• Tweet

Izglītības uzraudzības institūcijas aizliegušas skolās izmantot scientologu sektas dibinātāja Lafaieta Ronalda Habarda sacerējumu Ceļš uz Laimi. Veselā saprāta rokasgrāmata labākai dzīvei. Pirms nedēļas brošūras lielā skaitā tika izsūtītas visām Latvijas skolām. Veselām kastēm. Izglītības iestāžu direktoriem no skolēniem nepiemērotās literatūras tagad jāatbrīvojas – tā nedrīkst iekļūt nedz mācību saturā, nedz arī bibliotēkās. Pretējā gadījumā Izglītības kvalitātes valsts dienests draud ar sankcijām.

NRA.lv jau vēstīja, ka mazpazīstama, ar sektantisko scientoloģijas kustību netieši saistīta sabiedriskā organizācija Ceļš uz laimi Baltija ar skolu starpniecību mēģina uzrunāt jauniešus un panākt, lai viņi pievēršas šīs organizācijas sludinātajām atziņām. Pēc tam kad Neatkarīgā vērsa uzmanību uz iespējamajām sektantu aktivitātēm, grāmatu izpētīja Izglītības satura un eksaminācijas centrs. Iestāde sniedza izteikti negatīvu atzinumu, un nule arī Izglītības kvalitātes valsts dienests oficiāli paziņojis – scientologu grāmata nav izmantojama mācību un audzināšanas darbā izglītības iestādēs: «Kā savā atzinumā norādījuši Valsts izglītības satura centra speciālisti, grāmatas Ceļš uz Laimi satura akcenti un vispārinājumi tendēti uz valsts institūcijas cieņas mazināšanu un ietver nepieņemamu pedagoģijas metodiku. Grāmatā lietotā latviešu literārā valoda ir vāja, ar apšaubāmu valodniecisko konstrukciju un «grāmatā netiek sniegts metodisks skaidrojums, un tajā nav ievēroti elementāri didaktikas principi, kuri būtu pieņemami izglītojamā izziņas literatūrai». Grāmatā nav ievērotas gramatikas normas, kā arī morāles, didaktikas u.c. aspekti. Tās saturs ir apšaubāms arī no ētikas un sociālo zinātņu aspekta.» Pilns paziņojuma teksts skatāms Izglītības kvalitātes valsts dienesta mājaslapā www.ikvd.gov.lv, taču brīdinājumi par bīstamo grāmatu nosūtīti arī pilsētu un novadu izglītības pārvaldēm, kā arī izglītības speciālistiem.

Dienesta vadītāja Inita Juhņēviča skolu direktoriem rekomendē nodot grāmatu makulatūrā, jo ne vien mācību saturā, bet arī skolu bibliotēkās šāda veida literatūrai nav vietas. Tātad pat vienai grāmatai. Dienests lēmuma izpildi arī pārbaudīs, un gadījumā, ja kāds direktors atļausies ignorēt, viņam draudēs sankcijas – līdz pat administratīvo pārkāpumu kodeksa izmantošanai. «Tas ir ļoti nopietni,» uzsver valsts galvenā izglītības kvalitātes uzraudze.

Tiesa gan, ne visas izglītības iestādes varēs pilnībā pasargāt bērnus no kaitīgā satura, jo dažas skolas jau pērn Ziemassvētkos saņēma nelūgto dāvanu un neapdomīgāki direktori uzreiz arī izdāļāja grāmatiņas bērniem. Iespējams, tāpēc, ka paši pārmērīgi aizrāvās ar personiskās laimes ideju. Izkropļotā latviešu valoda nav šo tekstu lielākā nelaime. Pēc būtības tie sludina koncentrēšanos uz pašlabumu mistiskas «izdzīvošanas» vārdā. Mudina uzspiest savu vai drīzāk grāmatas autora un viņa sekotāju gribu citiem. Lasītājam tiek paģērēts turpināt šīs Habarda «dotās» grāmatas izplatīšanu. Autora vārds brošūrā gan tieši nekur netiek norādīts, un arī fonds Ceļš uz laimi Baltija kaut kādu iemeslu dēļ norobežojas no sava garīgā iedvesmotāja, apgalvojot, ka viņiem ar scientoloģiju neesot nekādas saistības. Tomēr, pat distancējoties no sava elka un iztaisoties par sabiedrisku organizāciju, laimes sludinātājiem savu mērķi šoreiz nebūs izdevies sasniegt – kaitīgā literatūra no skolām nekavējoties jāizvāc.