Šaubas par eiro māc arī valdošo eliti
Lai gan eiro ieviešanas dēļ partijai Vienotība aizkulišu politikā ir nācies iziet uz daudziem kompromisiem, parlamentā atkal uzvirmojušas bažas, ka vienprātības par atteikšanos no nacionālās valūtas nav ne vien opozīcijas flangā, bet arī pašas koalīcijas rindās.
Jau kopš gada sākuma valdība un tās vadošais spēks partija Vienotība demonstrē bezkompromisu apņemšanos 2014. gada sākumā panākt Latvijas iestāšanos eirozonā. Neraugoties uz sabiedrības skeptisko noskaņojumu, kā arī Saeimas opozīcijas iebildumiem, Ministru kabinets jau vairākus mēnešus nelokāmi turpina nacionālās likumdošanas pielāgošanu Latvijas integrācijai eirozonā. Savukārt aizkulišu politikā, meklējot atbalstu eiro ieviešanai, Vienotībai nācies izdabāt opozīcijas vēlmēm attiecībā uz budžeta līdzekļu pārdali, kā arī atbalstīt savu partneru vērienīgās ieceres demogrāfijas problēmu risināšanai.
Tikmēr iedzīvotāju attieksme pret eiro ieviešanu kļūst arvien noraidošāka: atteikšanos no lata atbalsta vien 13% respondentu, bet teju 50% vēlētos, lai par šo jautājumu tiktu rīkots referendums. Ņemot vērā sabiedrības noskaņojumu, valdība joprojām nav atklāti pateikusi, ka eiro ieviešana ir jau izlemts jautājums.
Tā vietā premjers Valdis Dombrovskis uzsver, ka teorētiski vēl pastāvot iespēja apturēt virzību uz eiro, nepieprasot konverģences ziņojumu, taču valdībai pašlaik šādu plānu neesot.
Tiesa, politiskajos kuluāros tiek baumots, ka zaļo gaismu eiro ieviešanai varētu nesniegt ne vien opozīcija, bet arī daļa koalīcijas politiķu. Nacionālās apvienības (NA) Saeimas frakcijā joprojām rit diskusijas, vai visi 14 parlamentārieši būtu gatavi atbalstīt Eiro ieviešanas likumu, kura izskatīšana pirmajā lasījumā plānota 13. decembra Saeimas plenārsēdē. Nemiernieku sarakstā tiek minēti gan Vineta Poriņa un Inese Laizāne, gan Kārlis Krēsliņš, Jānis Dombrava un Imants Parādnieks, kurš sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra: «Nekad neesam slēpuši, ka mūsu vidū ir pret eiro ieviešanu skeptiski noskaņoti cilvēki. To zina arī mūsu koalīcijas partneri. Atteikšanās no lata ir Latvijai pārāk svarīgs lēmums, lai tas tiktu pieņemts tikai tādēļ, ka kādam to ļoti gribas. Vēl līdz 12. decembrim aicināsim uz sarunām ekspertus, diskutēsim savā starpā un centīsimies panākt vienotu viedokli.» Tiesa, gan I. Parādnieks, gan arī Jānis Dombrava Neatkarīgajai atzina, ka vienots frakcijas balsojums neesot vienīgā alternatīva: NA par svarīgo likumprojektu varētu saviem Saeimas deputātiem atstāt arī brīvo balsojumu.
Tikmēr Vienotības pārstāvis, Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs iespējamo viedokļu šķelšanos uztver daudz kategoriskāk. «Latvijas iekļaušanās eirozonā un ar to saistītais Eiro ieviešanas likumprojekts ir Latvijai, tās valdībai un sabiedrībai viens no pēdējo gadu svarīgākajiem jautājumiem, kas samērojams ar mūsu valsts iestāšanos NATO vai pievienošanos Eiropas Savienībai. Atbalsts šim dokumentam ir ideoloģisks apliecinājums Rietumu demokrātijai un tās vērtībām. Manuprāt, ja kāds šādu apliecinājumu nevēlas sniegt, tad diez vai viņam būtu jāatrodas šābrīža koalīcijā,» pauda J. Reirs, piebilzdams – ja Latvija neizmantos iespēju pāriet uz eiro 2014. gada sākumā, tad nākamā šāda izdevība parādīties tikai pēc astoņiem, desmit gadiem.
Tikmēr opozīcija jau skaidri iezīmējusi gatavību nepieļaut Latvijas pārsteidzīgu iekļaušanos eirozonā. Kā Neatkarīgajai atzina Zaļo un zemnieku savienības politiķis Uldis Augulis, ja Saeima tomēr pieņems Eiro ieviešanas likumu, tad opozīcija varētu iesaldēt tā stāšanos spēkā. Satversme nosaka, ka pietiek ar 34 deputātu parakstiem prezidentam, lai sāktos balsu vākšana referenduma rīkošanai. Tiesa, U. Augulis piebilda, ka referendums neesot ZZS pašmērķis un pirms tā rosināšanas politiķiem esot jāizmēģina visi pārējie politiskie mehānismi. Savukārt Saskaņas centra līderis, Rīgas domes vadītājs Nils Ušakovs akcentē, ka tieši referendums būtu pareizākais veids, kā visa Latvijas sabiedrība varētu paust attieksmi pret eiro ieviešanu. Tieši tādēļ Saskaņas centrs, iespējams, varētu ierosināt referenduma rīkošanu par eiro ieviešanu Latvijā.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālāk