• Tweet

Sociālā atstumtība ir viena no problēmām, kura ietekmē gan pieaugušos, gan bērnus, kuriem šā iemesla dēļ ir uzvedības un attiecību samezglojumi un nereti viņi pamet skolu, neieguvuši pat pamatizglītību.

Kopumā 25 izglītības iestādes un 15 pašvaldības ir iesaistījušās īpašā programmā, lai mazinātu radītās sekas. 89% dalībnieku to augstu novērtējuši un atzinuši, ka tā noteikti ir turpināma.

Programma izstrādāta projekta Atbalsta programmu izstrāde un īstenošana sociālās atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveidei ietvaros, ko veidojusi Latvijas Universitāte, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu, un aptver pasākumu kompleksu – gan sociāli emocionālo audzināšanu skolās, gan vecāku izglītošanu, gan karjeras attīstību, gan lasītprasmes uzlabošanu, gan citus darbības virzienus, projekta starprezultātu prezentācijā skaidroja projekta vadītāja Gunta Kraģe un uzsvēra, ka skolām paredzētie pasākumi, kas aptver veselu rīcības plānu, tiešām devuši rezultātus, ko pierādījusi projektā iesaistīto dalībnieku aptauja. Viņi atzinuši, ka mācību iestādē bija jūtami uzlabojumi uzvedībā (it īpaši laukus skolās), attiecībās un sadarbībā. Lai gan ir izskanējuši arī iebildumi – neliels procents pedagogu pauduši, ka šie pasākumi viņu skolā nedarbojas, tomēr tā ir tikai neliela daļa no apmēram 10 000 pro–grammā iesaistīto.

Arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Evija Papule norādīja, ka nevis bērni kļuvuši agresīvāki un vardarbīgāki, bet tā viņi protestē pret veco sistēmu. Tāpēc būtiski ir veidot jaunus modeļus, kā šo programmu, kas jau parādījusi labus rezultātus, ieviest mācību iestādēs. Jaunā rīcības plāna ieviešana, kas vairāk vērsts uz pozitīvā akcentēšanu, ir labs sākums, lai skola kļūtu par vietu, kur visiem ir patīkami.

Atbalsta sistēma darbojas, atzina arī Saldus novada domes Izglītības pārvaldes vadītāja Saulcerīte Levica. Novadā divas skolas īstenojot šo programmu, un to direktori apliecinājuši: lai gan uzlabojumi notiks palēnām, gaisotne skolā jau tagad ir pozitīvi mainījusies. Galvenais, ka tas veicinājis bērnu līdzatbildību, turklāt skolas dzīvē aktīvāk iesaistījušies arī vecāki. Izveidota arī starpinstitucionālā komisija (tādas darbojas jau 11 pašvaldībās), kas problēmu gadījumos sanāk kopā un uzreiz var palīdzēt tās risināt, un vecākiem un bērnam nav jāstaigā no viena pie otra, meklējot atbalstu. Saldus Sociālā dienesta direktore Ina Behmane, kas vada šo komisiju, teica, ka modelis darbojas krietni labāk: «Kad atnāk trīs eži – vecāks, bērns un pedagogs –, mēģinām samierināt. Ne vienmēr tas izdodas, dažkārt jānāk trīs un četras reizes, bet pamazām risinājums rodas.» Komisijai gan arvien vairāk nākas saskarties ar kādu citu problēmu, kas atstāj sekas uz sekmēm, uzvedību, attiecībām, – tie ir datoratkarīgie bērni. I. Behmane uzskata, ka vajadzīgs būtu īpašs speciālists, kas spētu palīdzēt šādos gadījumos.

Avots: nra.lv /Aisma Orupe