Siltumenerģijas tarifos arī februārī gaidāmas pārmaiņas
Kopš š.g. 20.janvāra sešās apdzīvotās vietās spēkā stājušies jauni siltumenerģijas tarifi, ko izvērtējusi un apstiprinājusi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK). Pieciem siltumenerģijas komersantiem tarifs pieaudzis, savukārt vienam – samazinājies. Neatkarīgi no tarifu pieauguma apmēra mājsaimniecību lietotājiem piemērotais tarifs no 1.janvāra līdz 30.aprīlim nepārsniegs valsts noteikto maksimālo līmeni – 68,00 EUR/MWh.
Š.g. 20.janvārī izmaiņas spēkā stājās Olainē, siltumenerģijas tarifam pieaugot līdz 107,42 EUR/MWh. Bet no 1.februāra spēkā stājās izmaiņas, tarifiem pieaugot Jēkabpilī (69,32 EUR/MWh), Jūrmalā (69,97 EUR/MWh) un Daugavpilī (93,65 EUR/MWh). Visās minētajās pilsētās februārī tiks piemērots valsts noteiktais maksimālais siltumenerģijas tarifa līmenis – 68,00 EUR/MWh. Savukārt Salaspilī tarifs pieaudzis līdz 61,03 EUR/MWh, bet Rēzeknē – samazinājies par 13% līdz 41,16 EUR/MWh, vienlaikus arī kļūstot par zemāko siltumenerģijas tarifu valstī.
“Arī februārī siltumenerģijas tarifu izmaiņas galvenokārt ietekmējis kurināmā izmaksu pieaugums. Šobrīd novērojama tendence, ka līdz ar jaunu līgumu noslēgšanu izmaksas vērā ņemami pieaug ne tikai apdzīvotās teritorijās, kur siltumenerģijas ražošanā izmanto dabasgāzi, bet arī tajās, kur kā kurināmo izmanto biomasu – šķeldu vai granulas. Cenu pieaugumu nozares pārstāvji skaidro gan ar pieaugošām energoresursu izmaksām, kas sadārdzina šķeldas un granulu ražošanas procesus, gan arī ar lielu šķeldas pieprasījumu Latvijā un reģionā,” norāda SPRK priekšsēdētāja Alda Ozola.
SPRK vērš uzmanību, ka siltumenerģijas izmaksu mazināšanai valsts sniedz atbalstu mājsaimniecībām tajās pašvaldībās, kur vērojams ārkārtējs cenu pieaugums, t.i. kurās siltumenerģijas tarifs centralizētajā siltumapgādē ir virs 68,00 EUR/MWh.
Plašāka informācija par atbalstu siltumenerģijas izmaksu mazināšanai un kompensācijas aprēķina kārtību pieejama Ekonomikas ministrijas tīmekļvietnē. Papildu jautājumu gadījumā par valsts atbalsta mehānismiem aicinām vērsties Ekonomikas ministrijā.
Ar aktuālajām spēkā esošajām tarifu vērtībām pārskatāmā veidā iespējams iepazīties SPRK tīmekļvietnē publicētajā interaktīvajā siltumenerģijas februāra apskatā vai arī SPRK siltumenerģijas tarifu kartē.
Kopumā SPRK šobrīd (uz 16.02.2021.) izskatīšanā ir 12 pilnie siltumapgādes tarifu projekti Latvijā.
SPRK tarifus aprēķina un apstiprina bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN).
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk