04/07/2012, Kategorija: Izglītība, Sabiedrība

Pēdējos gados strauji palielinās vidusskolas absolventu īpatsvars, kuri nolemj izglītību Latvijas augstskolās un koledžās neturpināt, norādīts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informatīvajā ziņojumā Par situāciju skolēnu sekmībā vispārējā izglītībā.

Tāpat arī ministrija atklāj, ka pēdējo gadu laikā, lielāko uzmanību pievēršot rūpju bērnu atbalstam, novārtā palikuši talantīgākie skolēni un viņu spēju attīstīšana, tāpēc ik gadu krītas to audzēkņu skaits, kuru zināšanu līmenis sasniedz vismaz 8 balles.

Ministrija informē, ka vidusskolas beidzēju skaits no 2006. līdz 2010. gadam ir samazinājies par 9% (līdz 18 984 absolventiem). Statistika par 2010. gadu liecina, ka pēc vidējās izglītības iegūšanas, 58,9% mācības turpināja kādā no Latvijas augstākās izglītības iestādēm, 4,2% izglītojās profesionālās mācību iestādēs, bet gandrīz 37% skološanos Latvijā neturpināja. IZM gan norāda, ka pagaidām nav pieejama informācija par to, cik jauniešu pēc vidusskolas izvēlas turpināt mācības ārvalstīs.

 Salīdzinot ar 2006. gadu, to jauniešu īpatsvars, kas mācības pēc 12. klases Latvijā neturpina, gandrīz dubultojies: 2006. gadā šādu izvēli izdarīja 23,7% vidusskolas absolventu. Jāteic, ka pieaug arī pamatskolas absolventu skaits, kas mācības neturpina, – 2009. gadā izglītības ceļu pārtrauca 3,5% jeb 879 pamatskolas absolventi, bet 2010. gadā – 5,3% jeb 1184 pusaudži. Savukārt tie, kas nolemj izglītības ceļu turpināt, arvien vairāk priekšroku dod profesionālajām skolām, kas vienlaikus piedāvā iegūt gan vidējo izglītību, gan arodu: 2006. gadā mācības tur uzsāka 30,4% pamatskolas beidzēju, bet 2010. gadā – 33,8%. Līdzīgi kā 12. klasēs, arī pamatskolu beigušo skaits būtiski sarucis – no 30 tūkstošiem 2006.gadā līdz 19 429 skolēniem 2010./2011. mācību gadā. No tiem 9. klasi sekmīgi beidza 97,2%, bet liecību saņēma 2,8% jeb 542. «Beidzēju skaits, kas ieguvuši apliecību, pēdējos gados ir pieaudzis, piemēram, 2006. gadā tādu bija 94,9%,» norāda IZM Izglītības departamenta speciālists Edgars Grīnis. Arī skolēnu skaits, kuri beiguši 12. klasi ar atestātu, palielinājies, – 2010./2011. mācību gadā vidusskolu sekmīgi absolvēja 99,3% skolēni, bet liecību saņēma 88 jaunieši. Vakara (maiņu) skolās 92,6% no 12. klases skolēniem ieguva atestātu par vispārējo vidējo izglītību.

 Ziņojumā arī teikts, ka katru gadu vidēji 97% skolēnu tiek pārcelti uz nākamo klasi, bet 2–2,5% (ap 5000) paliek uz otro vai pat trešo gadu tajā pašā klasē. IZM gan skaidro, ka vismaz desmitā daļa otrgadnieku un trešgadnieku faktiski atrodas ārzemēs un skolu nemaz neapmeklē, tikai vecāki par to nav uzrakstījuši skolai iesniegumu, tādēļ nav pamatojuma atskaitīt skolēnu obligātajā izglītības vecumā. Vēl vismaz divas piektdaļas skolēnu ir nesekmīgi ilgstošu neattaisnotu skolas kavējumu dēļ. «Nesen ir spēkā stājušies noteikumi, kas nosaka: ja semestrī skolēnam ir vismaz 20 neattaisnotas stundas, darbā ar kavētājiem iesaistās pašvaldības dienesti, kas sauc vecākus uz pārrunām, meklē kavējuma cēloņus un kopīgi cenšas bērnu atgriezt skolas solā,» teic E. Grīnis.

 Viņš arī atzīst – tā kā pēdējos gados lielākā uzmanību pievērsta vājo skolēnu atbalstam, tiem, kam ir grūtības mācīties, novārtā atstāti talantīgākie. Arī starptautiskie pētījumi norādījuši uz zemo Latvijas skolēnu īpatsvaru, kas spēj sasniegt augstāko līmeni (vismaz 8 balles), turklāt viņu skaits rūk. «Piemēram, Somijā 9% 15 un 16 gadus vecu jauniešu spēj sasniegt augstāko zināšanu līmeni, bet Latvijā šis rādītājs ir 0,6%. Un tas nav tādēļ, ka mums nebūtu talantīgu bērnu. Vienkārši viņiem netiek pievērsta pietiekama uzmanība. Lai viņi neieslīgtu tādā kā rutīnā, ir jāparedz kādi atbalsta pasākumi, piemēram, speciālas konsultācijas, kur noritētu darbs ar šādiem spējīgiem skolēniem,» uzsver E. Grīnis. Tam, ka nepieciešams vairāk laika veltīt katram skolēnam individuāli, piekrīt arī Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntis Vasiļevskis. «Piemēram, projektā Matemātika un dabaszinātnes iesaistītajām skolām tika piedāvāts dažādot skolotāju darba metodiku, plānojot atšķirīgus sasniedzamos rezultātus katram skolēnam individuāli. Un šāda pieeja deva rezultātu – palielinājās visu skolēnu mācību sasniegumi,» akcentē G. Vasiļevskis.

Avots: nra.lv /Līga Nestere

464 skatījumi




Video

Četras dienas bez elektrības: vissmagākā situācija Aizkraukles, Jēkabpils un Bauskas novados

27/08/2026

Turpinoties intensīvam darbam pēc 22. augusta vētras, līdz 27. augusta plkst. 06.00 elektroapgāde ir atjaunota aptuveni 98,5 % vētras ietekmēto klientu. Novērsti 1774 vētras radīti sadales elektrotīkla...

Lasīt tālāk
Video

Gaujas Nacionālā parka takās plaši vētras postījumi – nepieciešama brīvprātīgo palīdzība

26/08/2026

Postošās vētras rezultātā Gaujas Nacionālajā parkā (GNP) daudzviet lauzti un izgāzti koki, kas krītot radījuši būtiskus bojājumus dabas tūrisma infrastruktūrai, aizšķērsojuši vai vietām...

Lasīt tālāk
Video

Valdība apstiprina vienotu kārtību kombinēto mācību īstenošanai

25/08/2026

Ministru kabinets apstiprinājis Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos noteikumus par kombinēto mācību īstenošanas un organizēšanas kārtību. Jaunais regulējums nosaka vienotus principus...

Lasīt tālāk
Video

Ko darīt, ja vētra nodarījusi zaudējumus? Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcības ceļvedis

24/08/2026

Nedēļas nogales vētra daudzviet Latvijā nodarījusi pamatīgus postījumus ēkām, sējumiem, automašīnām un citam īpašumam. Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) aicina iedzīvotājus,...

Lasīt tālāk
Video

Rīgā turpina novērst vētras radītās sekas; iedzīvotāji divās vietās varēs nodot izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas

24/08/2026

Turpinot vēsturē lielākās vasaras vētras “Priska” seku likvidēšanu, Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi patlaban visus spēkus velta dažādu bīstamu situāciju novēršanai, zāģējot...

Lasīt tālāk
Video

Brīdina par vētras seku apsekošanu ar bezpilota lidaparātiem

24/08/2026

Valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” (CAA) ir izdevusi brīdinājumu gaisa telpas lietotājiem par bezpilota lidaparātu lidojumiem elektrotīkla infrastruktūras bojājumu apsekošanai...

Lasīt tālāk
Video

Pašvaldības policija skaidro: suņa riešana pati par sevi nav administratīvi sodāms pārkāpums

24/08/2026

Publiskajā telpā periodiski tiek apspriests, kā rīkoties situācijās, kad kaimiņu suns, paliekot mājās viens, ilgstoši rej vai gaudo un traucē apkārtējiem. Daugavpils pilsētas pašvaldības...

Lasīt tālāk
Video

Iepirkšanās jaunajam mācību gadam: 6 padomi pārdomātākām izvēlēm

21/08/2026

Jaunā mācību gada sākums ģimenēm ierasti saistās ar papildu pirkumiem, sākot no burtnīcām un rakstāmpiederumiem līdz apģērbam, apaviem un skolas somai. Tomēr jauns mācību gads nenozīmē,...

Lasīt tālāk
Video

Apliecības “Goda ģimene” izmantošana turpina pieaugt – aktīvo apliecību skaits gada laikā palielinājies par vairāk nekā 23 tūkstošiem

18/08/2026

Latvijas ģimenes aizvien aktīvāk izmanto apliecības “Goda ģimene” sniegtās priekšrocības – šobrīd Latvijā ir 168 222 aktīvas “Goda ģimene” apliecības, kas ir par 23 tūkstošiem...

Lasīt tālāk
Video

Operācijā “Vilkatis” sākta Latvijas–Baltkrievijas robežas pārbaude ar ģeoradaru

17/08/2026

Valsts robežsardze sadarbībā ar Valsts policiju ir sākusi augsnes slāņu skenēšanu gar Latvijas–Baltkrievijas robežu, izmantojot ģeoradaru. Pārbaužu mērķis ir konstatēt iespējamas izmaiņas...

Lasīt tālāk