• Tweet

Par šķietami absurdajiem VID lēmumiem, ar absolūto neieinteresētību palīdzēt atrisināt neskaidrības restorānu sfēras sadarbībā ar VID, atklātā vēstulē ģenerāldirektorei Ilzei Cīrulei raksta pavārs Ēriks Dreibants.

“Nesen no Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) saņēmu vēstuli, kurā tika pavēstīts, ka asociācija ir uzsākusi sadarbību ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) – lai sakārtotu ēdināšanas nozari. Kas pati par sevi ir lieliska ideja – visi ēdināšanas biznesā darbojošies uzņēmumi varētu apstiprināt, ka tas ir ļoti nepieciešams!

Šī sadarbība sākās ar to, ka visi ēdināšanas uzņēmumi tika aicināti izprintēt plakātu “Prasi čeku!” un izvietot to restorānā (tajā pašā laikā VID daudzos restorānos sāka veikt pārbaudes). Šī, galu galā, izrādījās kārtējā situācija, kurā par nodokļu maksātāju naudu tiek izveidots bezgaumīgs plakāts, sadrukāti citi uzskates materiāli (būtu interesanti uzzināt, cik naudas patiesībā tiek iztērēts šādos pasākumos) – pasākumi, kuru “sausais atlikums” ir visnotaļ apšaubāms (turklāt, kur tieši VID un LVRA uzskatāt, ka restorāniem šādus plakātus vajadzētu izvietot? Un, ja jau tiešām gatavojam un printējam plakātus, vai tiešām gaidām, ka viena no nozīmīgākajām Latvijas restorānu mērķauditorijām – kas ir tūristi – sapratīs, kas ir domāts ar šo plakātu.

Daudziem restorāniem tika pieprasīts līdz šā gada 1.jūlijam uzstādīt jaunā tipa kases aparātus, kas daudzos uzņēmējos izraisīja dažādus tehniskas un praktiskas dabas jautājumus, bet, diemžēl, šajā sakarā nedz VID, nedz LVRA netika sarīkojuši izpalīdzīgu akciju – “Palīdzēsim ieviest jaunos kases aparātus!”. Valsts nodokļu maksātāju līdzekļi būtu jēgpilnāk iztērēti, ja šī procesa laikā VID darbinieki būtu apstaigājuši restorānus un atbildējuši uz uzņēmēju jautājumiem, un ieteikuši labākos praktiskos risinājumus, taču par šāda tipa aktivitātēm varas iestāžu interese ir maza – un, kā gan citādi – tādu pasākumu laikā taču nav iespējas izrakstīt soda kvītis! Un vai LVRA tiešām nebūtu varējuši akciju “Prasiet čeku!” atlikt līdz augusta sākumam, kad visi restorāni būtu paspējuši tikt galā ar kases aparātu maiņu un šī procesa izraisītajiem sarežģījumiem?

Jebkurā gadījumā – lai sadarbība izveidotos veiksmīga, VID inspektoriem būtu nepieciešama kaut neliela izpratne par jomu, kurā notiekošos procesus viņiem uzdots pārbaudīt. Šķiet, ka tas nebūtu grūti – ja jau VID ir sadarbība ar LVRA, tad LVRA būtu varējis efektīvi konsultēt VID darbiniekus par to, kā noris restorānu darbība, un it īpaši par to, kā izturēties pārbaudes laikā, lai netraucētu un nešokētu restorāna viesus, tādējādi radot uzņēmumiem zaudējumus… kas, taču, nebūtu vēlams, jo kurš gan tādā gadījumā maksātu nodokļus? Vēlos uzsvērt – man nav iebildumu pret to, ka tiek veiktas pārbaudes, bet liela problēma ir tā, ka VID darbinieki šo procesu veic nekortekti, neētiski un neefektīvi – viesu klātbūtnē tiek “pratināti” uzņēmuma darbinieki, VID pārstāvji stundām ilgi sēž restorānā, pārvēršot to par savu personīgo biroju, kas rada restorānam tiešus zaudējumus – katrai restorāna sēdvietai sevi ir jāatpelna, ja restorāns vēlas “izdzīvot”. Arī VID veiktā procesa laikā viesiem radītais diskomforts nav mazsvarīgs – viesi nāk uz restorānu atpūsties un izbaudīt ēdienu, nevis, lai pēkšņi un bez brīdinājuma nonāktu tādā kā policijas iecirknī, kurā notiek pratināšana. Šādas izvaicāšanas taču iespējams veikt restorāna ofisā vai zālē, kurā tajā brīdī nav viesu. VID darbinieki turpretī ierodas restorānā un, labi redzot, ka restorāns ir pārpildīts, izjauc un apstādina šo rūpīgi izplānoto un organizēto darba procesu ar darbinieku pratināšanu. VID nav iestāde, kura kļūdas piedod, bet VID darbinieki, šķiet, nesaprot, ka arī mūsu viesi kļūdas nepiedod… tie nepiedos ēdiena kavēšanos, pārceptu steiku vai laikā neielietu vīna glāzi – un mēs? Mēs gūstam zaudējumus, bet valsts, kura, nu jau šķiet, ne par ko citu vispār neuztraucas – zaudē nodokļus. Vai tiešām nav iespējams cilvēciski pagaidīt, līdz nedaudz norimst restorānam ierastā steiga vai nenākt gluži pusdienlaikā, kad esam visvairāk aizņemti? Kas mainīsies, ja būs nedaudz jāuzgaida?

Varbūt ko palaidu garām, bet, cik man zināms, LVRA, pirms vienoties ar VID, netika aicinājuši ēdināšanas biznesu pārstāvjus uz atklātu diskusiju – lai uzklausītu arī mūsu problēmas un idejas par to, kādas pārmaiņas industrijā nepieciešams ieviest, lai ēdināšanas bizness neatrastos “pelēkajā zonā”. Ko nozīmīgu LVRA pēdējo gadu laikā izdarījuši restorānu labā? Mana atbilde diemžēl ir – pilnīgi neko. LVRA netika pauduši viedokli par kases aparātu maiņu, ar viedokli nepiedalījās notiekošajā nodokļu reformā, nerisināja, šķiet, nu jau mūžīgi eksistējošo jautājumu par Rīgas restorānu vasaras terasēm… kur īsti ir LVRA?

LVRA prezidents Jānis Pinnis sacījis: “Varam droši teikt, ka Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijai (LVRA) ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Valsts ieņēmumu dienestu, risinot tūrisma un viesmīlības nozarei būtiskus jautājumus.” Kuri tad ir šie, viņaprāt, būtiskie jautājumi? Kur iespējams iepazīties ar LVRA un VID sadarbības plānu?

Cienījamā I. Cīrules kundze, ēnu ekonomikas process sākas tad, kad VID martā bloķē uzņēmuma bankas kontu par 2000 € nodokļu parādu – neiedziļinoties, ignorējot to, ka restorāni gada pirmos mēnešus strādā ar zaudējumiem un naudas trūkst gan algām, gan īres maksai, gan produktiem… tas ir mirklis, kad mums jāsāk “shēmot”, lai spētu norēķināties ar darbiniekiem, ar produktu piegādatajiem, un lai nopelnītu naudu un, galu galā, samaksātu šo nodokļu parādu!

Jūs sakāt: “Ja mums izdotos panākt, ka kaut neliela daļa no šīs summas tiek nomaksāta, tas būtu ievērojams ieguldījums valsts sociālajā budžetā.” Ja vēlaties, lai tas tiktu darīts ilgtermiņā, tad, lūdzu, iedziļinieties esošajā situācijā un sāciet cienīt uzņēmējus, mūsu darba kārtību un organizāciju, mūsu darbiniekus un viesus, un tad, tikai tad var sākties reāla un auglīga sadarbība – pretējā gadījumā, pēc akcijas “Prasiet čeku!” beigām viss atkal būs pa vecam…

P.s. Man nav iebildumu pret VID inspektoriem, kuri atsūtīti veikt pārbaudes restorānos – skaidri redzams, ka tie ir normāli, saprātīgi cilvēki, bet tajā pašā laikā redzams ir arī zināšanu trūkums par restorānu nozari un tas, ka šiem inspektoriem nav sniegtas tik ļoti nepieciešamās vadlīnijas – par to, kā strādāt ar ēdināšanas nozari, neradot uzņēmumiem zaudējumus.”