• Tweet

Eiropadomē 23. un 24.oktobrī plānots vienoties par Eiropas Savienības Klimata un enerģētikas politikas mērķiem 2020.-2030.gadam. Tie paredz, ka visām ES dalībvalstīm kopā siltumnīcefekta gāzu emisijas līdz 2030.gadam ir jāsamazina par 40%, salīdzinot ar 1990.gadu. Kopējo siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma apmēru plānots pārdalīt starp divām lielām grupām: ES Emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS) un pārējām ETS neiekļautām darbībām un to emisijām (ne-ETS), informē Zemkopības ministrija.

 Lauksaimniecības sektora emisijas veido aptuveni trešdaļu no ne-ETS sektora emisijām Latvijā. Nenoliedzami, lauksaimniecībai un mežsaimniecībai ir liela loma klimata pārmaiņu samazināšanas mērķu sasniegšanā, tāpēc Zemkopības ministrija (ZM) uzsver, ka lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares iekļaušanai kopējā klimata pārmaiņu samazināšanas mērķī ir jābūt taisnīgai, labi izsvērtai un pārdomātai katras dalībvalsts līmenī. ZM īpaši norāda, ka lauksaimniecībai Latvijā ir ne tikai nozīmīga loma ekonomikā (ap 2% no IKP), bet arī ļoti svarīga sociālā nozīme un ietekme uz lauku teritoriju dzīvotspējas un attīstības iespējām (nodarbinātība, apdzīvotība).

 Latvijas Nacionālajā attīstības plānā iekļauts mērķis palielināt produktīvi apsaimniekotās lauksaimniecībā izmantojamās zemes (LIZ) īpatsvaru, iesaistot ražošanā pašlaik pamestās un neefektīvi izmantotās LIZ platības. Lauksaimnieciskā ražošana Latvijā salīdzinājumā ar ES vidējiem rādītājiem joprojām ir ekstensīva un efektivitāte ir zema, kas atspoguļojas gan siltumnīcefekta gāzu emisiju, gan lauksaimniecības pievienotās vērtības rādītājos.

 Lai nākotnē kāpinātu ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu un īstenotu līdz 2030.gadam plānotos klimata politikas mērķus, dalībvalstīm ar ienākumu līmeni zem ES vidējā būs nepieciešamas nozīmīgas investīcijas lauksaimniecībā, kas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas ziņā ir īpaši „neelastīga” nozare.

 ZM sadarbībā ar lauksaimniekiem un zinātniekiem plāno izstrādāt un īstenot lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu emisiju optimizēšanas plānu līdz 2030.gadam, lai Latvija spētu īstenot ārkārtīgi ambiciozo uzdevumu – kāpinot lauksaimnieciskos ražošanas apjomus, panākt emisiju rādītāju samazinājumu uz produkcijas vienību.

 Vienlaikus jāņem vērā, ka klimata pārmaiņas ir nepārprotami saistītas ar cilvēka darbību un, neīstenojot papildu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas pasākumus, globālā sasilšana turpinās izraisīt nopietnus traucējumus (ekstremāli laikapstākļi, ūdens nepieejamība, jūras līmeņa paaugstināšanās, slimību un kaitēkļu izplatīšanās u.c.).