SEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem, vērš uzmanību, ka divi priekšlikumi ir vērsti uz sabiedriskā medija VSIA “Latvijas Sabiedriskais medijs” (LSM) budžeta dotācijas ievērojamu samazinājumu 2026. gadā un turpmāk.
Deputāts Artūrs Butāns iesniedzis priekšlikumu par 3 000 000 eiro samazināt sabiedriskā medija budžetu, rosinot pārdalīt “SEPLP krievu valodas satura radīšanai paredzēto finansējumu no 46. resora “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi”, piešķirot finansējumu valsts budžeta programmai 34.00.00 “Jaunsardzes centrs” bezpilota gaisa kuģu konstruēšanas un vadīšanas apmācību nodrošināšanai jaunsargiem, kā arī skolēniem Valsts aizsardzības mācības ietvaros”.
Padome vērš uzmanību, ka izmaksu samazināšanas satura radīšanai krievu valodā ne vienu brīdi nav bijis uzstādījums LSM, gluži otrādi, lai nodrošinātu Nacionālās drošības koncepcijā ietverto mērķu jēgpilnu sasniegšanu, LSM stratēģijā ir noteikts pakāpenisks sasniedzamās auditorijas palielinājums. Tādejādi LSM ir sagatavojis Latgales redakcijas satura koncepciju, kura paredz saglabāt unikālo FM apraides tīklu Latvijas austrumu pierobežā, kā arī attīstīt jaunus digitālā satura formātus.
Deputāts Uldis Augulis iesniedzis priekšlikumu par 5 600 000 eiro samazināt sabiedriskā medija budžetu, rosinot līdzekļu pārdali no resora 46. resora “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi” uz 13. resoru “Finanšu ministrija” budžeta deficīta samazināšanai.
Padome aicina neatbalstīt šos konkrētos, kā arī vēl citus iespējamos priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu 2026. gadam un turpmāk, lai neapdraudētu reformas, kas paredz apvienota sabiedriskā medija izveidošanu un vidēja termiņa darbības stratēģijas īstenošanu 2026.-2029. gadam izpildi, norisi. Darbs pie stratēģijas izstrādes norit saskaņā ar Padomes apstiprināto gaidu vēstuli un tajā norādīto plānoto budžeta apjomu.
2025. gada 12. februārī apstiprinātajā Padomes kā kapitāla daļu turētāja gaidu vēstulē LSM uzdots: ”Ņemot vērā gaidu vēstules apstiprināšanas brīdī esošo kopējo ekonomisko situāciju Latvijā, kā arī esošo neskaidrību par izmaiņām Latvijas Sabiedriskā medija finansēšanas modelī, Kapitāla daļu turētājs no Kapitālsabiedrības sagaida, ka tiks realizēta plānveidīga, uz ilgtspējīgu attīstību vērsta, sabalansēta budžeta ieņēmumu un izmaksu, tostarp investīciju, plānošanas politika, lai tādējādi nodrošinātu Stratēģijas nefinanšu mērķu un darbības virzienu izpildi atbilstoši vidēja termiņa valsts budžetā rezervētajam bāzes finansējumam, kas gaidu vēstules apstiprināšanas brīdī ir 61,41 milj. euro”.
Padome, veicot LSM kapitāla daļu turētāja, padomes un augstākās lēmējinstitūcijas funkcijas, ir piedalījusies sēdēs un jau informējusi Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju un Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju attiecīgi 2025. gada 30. septembrī un 28. oktobrī par sabiedriskā medija plānoto budžetu un sasniedzamajiem rezultatīvajiem rādītājiem, kā arī par Padomes budžeta samazinājumu 2026. gadā.
Padome norāda, ka tās budžets, kas arī ir daļa no 46. resora “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi”, ir pastāvīgi un ievērojami samazinājies pēdējo gadu laikā – 1 174 522 eiro 2024. gadā, 861 520 eiro 2025. gadā, 748 495 eiro 2026. gadā.
Savukārt LSM kopumā saņēmis vai plāno saņemt valsts budžeta līdzekļus, tajā skaitā vienreizējus piešķīrumus, 45 689 313 eiro 2024. gadā, 68 487 987 eiro 2025. gadā, 61 405 741 eiro 2026. gadā un turpmāk. Tādējādi 2026. gadā, salīdzinot ar 2025. gada kopējiem plānotiem ieņēmumiem no valsts budžeta dotācijas, ir pat vērojams samazinājums uz vienreizējā piešķīruma – pārvietojamo televīzijas staciju iegādes darījuma – rēķina.
Padome uzsver, ka plānoto līdzekļu samazinājums apdraudētu likumprojektā “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” noteiktā 46. resora “Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi” politikas mērķa – nodrošināt Latvijas sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu efektīvu un atklātu pārvaldību, neatkarību, atbildīgumu sabiedrības priekšā un veicināt to kvalitatīvu darbību, lai stiprinātu Latvijas demokrātisko iekārtu, vārda brīvību un iedzīvotāju piederības sajūtu Latvijai, koptu latviešu valodu un nacionālo kultūru. Nodrošināt sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sabiedriskā labuma radīšanu, satura daudzveidību, viedokļu dažādību, izcilu kvalitāti, plašu auditorijas aptvērumu un satura izplatības platformu dažādošanu. Nodrošināt apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidi un darbību, nodrošinot tam Eiropas vidējam līmenim atbilstošu, neatkarīgu un prognozējamu finansējumu – un no tā izrietošo darbības rezultātu un rezultatīvo rādītāju izpildi.
Padome, nosūtot vēstuli, arī informējusi atbildīgās Saeimas komisijas un ministrijas.
Vēl par tēmu:
Mērenu inflāciju oktobrī noteica zemāks pārtikas cenu un sezonālās ietekmes spiediens
Oktobrī patēriņa cenas pieauga, taču cenu pārmaiņas kopumā bija mēnesim raksturīgas. Pieaugumu noteica energoresursu sadārdzināšanās, savukārt samazinošā ietekme bija mērenākai sezonālo...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumā,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: memoranda rezultāts ir izaicinošāka sadarbība ar lielveikaliem
Biedrības “Zemnieku saeima” vērtējumā pārtikas cenu samazināšanas memorands, ko šopavasar parakstīja Ekonomikas ministrija (EM), tirgotāji un pārtikas ražotāji, pagaidām nav devis...
Lasīt tālākSaeimas komisija: dzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimas valsts pārvaldes un pašvaldības...
Lasīt tālākAttālināts un biroja darbs joprojām piesaista lielāko uzmanību Latvijas darba tirgū
Trešajā ceturksnī darba meklētāju vidū vislielāko interesi izraisījuši darba piedāvājumi administrācijas jomā un darbs ar iespēju strādāt attālināti, liecina CVMarket.lv jaunākā...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecības apjomi uzrādījuši pēdējo gadu pieauguma rekordu
Saglabājoties augošam ārējam pieprasījumam, apstrādes rūpniecības izlaide 2025. gada septembrī gada griezumā bija straujākā kopš 2022. gada jūnija. Izaugsme turpinās jau septīto mēnesi...
Lasīt tālākReformas pusceļā: nepieciešama politiskā griba un mērķtiecīga īstenošana
Ārvalstu investori novērtē atklātu dialogu ar valdību un manāmu reformu progresu, taču atzīmē, ka reformas bieži norit pārāk lēni un progress nereti apstājas pusceļā. Turklāt investorus...
Lasīt tālākBudžeta komisija atbalsta pasākumus vietējo un ārvalstu investoru nodokļu sloga līdzsvaram
[caption id="attachment_35992" align="alignnone" width="300"] Business men shaking hands after an agreement during a meeting[/caption] Lai uzlabotu uzņēmumu piekļuvi finanšu resursiem, samazinātu...
Lasīt tālākArodbiedrība aicina steidzami risināt kritiski zemo autobusu šoferu atalgojumu
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) un Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrība (LAKRS) aicina par nozari atbildīgo Satiksmes ministriju steidzami...
Lasīt tālākLBAS ceļ trauksmi: darba devēju lobijs ķēries klāt arodbiedrību tiesību ārdīšanai
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas dienas kārtībā ir nonākuši grozījumi Darba likumā. Tādēļ Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadība nākamnedēļ tiksies ar Saeimas...
Lasīt tālāk