Sieviešu pārstāvība Latvijas uzņēmumos virs ES vidējā rādītāja

Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm Latvijā ir lielākais to uzņēmumu īpatsvars, kur vismaz 40% no augstākā līmeņa vadības veido sievietes, liecina Eiropas Investīciju bankas dati. Lielākais sieviešu īpatsvars gan darbinieku, gan vadības līmenī ir uzņēmumos, kas pārstāv tādas nozares kā mazumtirdzniecība, lauksaimniecība un nekustamie īpašumi. Ir priekšnosacījumi tam, lai sievietes uzņēmējas paceltu savu uzņēmējdarbību nākamajā attīstības līmenī, stāsta Ilze Zoltnere, Luminor bankas Korporatīvā departamenta vadītāja.
Ja raugāmies uz uzņēmējdarbību Latvijā, tad dzimumu līdztiesības ziņā esam soli priekšā ES uzņēmumiem. Latvijā 34% uzņēmumu augstākajā vadībā ir vairāk nekā 40% sieviešu, savukārt Eiropas Savienībā šis īpatsvars ir 23%.
Pozitīvi vērtējams arī tas, ka 22% Latvijas uzņēmumu vairākuma īpašnieku sastāvu (50% vai vairāk) veido sievietes, kamēr Eiropas Savienībā tie ir 13% uzņēmumu.1 Arī bankas novērojumi liecina, ka sieviešu īpatsvars uzņēmējdarbībā lēnām, taču stabili pieaug.
“Uzskatām, ka ir īpaši svarīgi veidot vienlīdzīgu uzņēmējdarbības vidi Latvijā un Baltijā, nodrošinot aizrautīgām, apņēmīgām uzņēmējām resursus, lai viņu esošie uzņēmumi un idejas augtu un attīstītos. Tas klasiski ir izdarāms arī ar bankas aizdevumu palīdzību, bet sievietēm uzņēmējām ir pieejami arī papildu resursi, piemēram, Luminor jau vairāku gadu garumā sadarbībā ar VISA īsteno sieviešu uzņēmēju atbalsta programmu She’s Next, kas palīdz nodrošināt finansējumu un resursus sieviešu uzņēmējdarbības attīstībai un paplašināšanai.
Tas ir tikai viens no veidiem, kā ar savu atbalstu varam veicināt sieviešu uzņēmējdarbību, tādējādi palīdzot stimulēt ekonomisko izaugsmi, radot darbavietas un stiprinot kopējo uzņēmējdarbības ekosistēmu Latvijā,” saka Ilze Zoltnere, Luminor bankas Korporatīvā departamenta vadītāja.
Kļūt par savas dzīves noteicēju
Neraugoties uz to, ka Latvijā uzņēmējdarbībā aktīvāk piedalās vīrieši (36,5%) nekā sievietes (26,4%), septiņas no desmit sievietēm izsaka vēlmi kļūt par uzņēmējām, liecina “Visa” veiktais pētījums. Kā viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc sievietes sapņo par sava uzņēmuma izveidi, ir vēlme kļūt sev par vadītājām, tādējādi pašām kontrolējot savu darba un privātās dzīves līdzsvaru.
Māra Lieplapa, augu tējas zīmola “PLŪKT”, vadītāja un līdzdibinātāja, uzsver, ka, pašai sava uzņēmējdarbība – tā ir bijusi iespēja radīt biznesu, kas atbilst viņas personīgajām vērtībām un dzīvesveidam. “PLŪKT” ir premium augu tējas zīmols, kas izveidots 2017. gadā. Tā radītājas ir mamma un meita Līga un Māra Lieplapas. “Manas uzņēmējdarbības lielā vērtība ir radīt paliekošu un pozitīvu ilgtermiņa vērtību dabai, klientiem un, protams, arī sev un savai komandai. Tas ir ne tikai darbs, bet arī dzīvesstils un domāšanas veids – risināt, atklāt ko jaunu, palaist tirgū, uzlabot un galu galā nonākt līdz īstajam produktam. Būt uzņēmējai ir vienlīdz ļoti piepildošs aicinājums, bet arī liela atbildība, kura nāk ar izaicinājumiem. Bet katra veiksmīgi īstenotā iecere un klientu novērtējums sniedz milzīgu gandarījumu un motivē turpināt. Mans padoms citām uzņēmējām – būt drosmīgām īstenot savu autentisko ideju globālā mērogā, jo šajā brīdī kāds kaut kur pasaulē meklē tieši Jūsu piedāvāto skatījumu, produktu vai pakalpojumu,” stāsta Māra Lieplapa.
Liels šķērslis – finansējums
Pētījumā arī atklājas, ka 41,7% sieviešu galvenais šķērslis uzņēmējdarbības uzsākšanai ir nepieciešamā finansējuma nodrošināšana, savukārt 36,3% vīriešu finansējuma trūkums ir iemesls sava biznesa neveidošanai.
“Lai īstenotu savu sapni un spertu pirmos soļus biznesa veidošanā, sievietēm nereti nākas saskarties ar dažādiem izaicinājumiem, tai skaitā piekļuvi nepieciešamajam finansējumam. Tāpēc bankas uzdevums ir piedāvāt pielāgotus risinājumus, kas palīdz topošajām vai esošajām uzņēmējām pārvarēt šos šķēršļus. Ar šāda veida atbalstu un pieejamiem finansējuma instrumentiem mēs ceram veicināt sieviešu uzņēmējdarbības attīstību, sniedzot iespēju realizēt savas idejas, radot jaunus biznesus,” stāsta Ilze Zoltnere.
Vēl par tēmu:
Saeima apstiprina kārtību, kā energoapgādes uzņēmumi nodrošinās darbu un darbinieku drošību paaugstināta riska apstākļos
Pēdējo gadu ģeopolitiskās situācijas attīstība Eiropas reģionā ir radījusi jaunus izaicinājumus valsts drošības un civilās aizsardzības jomā. Arvien biežāk tiek novēroti gadījumi,...
Lasīt tālāk53,4% uzņēmumu trūkstošo darbaspēku vēlētos piesaistīt no valsts pārvaldes
Bezdarba līmenim Latvijā augustā sarūkot līdz 4,6% un brīvo darbavietu skaitam pārsniedzot 11 tūkstošus, uzņēmēji skaudri saskaras ar darba roku trūkumu. Darba devēju prasībām atbilstoši...
Lasīt tālākEM aicina nekavēties ar lēmumiem degvielas cenu mazināšanai
Ekonomikas ministrija (EM) jau kopš šā gada pavasara ir regulāri aktualizējusi nepieciešamību savlaicīgi rīkoties, lai mazinātu augsto degvielas cenu ietekmi uz Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecību....
Lasīt tālākSāk aprēķināt dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu Krievijas graudu tranzīta mazināšanai
AS “LatRailNet” ir sākusi aprēķināt jauno dzelzceļa infrastruktūras lietošanas maksu, kas attiektos uz labības kravām, kuru nosūtīšanas stacija norādīta Krievijas Federācijā, informē...
Lasīt tālākVienota problēma visu izmēru uzņēmumos – speciālistu trūkums
Darbaspēka izmaksas Latvijā turpina pieaugt, un līdz ar tām mainās arī uzņēmumu prioritātes. Arvien vairāk uzņēmumu plāno investēt automatizācijā un digitalizācijā, vienlaikus kvalificēta...
Lasīt tālākSaeima atbalsta grozījumus Krievijas labības tranzīta infrastruktūras maksas palielināšanai
Saeima ceturtdien, 17.septembrī, divos lasījumos atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Dzelzceļa likumā, kuru mērķis ir paātrināt dzelzceļa infrastruktūras maksas pārskatīšanu labības...
Lasīt tālākLTA trauksme: EM un Tiesībsargs legalizē tiesisko nenoteiktību; Saeimai jāaptur €300 000 sodu slazds veikaliem
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) ir nosūtījusi apvienotu tiesisko pretiebildumu un grozījumu paketi Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām parlamenta frakcijām, vēršoties pret Ekonomikas...
Lasīt tālākNA uzstāj uz Krievijas graudu tranzīta liegumu jau šonedēļ
Nacionālā apvienība (NA) iesniegusi Saeimā priekšlikumu liegt Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes lauksaimniecības un lopbarības produktu pārvadāšanu tranzītā caur Latviju, kā arī šo kravu...
Lasīt tālākSociālo mediju vilinājums pirkt: kā izvairīties no impulsīviem pirkumiem?
Sociālie mediji mūsdienās ir kļuvuši ne tikai par saziņas, bet arī patēriņa vidi – ik dienu tajos tiek reklamēti un popularitāti gūst arvien jauni produkti, aicinot tos iegādāties. Tomēr...
Lasīt tālāk2025. gadā mājsaimniecības pārtikai tērēja vidēji 318 eiro mēnesī, visvairāk – gaļas un piena produktiem
Pērn mājsaimniecību tēriņi pārtikai sasniedza 318 eiro mēnesī uz mājsaimniecību, bet uz katru mājsaimniecībā dzīvojošo personu – attiecīgi 151 eiro mēnesī. Pēdējo sešu gadu laikā...
Lasīt tālāk