• Tweet

Stradiņa slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centrā veiktas divas sarežģītas operācijas – pulmonālā endarterektomija – retas saslimšanas pulmonālās hipertensijas pacientiem – 40 gadus vecai sievietei un 67 gadus vecam vīrietim. Abi pacienti pēc operācijas jūtas labi un pēc atveseļošanās varēs pilnvērtīgi atgriezties dzīvē.

Plaušu hipertensijas speciālists, kardiologs Andris Skride stāsta, ka pulmonālā endarterektomija ir viena no sarežģītākajām operācijām pasaulē, kas tiek veikta dziļā hipotermijā, pazeminot pacienta ķermeņa temperatūru uz vairākām stundām līdz 18 grādiem un pilnībā apstādinot asinsriti uz vismaz 40 minūtēm. Hroniska trombemboliska plaušu hipertensija ir plaušu hipertensijas forma. Tā rodas, kad trombi aizsprosto plaušu artēriju zarus un vidējais spiediens plaušu artērijā paaugstinās virs normas. Operācijas laikā no plaušu artērijām vaļējā ceļā tiek izņemti trombi, raksta NRA.lv.

Hroniska trombemboliska pulmonāla hipertensija ir reta saslimšana, kā arī grūti diagnosticējama. Kardiologs A. Skride norāda, ka šīs slimības diagnostika un ārstēšana ir komplicēta un var notikt tikai universitātes slimnīcās: «Slimību neārstējot, mirstība ir augsta – trīs gadu laikā tā faktiski sasniedz 90 procentu. Sirds labā kambara mazspējas dēļ šie pacienti, kuriem veicām operāciju, bija atkarīgi no skābekļa terapijas 24 stundas diennaktī. Operācija šiem pacientiem bija vienīgā iespēja atgriezties normālā dzīves ritmā.» Sabiedrība pēdējā laikā vairāk par šīs slimības pacientiem uzzinājusi, jo Latvijas Pulmonālās hipertensijas biedrība un mediķi aicināja ziedot Zanes operācijai – plaušu transplantācijai Austrijā, Vīnē. Tiesa, Zane slimo ar cita veida pulmonālo hipertensiju, kur šāda operācija nepalīdzētu, tāpat kā izārstēties nepalīdz arī medikamenti, kuri gan nepieciešami, lai Zane dzīvotu. Ziedojumi tika savākti īsā laikā, un pašlaik Zane gaida zvanu no Vīnes klīnikas, kas var atskanēt jebkurā mirklī.

Latvijā pirmo pulmonālo endarterektomiju veica pagājušā gada vasarā – gados jaunam vīrietim. A. Skride stāsta, ka nupat šis pacients bijis uz pārbaudēm, un var teikt, ka viņš ir pilnībā izveseļojies. «Tas mums pašiem ir kā brīnums, jo viņš ir vesels,» uzsver ārsts. Šis pacients piecus gadus ārstējās ar zālēm, taču tas nesniedza cerēto efektu. Tagad veiktas vēl divas operācijas. Tās ir turpinājums sirds un plaušu asinsrites speciālistu uzsāktajam ieguldījumam reto slimību diagnostikā un ārstēšanā. Šādas operācijas laikā liela nozīme ir kardioķirurgu, anesteziologu un perfuzionistu perfektai sadarbībai. Arī šoreiz sarežģīto operāciju īstenoja Stradiņa slimnīcas speciālisti – Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis, kardioķirurgi – Pēteris Stradiņš, Mārtiņš Kalējs, anesteziologi – Eva Strīķe, Agnese Ozoliņa, perfuzionists Biruta Mozele, kardiologs Andris Skride. Operācijas tika veiktas kopā ar profesoriem no Varšavas Kardioķirurģijas klīnikas – Andreju Bīdermani un Zbigņevu Jurašzinski un anesteziologu Pjotru Zatkovski. Operācijas īstenošanu finansiāli atbalstīja Pulmonālās hipertensijas biedrība. Latvijā, pēc A. Skrides teiktā, vajadzētu veikt desmit šādas operācijas gadā. Pašlaik rindā uz operāciju gaida trīs pacienti.

***

VIEDOKLIS

Andris SKRIDE, kardiologs:

– Nupat uz pārbaudēm pie mums bija pacients, kuram šo sarežģīto un nozīmīgo operāciju veicām pagājušā gada vasarā. Viņam ir 30 gadu, un viņš jūtas ļoti labi, viņš ir izveseļojies.