Skan kā paradokss, bet Latvija tiesiskajā patvaļā nav tālu no Krievijas vai pat apsteidz to

“Navaļnija scenārijs, tikai Latvijā,” – tā pēc tiesas sprieduma, kas noteica viņam piecu gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro sodu, žurnālistiem izteicās Ventspils mērs Aivars Lembergs. Un zināma līdzība šajos abos stāstos tik tiešām pastāv – gan Navaļnijs, gan Lembergs ir opozīcijas politiķi, kas nepatīk pie varas esošajiem. Vienlaikus Krievijas opozicionāru vismaz teorētiski arestēja par piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumu pārkāpšanu, kamēr Lembergu tiesa prasīja arestēt vispār bez jebkādas motivācijas.
Kā zināms, Rīgas apgabaltiesa pagājušajā nedēļā, 22. februārī, Lembergu pēc sprieduma nolasīšanas apcietināja tiesas zālē, jo tiesa lēma līdz šim spēkā esošos drošības līdzekļus atcelt. Tajā pašā laikā Kriminālprocesa likuma 272. panta pirmā daļa noteic, ka apcietinājumu var piemērot tikai tad, ja kriminālprocesā iegūtās konkrētās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, par kuru likums paredz brīvības atņemšanas sodu, un cita drošības līdzekļa piemērošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, netraucēs vai neizvairīsies no pirmstiesas kriminālprocesa, tiesas vai sprieduma izpildīšanas.
Taču, ja iedziļināmies tiesas lēmumā, nevar nepamanīt, ka, atšķirībā no Navaļņija, Lembergs izpildīja visus tiesas noteikumus, apmeklēja visas tiesas sēdes, un arī tad, kad viņš ceļoja ar tiesas atļauju, viņš vienmēr noteiktajā laikā bija atpakaļ tiesas sēdē. Turklāt, ja to vēlētos, Lembergs būtu aizbēdzis jau tad, kad prokuratūra tiesu debatēs lūdza tiesu politiķim piemērot astoņus gadus ilgu brīvības atņemšanu. Līdz ar to loģiku tiesas lēmumā grūti saskatīt.
Ņemot vērā, ka apcietinājuma mērķis var būt tikai un vienīgi, lai cilvēks neizvairītos no tiesas, netraucētu izmeklēšanai un nebēgtu prom, īsti nav saprotams, kādēļ bija nepieciešams šāds šovs ar apcietināšanu.
Pats Lembergs gan šādam scenārijam bija sagatavojies, norādot, ka “tas ir Navaļnija scenārijs, tikai Latvijā. Apsveicu Latvijas tiesiskumu un demokrātisko valsti ar to, ka man piemērots drošības līdzeklis apcietinājums”.
“Nav stājies spēkā notiesājošs spriedums, bet atrodos cietumā. Kāpēc? Tāpēc, ka esmu opozīcijā Kariņa un Bordāna valdībai,” medijos publiskotajā sveicienā no Centrālcietuma paudis Lembergs.
Vienlaikus gan jāsaka, ka Krievija pat mazliet labāk ievēro likuma burtu, nekā Latvija, jo Navaļņija gadījumā Krievijas opozicionārs tik tiešām nav pildījis viņam 2014. gadā piespriestā nosacītā cietumsoda noteikumus, kas noteica, ka Navaļnijam divreiz mēnesī vajadzēja informēt Krievijas Federālo sodu izpildes dienestu par savu atrašanās vietu.
Tad kā sanāk – kurā valstī opozīciju vajā vairāk – Krievijā vai Latvijā?
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālāk