• Tweet

Nacionālā jautājuma eskalēšana, ko raisīja parakstu vākšana par divvalodību un atsevišķu kreisā spārna politiķu iesaistīšanās tajā, beigsies ar pilnīgu nulli, jo Saskaņas centra (SC) Saeimas frakcija izlēmusi izvairīties no atbildības un nepiedalīties balsojumā par Satversmes grozījumiem.

Vakar SC parlamentārā grupa pieņēma lēmumu nepiedalīties balsojumā, kas paredzētu Satversmē nostiprināt valsts valodas statusu ne vien latviešu, bet arī krievu valodai. Šādu amorfu lēmumu no saviem politiskajiem oponentiem, šķiet, negaidīja pat Nacionālā apvienība, kuras līderis Imants Parādnieks Neatkarīgajai atzina: «Runāt par atbildību un tik tiešām to uzņemties – tās ir divas dažādas lietas. SC to nespēj pat tik principiālā jautājumā.» Savukārt Raivis Dzintars papildina: «Acīmredzot, Saskaņas centrs joprojām nespēj piecelties no diviem krēsliem. No vienas puses, viņiem ir jāievēro prokrieviskā politika, no otras puses – jādemonstrē Latvijas valstij un tās pilsoņiem lojāla pozīcija. Diemžēl kalpot diviem kungiem nav iespējams. Katru partiju tas neizbēgami noved pie milzīgām iekšējām pretrunām, kas Saskaņas centrā jau ir sākušās.»

To, ka nespēja paust stingru pozīciju valodas jautājumā varētu radīt šķelšanos SC rindās, apliecina arī daudzi eksperti, pēc kuru domām, kreisā flanga Saeimas grupas inertā attieksme, iespējams, aizvainos SC līderi Rīgas mēru Nilu Ušakovu, kurš atklāti atzina, ka ir parakstījies par divvalodību. Kā vakar novēroja Neatkarīgā, īsi pēc SC Saeimas frakcijas sēdes, kurā tika pieņemts Zālamana lēmums, N. Ušakovs bija ieradies parlamentā un ilgāku laiku pie Saeimas durvīm emocionāli par kaut ko diskutēja ar SC frakcijas vadītāju Jāni Urbanoviču. SC frakcija ir vienota ne vien aiziešanā no stingras nostājas, bet arī publiskā komunikācijā. SC pārstāvji Valērijs Agešins, Sergejs Dolgopolovs un Sergejs Mirskis apgalvo, ka bažām par šķelšanos neesot pamata un kolektīvais lēmums nebalsot par divvalodību apmierinot visus deputātus. «Viedokļi, protams, bija dažādi, taču šis ir vienīgais saprātīgais risinājums,» komentēja V. Agešins, uzsvērdams, «jau tagad ir skaidrs, ka jautājumā par divvalodību notiks visas Latvijas referendums un Saeima šeit ir lieks posms. Tauta ir visgudrākā, un tā pateiks savu galavārdu.» Tikmēr S. Mirskis norāda: «Man vistuvākā šķiet Valsts prezidenta Andra Bērziņa pozīcija. Ir acīmredzami, ka referendums izgāzīsies, jo tajā, visticamāk, nepiedalīsies nepieciešamais vēlētāju skaits. Bet tas nozīmē, ka divvalodības ieviešana nav iespējama. Apzinoties šo situāciju, Saskaņas centram nav tiesību ar savu balsojumu «par» vai «pret» divvalodību apvainot kādu no vēlētāju grupām. Domāju, ka nedz krievi, nedz latvieši nevēlas saasināt starpnacionālo naidu un arī politiķiem ar savām rīcībām nebūtu jāveicina etniskās domstarpības.»

Tikmēr SC frakcijas oficiālā versija par to, kādēļ pieņemts lēmums nepiedalīties balsojumā, liecina: kreisā spārna deputātu balsojums par krievu valodas statusu provocētu kārtējo labējo deputātu publisku apvainojumu vilni pret Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvotājiem.

Avots: nra.lv