• Tweet

Satversmes tiesā (ST) šorīt iesniegta konstitucionālā sūdzība par Eiro ieviešanas kārtības likuma atbilstību Satversmei, informē sūdzības iesniedzējs Andris Orols.

Orols ST ir apstrīdējis Eiro ieviešanas kārtības likuma atbilstību Satversmes 1., 2. un 89.pantam. Likums tiek apstrīdēts pilnā apjomā.

Satversmes 1.pants nosaka, ka Latvija ir demokrātiska republika. Kā norāda pieteicējs, ja izpildvara ievieš eiro, kamēr ir iespējama, bet nav notikusi tautas nobalsošana, tad tas ir nedemokrātiski attiecībā pret citu Latvijas pilsoņu, kā arī viņa tiesībām un interesēm.

Satversmes 2.pants nosaka, ka vara valstī pieder tautai. Orols vēlas īstenot savas tiesības uz varu jautājumā par eiro ieviešanu, bet šāda iespēja viņam tiek liegta. “Tas nozīmē, ka Latvijas izpildvara ir uzurpējusi suverēno varu, kas pieder visai tautai, nevis tikai tās daļai,” norāda Orols.

Tikmēr Satversmes 89.pants nosaka, ka valsts aizsargā pamattiesības. “Man kā Latvijas pilsonim ir tiesības demokrātiskā veidā – izmantojot tautas nobalsošanu – lemt ar eiro ieviešanu saistītos jautājumus, bet šīs tiesības man tiek liegtas. Atbilstoši Satversmei manās pamattiesībās ietilpst arī suverēnas varas īstenošana un dzīvošana demokrātiskā republikā,” secinājis pieteicējs.

Pēc sūdzības iesniedzēja domām, neskatoties uz to, ka jau vairākus mēnešus tiek īstenoti sagatavošanas darbi eiro ieviešanai, viņš lūdz ST apturēt Euro ieviešanas kārtības likuma darbību, kā arī apturēt visus ar eiro ieviešanu saistītos procesus līdz brīdim, kamēr notiks referendums, kuru ir rosinājusi biedrība “Latvija par latu”.

Orols vērš uzmanību uz to, ka biedrības rosinātā parakstu vākšana tika reģistrēta ātrāk, nekā Eiro ieviešanas kārtības likums un citi ar to saistītie dokumenti ir stājušies spēkā.

Kā zināms, ST martā ierosināja lietu par likuma “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu” normu atbilstību Satversmei. Augstākās tiesas (AT) Senāts pieteikumā pauda viedokli, ka apstrīdētās normas ir pretrunā ar varas dalīšanu principu, proti, gan Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK), gan AT Senāta kompetence esot pārāk plaša. Saskaņā ar apstrīdētajām normām CVK esot jāpārbauda iesniegtā likumprojekta konstitucionalitāte.

Avots: nra.lv