Saslimstība ar ādas vēzi pieaug
Saslimšana ar ādas vēzi pieaug – ja 2011. gadā melanoma konstatēta 191 cilvēkam, pērn – jau 216 cilvēkiem. Savukārt citas ādas vēža formas 2011. gadā konstatētas 977, bet 2012. gadā jau 1408 cilvēkiem.
«Diemžēl arī mirstības rādītāji nesamazinās,» norāda dermatologs, biedrības Dermatologi pret ādas vēzi valdes priekšsēdētājs Raimonds Karls. Šodien Latvijā atzīmē Eiromelanomas dienu, kad mediķi aicina cilvēkus rūpēties par savas ādas veselību, vērsties pie speciālistiem aizdomu gadījumā un, sākoties vasarai, lietot saules aizsarglīdzekļus.
Šodien Latvijas iedzīvotājiem Rīgā, Rēzeknē, Valmierā, Daugavpilī, Jelgavā, Liepājā un citās pilsētās ir iespēja pie ārstiem par brīvu veikt ādas profilaktiskās pārbaudes ādas vēža agrīnai diagnostikai un profilaksei. Taču, tā kā cilvēku interese par šīm pārbaudēm ir ārkārtīgi liela un tikpat kā viss pieraksts pie ārstiem akcijas dalībniekiem jau pilns, tiem pacientiem, kuri nepaspēs pierakstīties uz bezmaksas pārbaudēm, dermatologi piedāvās pārbaudīt ādas veselību vēlāk par simbolisku samaksu. Savai dzīvesvietai tuvāko ārstu un viņa kontaktus iespējams atrast mājaslapas www.euromelanoma.lv sadaļā Ārsti. Dermatologs R. Karls Neatkarīgajai stāsta, ka pārbaudīt ādas stāvokli un dzimumzīmes cilvēki var ikvienā ārstniecības iestādē, kur praktizē dermatologs vai onkologs, proti, to var darīt arī ārpus Eiromelanomas dienas norisēm. Ar ģimenes ārsta nosūtījumu šī konsultācija maksā trīs latus, taču jārēķinās ar papildu izmaksām ādas skrīningam.
Katru gadu pieaug atklāto saslimšanas gadījumu skaits ar ādas vēzi. R. Karls uzskata, ka viens no iemesliem, kāpēc vairāk diagnosticē šo vēzi, ir arī Eiromelanomas akcijas – jo vairāk iedzīvotāju pievērš uzmanību ādas veselībai, jo vairāk arī meklē palīdzību pie speciālistiem. Pērn akcijas laikā tika pārbaudīti vairāk nekā 1300 cilvēku, no kuriem 23 tika konstatēta melanoma, 123 – citas ādas vēža formas, savukārt 423 pacientiem bija aizdomīgi veidojumi. Taču mediķu aplēses liek domāt, ka ar ādas vēzi Latvijā varētu slimot aptuveni 2000 līdz 2500 cilvēku. Ārsti uzskata, ka valsts atbalsts agrīnai diagnostikai, kas ļautu laikus diagnosticēt slimību, samazināt mirstību un valstij ietaupīt līdzekļus, ir vājš. Ja diagnostikā viena skrīninga reize izmaksā sešus latus un no pacienta prasa vien dažas minūtes laika, tad jau ielaistas slimības ārstēšana valstij izmaksā vairākus simtus vai pat tūkstošus latu. Biedrība Dermatologi pret ādas vēzi aicina valdību pārskatīt līdzekļu sadali diagnostikas jomā.
***
UZZIŅAI
Kur var pārbaudīt ādas veselību?
Raimonds Karls, biedrības Dermatologi pret ādas vēzi valdes priekšsēdētājs:
– Papildus Eiromelanomas dienas akcijai doties pārbaudīt dzimumzīmes cilvēki var jebkurā ārstniecības iestādē, kur praktizē onkologs vai dermatologs un pieejamas izmeklēšanas metodes, piemēram, dermatoskopija. Ģimenes ārsta nosūtījums, lai pieteiktos uz vizīti pie speciālista, nav obligāts, taču to var izmantot, lai ietaupītu līdzekļus. Ja cilvēkam ir ārsta nosūtījums, vizīte pie onkologa vai dermatologa valsts ārstniecības iestādēs maksā trīs latus. Taču, ja tāda nav, vizīte pie speciālista valsts vai privātajās ārstniecības iestādēs var atšķirties, variējot no 15 līdz 25 latiem. Tikmēr viena skrīninga reize izmaksā aptuveni sešus latus, par ko būs jāmaksā papildus vizītes izcenojumam. Precīzāku informāciju vienmēr ir iespējams iegūt ārstniecības iestādē.
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Atklāts Atceres dārzs Zolitūdē
Pieminot 2013. gada 21. novembra Zolitūdes traģēdijas upurus, atklāts Atceres dārzs. Tā atklāšanā klātesoši bija dienesti, kuru cilvēki traģēdijas dienā pirmie steidzās palīgā, – Neatliekamās...
Lasīt tālākPagarināts darba laiks vētras laikā nolauzto koku un zaru nodošanas punktiem
Nodošanas punkts Uzvaras bulvārī 16A darbosies līdz 20. septembrim, savukārt Mežaparkā autostāvvietas teritorijā pie Siguldas prospekta 12 darbosies līdz 14. septembrim. Ņemot vērā iedzīvotāju...
Lasīt tālākČetras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados
Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...
Lasīt tālākGaujas Nacionālā parka takās plaši vētras postījumi – nepieciešama brīvprātīgo palīdzība
Postošās vētras rezultātā Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) daudzviet lauzti un izgāzti koki, kas krītot radījuši būtiskus bojājumus dabas tūrisma infrastruktūrai, aizšķērsojuši vai vietām...
Lasīt tālāk37 % Latvijas iedzīvotāju pēc atvaļinājuma izjūt grūtības atgriezties ikdienas režīmā
Vairāk nekā trešdaļai jeb 33 % Latvijas iedzīvotāju pēdējā atvaļinājuma ilgums ir bijis 1 līdz 2 nedēļas – tā secināts “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā...
Lasīt tālākKo darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis
Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...
Lasīt tālākRīgā turpina novērst vētras radītās sekas; iedzīvotāji divās vietās varēs nodot izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas
Turpinot vēsturē lielākās vasaras vētras “Priska” seku likvidēšanu, Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi patlaban visus spēkus velta dažādu bīstamu situāciju novēršanai, zāģējot...
Lasīt tālākBrīdina par vētras seku apsekošanu ar bezpilota lidaparātiem
Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ir izdevusi brīdinājumu gaisa telpas lietotājiem par bezpilota lidaparātu lidojumiem elektrotīkla infrastruktūras bojājumu apsekošanai...
Lasīt tālākPašvaldības policija skaidro: suņa riešana pati par sevi nav administratīvi sodāms pārkāpums
Publiskajā telpā periodiski tiek apspriests, kā rīkoties situācijās, kad kaimiņu suns, paliekot mājās viens, ilgstoši rej vai gaudo un traucē apkārtējiem. Daugavpils pilsētas pašvaldības...
Lasīt tālākApliecības “Goda ģimene” izmantošana turpina pieaugt – aktīvo apliecību skaits gada laikā palielinājies par vairāk nekā 23 tūkstošiem
Latvijas ģimenes aizvien aktīvāk izmanto apliecības “Goda ģimene” sniegtās priekšrocības – šobrīd Latvijā ir 168 222 aktīvas “Goda ģimene” apliecības, kas ir par 23 tūkstošiem...
Lasīt tālāk