Siliņas valdībā darbu uzsāk jaunie ministri
Ceturtdien, 6. martā, Saeima izteica uzticību un Ministru kabineta locekļu amatā apstiprināja izglītības un zinātnes ministri Daci Melbārdi, labklājības ministru Reini Uzulnieku un satiksmes ministru Ati Švinku.
Jaunā izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde līdz šim bijusi parlamentārā sekretāre Ārlietu ministrijā, pirms tam – Eiropas Parlamenta deputāte, bet vēl iepriekš – kultūras ministre vairāku valdību sastāvos.
D. Melbārde Latvijas Universitātē ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu ar specializāciju sabiedrības vadībā un vēstures zinātņu bakalaura grādu, savukārt Latvijas Kultūras akadēmijā – mākslas maģistra grādu ar specializāciju kultūras teorijā. Līdz 2020. gadam D. Melbārde studējusi doktorantūrā Latvijas Kultūras akadēmijā.
Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks līdz šim bijis parlamentārais sekretārs Labklājības ministrijā un šo amatu ieņēmis arī 2014.–2016. gadā, pēc tam bijis satiksmes ministra padomnieks, vēlāk ieņēmis amatus dažādos uzņēmumos gan privātajā sektorā, gan valsts kapitālsabiedrībās.
R. Uzulnieks Biznesa augstskolā “Turība” ieguvis profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā ar iestāžu vadītāja kvalifikāciju, savukārt Latvijas Policijas akadēmijā iegūts profesionālais bakalaura grāds publiskajās tiesībās ar jurista kvalifikāciju.
Saņemot Saeimas uzticību, amatā iecelts arī satiksmes ministrs Atis Švinka. Viņš līdz šim bijis Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs, pirms tam Saeimas deputāts un vadījis Mediju politikas apakškomisiju, bijis arī citu Saeimas komisiju sastāvā. Ir uzņēmējs ar 30 gadu pieredzi un astoņus gadus bijis arī izpilddirektors sabiedriskā labuma organizācijā “Junior Achievment Latvia”.
A. Švinka Latvijas Universitātē ieguvis sociālo zinātņu bakalaura grādu starptautiskajās ekonomikas attiecībās.
Detalizēti ministru CV pieejami Ministru kabineta mājaslapā.
Jau iepriekš vēstīts, ka valdības sastāvs mainīts, lai īstenotu valdības noteiktos mērķus un pasākumus 2025. gadā noteikto prioritāšu jomās – drošībā, ģimenes atbalstā, ekonomikas izaugsmē un birokrātijas mazināšanā.
Foto: Publicitātes
Vēl par tēmu:
2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālāk
Saeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālāk
Nākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālāk
Deputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālāk
Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālāk
ZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālāk
Parlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālāk
Valsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālāk
Saeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālāk
Valsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālāk