• Tweet

Situācija ar pašvaldību aizņēmumiem kļuvusi kritiska, nav pieejami kredītresursi pat Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansēto projektu īstenošanai, brīdinājusi Latvijas Pašvaldību savienība (LPS).

Jautājums par pašvaldību iespējām aizņemties finanšu resursus investīciju projektu realizēšanai aktualizēts jau ilgāku laiku, arī LPS 30. kongresā šā gada 17. maijā, pieņemot rezolūciju “Par pašvaldību finanšu stabilitāti”.

Rezolūcijā LPS aicina Saeimu un valdību nodrošināt pašvaldībām ilgtspējīgas attīstības vajadzībām atbilstošus aizņēmumu resursus gan ES fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, gan pašvaldību investīciju projektu realizēšanai, tai skaitā izglītības un sociālās infrastruktūras projektiem, pašvaldību ielu un ceļu infrastruktūras projektiem un uzņēmējdarbības attīstībai nepieciešamās publiskās infrastruktūras projektiem.

2019. gadā situācija ar pašvaldību iespējām saņemt aizņēmumus Valsts kasē investīcijas projektu īstenošanai kļuvusi kritiska: nepietiekamu kredītresursu dēļ šobrīd rindā uz aizņēmumu jau gaida 61 projekts ar Eiropas Savienības (ES) fondu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansējumu, to īstenošanai pašvaldību pieprasīto aizņēmumu kopsumma ir 36,6 milj. eiro, kā arī 94 citi investīciju projekti, kuru realizācijai nepieciešamo aizņēmumu kopsumma ir 36,2 milj. eiro.

Finansējums vajadzīgs nekavējoties, jo aizņēmumu rindā ir projekti, kuros būvniecības darbus iespējams veikt tikai aktīvajā sezonā (piemēram, ielu un ceļu rekonstrukcija un pārbūve), vai projekti, kurus ir būtiski īstenot tieši vasaras sezonā (piemēram, izglītības iestāžu ēku remontdarbi).

“Ir būtiski šajā situācijā pašvaldībām steidzami nodrošināt aizņemšanās iespējas vismaz visu ES un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu īstenošanai, kā arī 2018. gadā uzsākto investīciju projektu pabeigšanai, kas būtu saimnieciska rīcība,” uzsver LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.

Ar lūgumu rast risinājumu šajā situācijā LPS ir vērsusies pie Ministru prezidenta Artura Krišjāņa Kariņa un finanšu ministra Jāņa Reira.

Foto: Pixabay