder Valkas novada domei – vienkāršoti var teikt – Valkas filiāles kapitāldaļas, ko tā ieguva, kad Valkas slimnīca pievienojās Valmieras slimnīcai. Februārī Valmieras pilsēta atbalstīja lēmumu uzsākt Vidzemes slimnīcas reorganizāciju – slimnīcas sadalīšanu nodalīšanas ceļā, nodalot iegūstošo sabiedrību un ieguldot tajā daļu slimnīcas mantas. Šādas reorganizācijas rezultātā Valkas novada domei ir iespēja kļūt par Vidzemes slimnīcas filiāles Valkā 100% kapitāldaļu īpašnieci.
Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Uģis Muskovs norāda, ka visiem pacientiem, kas līdz šim saņēma pakalpojumus aprūpes nodaļā Valkā, pakalpojumi tiks nodrošināti Valmierā. Aprūpes nodaļā Valkā ārstējās pacienti ar hroniskām saslimšanām, kuru stāvoklis bija stabils, tika veiktas plānveida medicīniskas procedūras, izmeklējumi – šos medicīniskos pakalpojumus Valkas apkārtnes iedzīvotājiem sola sniegt Valmierā.
Mīlestība beidzas?
Tieši Valentīndienā Valkas novada dome ārkārtas sēdē nolēma pārdot tai piederošās Vidzemes slimnīcas kapitāldaļas (konceptuāli šis lēmums pieņemts jau pērn oktobrī un novada dome pasūtījusi arī tai piederošo kapitāldaļu vērtības izzināšanu, proti, cik novada dome varētu nopelnīt, tās pārdodot). Pārdošanas noteikumi paredz, ka kapitāldaļas pārdotu izsolē ar sākumcenu 1 293 390 eiro, balstoties uz Deloitte Latvia veikto kapitāldaļu vērtības aprēķinu.
Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis ir pārliecināts, ka līdz ar privātā investora piesaisti slimnīcai tiks pilnveidoti medicīnas pakalpojumi Valkā un uzlabosies medicīnas pakalpojumu serviss. Ir zināmi arī potenciālo investoru vārdi, kuri gan situāciju pašlaik nekomentē.
Aizliegt pārdot nevar
Valkas slimnīcas pievienošanās Valmierai izrietēja no slavenā māsterplāna. Veselības ministrijā (VM) Neatkarīgajai skaidro, ka pašvaldībai ir jārūpējas, lai tās iedzīvotājiem būtu pieejama veselības aprūpe, tomēr neviens likums neliedz pārdot slimnīcas vai to filiāles. «Ja raugāmies no piederības formas, tad tam nav īpašas nozīmes, jo Nacionālais veselības dienests slēdz līgumus gan ar pašvaldību, gan ar privātajiem par veselības aprūpes pakalpojumiem,» skaidro VM pārstāvis Oskars Šneiders. Taču pašvaldībai, pārdodot veselības iestādi, vajadzētu pārliecināties, vai privātais investors vēlas attīstīt medicīnas pakalpojumus un vai tie būs pieejami iedzīvotājiem.
***
Vidzemes slimnīca
Kapitāldaļu turētāji:
Valmieras pilsētas pašvaldība 75%
Valkas novada dome 25%
Avots: Valmieras dome
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Atklāts Atceres dārzs Zolitūdē
Pieminot 2013. gada 21. novembra Zolitūdes traģēdijas upurus, atklāts Atceres dārzs. Tā atklāšanā klātesoši bija dienesti, kuru cilvēki traģēdijas dienā pirmie steidzās palīgā, – Neatliekamās...
Lasīt tālākPagarināts darba laiks vētras laikā nolauzto koku un zaru nodošanas punktiem
Nodošanas punkts Uzvaras bulvārī 16A darbosies līdz 20. septembrim, savukārt Mežaparkā autostāvvietas teritorijā pie Siguldas prospekta 12 darbosies līdz 14. septembrim. Ņemot vērā iedzīvotāju...
Lasīt tālākČetras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados
Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...
Lasīt tālākGaujas Nacionālā parka takās plaši vētras postījumi – nepieciešama brīvprātīgo palīdzība
Postošās vētras rezultātā Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) daudzviet lauzti un izgāzti koki, kas krītot radījuši būtiskus bojājumus dabas tūrisma infrastruktūrai, aizšķērsojuši vai vietām...
Lasīt tālāk37 % Latvijas iedzīvotāju pēc atvaļinājuma izjūt grūtības atgriezties ikdienas režīmā
Vairāk nekā trešdaļai jeb 33 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā atvaļinājuma ilgums ir bijis 1 līdz 2 nedēļas – tā secināts “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā...
Lasīt tālākKo darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis
Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...
Lasīt tālākRīgā turpina novērst vētras radītās sekas; iedzīvotāji divās vietās varēs nodot izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas
Turpinot vēsturē lielākās vasaras vētras “Priska” seku likvidēšanu, Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi patlaban visus spēkus velta dažādu bīstamu situāciju novēršanai, zāģējot...
Lasīt tālākBrīdina par vētras seku apsekošanu ar bezpilota lidaparātiem
Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ir izdevusi brīdinājumu gaisa telpas lietotājiem par bezpilota lidaparātu lidojumiem elektrotīkla infrastruktūras bojājumu apsekošanai...
Lasīt tālākPašvaldības policija skaidro: suņa riešana pati par sevi nav administratīvi sodāms pārkāpums
Publiskajā telpā periodiski tiek apspriests, kā rīkoties situācijās, kad kaimiņu suns, paliekot mājās viens, ilgstoši rej vai gaudo un traucē apkārtējiem. Daugavpils pilsētas pašvaldības...
Lasīt tālākApliecības “Goda ģimene” izmantošana turpina pieaugt – aktīvo apliecību skaits gada laikā palielinājies par vairāk nekā 23 tūkstošiem
Latvijas ģimenes aizvien aktīvāk izmanto apliecības “Goda ģimene” sniegtās priekšrocības – šobrīd Latvijā ir 168 222 aktīvas “Goda ģimene” apliecības, kas ir par 23 tūkstošiem...
Lasīt tālāk