• Tweet

Kā tapis zināms, Ainārs Šlesers nosūtījis vēstuli Saeimas Prezidijam un frakcijām ar ierosinājumu izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju tā saucamajā digitālās televīzijas lietā, kur pēc vairāk kā 10 gadu klusuma, viņam izvirzīta apsūdzība par krāpšanu, un kurai liela sabiedrības uzmanība pievērsta īsi pēc tam, kad Šlesers paziņoja par atgriešanos politikā.

“Uzskatu, ka lieta pret mani ir kārtējais tiesībaizsardzības iestāžu veidotais politiskais šovs ar mērķi ietekmēt 2022. gada Saeimas vēlēšanu rezultātus. Parlamentārās izmeklēšanas komisija vajadzīga arī tādēļ, lai pasargātu parlamenta institucionālo neatkarību un ierosinātu saukt pie atbildības tās personas, kuras negodprātīgi izmanto savu dienesta stāvokli, lai manipulētu ar sabiedrības viedokli un to ietekmētu kādas politiskās grupas un konkrētu politiķu interesēs,” savā paziņojumā pauž Šlesers.

Vienpadsmit lapaspušu garajā vēstulē politiķis uzsver, ka ciparu televīzijas ieviešana pilnībā notika laikā, kad valdību vadīja Valdis Dombrovskis (JV): “Tāpēc izvirzītās apsūdzības pret mani uzskatu par safabricētām. Es nevaru būt atbildīgs par to, kas ir noticis Dombrovska valdības laikā un cita satiksmes ministra laikā.”

“Jautāsim, kādēļ pēkšņi pēc 13 gadiem pret mani ir celta apsūdzība? Kādēļ tas izdarīts, apejot pieņemto kārtību par divpakāpju izmeklēšanu, atbilstoši kurai iestāde vispirms atzīst personu par aizdomās turētu personu un tikai pēc tam prokuratūra pārņem kriminālprocesu un atzīst personu par apsūdzēto. Konkrētajā gadījumā KNAB nesaredzēja nekādas pazīmes par iespējamu noziedzīgo nodarījumu, bet Ģenerālprokuratūras prokurors pēkšņi atzīst mani par apsūdzēto. Atbildēšu – jo tuvojas Saeimas vēlēšanas, ir sākusies reālā priekšvēlēšanu kampaņa! Demokrātiskā valstī nepieļaujamā veidā Ģenerālprokuratūra tieši iejaucas vēlēšanu procesā un dara visu, lai esošā politiskā vara, valdību veidojošās partijas tiktu parvēlētas jaunajā Saeimā,” norādīja bijušais ministrs.

Viņš uzskata, ka tikai parlamentārās izmeklēšanas komisija spētu noskaidrot, kad un kādi līgumi ir slēgti un kurš tos slēdza: “Tas nav tikai mana goda jautājums, bet arī Satiksmes ministrijas (SM) gods, kuras ierēdņiem es vienmēr esmu uzticējies un viņu sagatavotos dokumentus vienmēr virzījis uz Ministru kabinetu. [..] Ir svarīgi, lai šī politiski safabricēta lieta tiek izmeklēta pēc iespējas ātrāk.”

“Šāda nekavējoša parlamentārā izmeklēšana ir nepieciešama arī tādēļ, lai beidzot pasargātu parlamenta institucionālo neatkarību un ierosinātu saukt pie atbildības tās personas, kuras negodprātīgi izmanto savu dienesta stāvokli, lai manipulētu ar sabiedrības viedokli un to ietekmētu kādas politiskās grupas vai konkrētu politiķu interesēs,” paziņojumā norādīja Šlesers.

“Parlamentam ir jāsper soļi sabiedrības interešu aizstāvībai, lai izbeigtu nepieļaujamo praksi, kad ik reizi pusotru gadu pirms kārtējām Saeimas vēlēšanām kāds tiesībaizsardzības iestāžu pārstāvis ar savu lēmumu tieši iejaucas parlamentārajā demokrātijā,” uzsvēra Šlesers, kas nesen paziņoja par atgriešanos Latvijas politikā.

Pagaidām nav zināma Saeimas pārstāvju reakcija uz Šlesera aicinājumu, taču, ja tā izvēlēsies neveidot parlamentāro izmeklēšanas komisiju, vai tas neliecinās par to, ka Šlesera aizdomām ir pamats un Saeimai tiešām no sabiedrības ir ko slēpt?

Foto: F64