• Tweet

Jaunākais “Dzīvnieku brīvības” pētījums parāda, kā zvēraudzētavā notiek ūdeļu pavairošana un nokaušana brīžos, kad nav klātesoši mediji vai veterinārā dienesta inspektori. Slepeni uzņemtajos video kadros redzama vardarbīga dzīvnieku mešana būros, sišana, ūdeļu nonāvēšana gāzes kamerās, smagi ievainoti un slimi dzīvnieki, kas atstāti bez veterinārās palīdzības. Zemkopības ministrija pieprasījusi informāciju no Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD), kas gan iepriekš par “Baltic Devon Mink” izteicies atsaucīgi.

“Baltic Devon Mink” zvēraudzētavā audzē Amerikas ūdeles, kas ir plēsīgi savvaļas sugu dzīvnieki. Pārošanas mēneša laikā zvēraudzētavas darbiniekiem ūdeles ir jāķer un jāpārvieto no būra uz būri, metot mātītes pie dažādiem tēviņiem. Viņas mūk, pretojas, urinē uz darbiniekiem un kož, ievainojot strādniekus. Darbiniekiem bieži nākas kļūt vardarbīgiem, lai atbrīvotos no plēsējiem, kas iekodušies viņu rokās.

Iesprostotas šaurajos būros, ūdeļu mātītes nevar aizmukt no svešo tēviņu agresijas un nereti tiek saplosītas līdz nāvei. Daudziem dzīvniekiem no intensīvās pārošanas iekaist dzimumorgāni. Ievainotajiem un slimajiem dzīvniekiem fermā nesniedz nekādu veterināro palīdzību. Parasti tos atstāj būros, lai nobeidzas, vai arī nokauj, nosmacējot gāzes kamerās. Pēc pārošanas sezonas tēviņus nonāvē, nosmacējot ar motora izplūdes gāzēm. Tā kā dabā ūdeles daudz peld un nirst, viņas spēj ilgstoši aizturēt elpu, tāpēc nereti pat pēc 10 minūšu smacēšanas dzīvnieki vēl ir dzīvi.

Biedrības “Dzīvnieku brīvība” vadītāja Katrīna Krīgere komentē: “Zvēraudzēšana ir neiedomājami nežēlīga un vardarbīga industrija. Tajā cieš gan dzīvnieki, kurus zvēraudzētāji pakļauj mocībām pretdabiskos apstākļos, gan fermās strādājošie cilvēki, kuri ir spiesti būt vardarbīgi, lai paveiktu tiem uzdoto darbu. Mūsdienu sabiedrībā nav vietas šādai cietsirdībai – ne velti kažokādu industrija jau ir aizliegta lielākajā daļā Eiropas. Mēs aicinām Saeimu rīkoties, lai izbeigtu sistēmisko dzīvnieku mocīšanu kažokzvēru audzētavās Latvijā.”

“Baltic Devon Mink” pārkāpumus noliedz. Arī Zemkopības ministrija reaģējusi negribīgi risināt problēmu.

“Drīzāk jāprasa kadru autoram par to, kā tas filmēts un vai tas ir ētiski šādus kadrus izvietot publiskai apskatei. (.) Tie kadri nav patīkami. Ja kādam ir informācija, ka kādā iestādē notiek dzīvnieku labturība pārkāpumi, bet publicēt šādus nepatīkamus kadrus… Tur ir stingri jāpadomā, kā tas ietekmē pārējo sabiedrību,” LTV pauda Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts (Nacionālā apvienība).

“Dzīvnieku brīvība” atzīst, ka jau pētījuma laikā dzīvnieku aizstāvji informējuši PVD par konstatētajiem pārkāpumiem. Taču rezultāts bija pretējs gaidītajam: “Es pati personīgi zvanīju uz PVD Novietņu uzraudzības nodaļu. Runāju ar vadību. Minēju, ka mūsu rīcībā ir informācija, ka fermā netiek ievērotas biodrošības prasības, netiek sniegta palīdzība ievainotiem, slimiem dzīvniekiem. Diemžēl PVD uz mūsu trauksmes celšanu nereaģēja, bet šo informāciju nopludināja zvēraudzētājiem.”

PVD to noliedz, sakot, ka tā esot bijusi nevis nopludināšana, bet gan aicinājums novērst trūkumus: “Pēc šīs informācijas tā arī bija, ka mēs sazinājāmies ar uzņēmumu un viņus informējām, ka mums ir informācija, ka kaut kas nav kārtībā.”

Aprīlī un maijā PVD konkrētajā audzētavā veicis vismaz 12 pārbaudes. Lielākoties viss esot bijis kārtībā: “Par šo uzņēmumu mums no savas puses līdz šim bija vienas no labākajām atsauksmēm.”

Šobrīd PVD lūdzis “Dzīvnieku brīvību” iesniegt safilmēto materiālu, lai varētu lemt par administratīvā procesa ierosināšanu. Par dzīvnieku labturības prasību neievērošanu uzņēmumam draud sods līdz 2500 eiro, par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku – līdz 3500 eiro.

Taču dzīvnieku aizstāvji cer nevis uz kontrolējošām iestādēm vai politiķiem, bet gan līdzcilvēkiem, kuri aicināti internetā parakstīt petīciju par zvēraudzēšanas aizliegumu Latvijā.

Ētisku un labturības apsvērumu dēļ aizliegumi kažokzvēru audzēšanai ir pieņemti jau 16 Eiropas valstīs, tostarp Igaunijā, Austrijā, Belģijā, Čehijā, Slovēnijā, Maķedonijā, Serbijā un citur. Rūpējoties par sabiedrības veselību, pēdējā gada laikā vairākas valstis ir pārtraukušas ūdeļu audzēšanu, jo ūdeles ir uzņēmīgas pret Covid-19 vīrusu. Līdz ar to zvēraudzētavas, kurās lielā koncentrācijā tur šos dzīvniekus, kļūst par vīrusa perēkļiem.

Foto: Dzīvnieku brīvība