• Tweet

No šodienas 43 Latvijas pašvaldībās sāksies XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norise.

12. jūlijā sāksies Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norišu #DziediUnDejo2021 pirmais notikums “Saulesvija”: no tradicionāla klātienes notikuma svētku dalībnieku gājiena Rīgā, laikmeta nosacījumu vadīts tas aizvīsies daudz garāku ceļu, līdzīgi kā pats Svētku tapšanas stāsts ir izvērties par sarežģītu ceļu trīs gadu garumā.

Ceļš “Saulesvija” veidots kā klātienes mirkļu un video fiksējums norisēs, kurā nepilnas stundas garumā ikvienā pašvaldībā īpašais Svētku vēstnesis kopā ar atraktīvu ceļotāju-sveicinātāju nodos svētku organizatoru pateicības un dāvanas ikvienam, kurš gatavojās XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, apguva svētku repertuāru, veidoja aizraujošus video sveicienus un video priekšnesumus, piedalījās videoklipu filmēšanā. Dāvanas dalībniekiem sagatavojuši Svētku atbalstītāji – lieldraugs Swedbank sagādājis īpaši izveidotas ilgtspējīgās somiņas, savukārt atbalstītājs saldumu zīmols Laima – konfektes. Pašvaldības sagaidīs svētku auto, pulcējušies nelielās grupiņās sava kolektīva ietvaros un ievērojot visus valstī noteiktos epidemioloģiskos noteikumus, daļa pašvaldību ir sarūpējuši šai dienai un stundai īpašus pārsteigumus un pateicības skolēniem un kolektīvu vadītājiem.

Notikuma laikā Svētku auto no 12. jūlija līdz 29. jūlijam ieripos katrā no 43 Latvijas pašvaldībām. “Saulesvijas” ceļš dalās vairākos staros – pirmais no 12. jūlija līdz 14. jūlijam brauks pa Kurzemi (12.07. – Kuldīga, Jūrkalne, Ventspils; 13.07. – Liepāja, Grobiņa, Saldus; 14.07. – Talsi, Roja, Engure, Tukums, Kandava, Dobele), 15. un 16. jūlijā ceļos pa Zemgales un Latgales novadiem (15.07. – Jelgava, Eleja, Ozolnieki, Bauska, Iecava, Salaspils, 16.07. – Skrīveri, Aizkraukle, Pļaviņas, Jēkabpils, Līvāni). No 19. līdz 22. jūlijam Svētku auto dosies uz Latgales, Sēlijas un Vidzemes novadiem (19.07. – Preiļi, Ilūkste, Slutišķi, Daugavpils, 20.07. – Dagda, Krāslava, Rēzekne, Lūznava, 21.07. – Ludza, Balvi, Alūksne). No 22. jūlija līdz 26. jūlijam – Vidzemē (22.07. – Madona, Gulbene, Smiltene, 23.07. – Valka, Strenči, Valmiera, Burtnieki, Mazsalaca, Limbaži, 26.07. – Priekuļi, Cēsis, Sigulda, Inčukalns, Krimulda, Sēja, Saulkrasti). 27. – 29. jūlijā viesosies Pierīgā un noslēgsies Rīgā (27.07. – Carnikava, Ādaži, Garkalne, Ropaži, Ulbroka, Ogre, 28.07. – Ķekava, Olaine. 29.07. – Jūrmala, Babīte, Mārupe, Rīga). Īpašo Svētku auto nodrošina atbalstītājs Inchcape Motors Latvia – Ford oficiālais pārstāvis Latvijā, raitu braucienu – Circle K, veldzējumu – Rimi.

“Ja ierasti ir bijis, ka Svētku dalībnieku gājienā cauri Rīgas centram dodas visu Latvijas pašvaldību delegācijas ar saviem kolektīviem, pašvaldības vadību, karogiem un vimpeļiem, ceļa malā viņus uzmundrina un sveic skatītāji, kā arī īpaši sveicinātāji, Gājienu ievada svētku rīkotāju un valsts vadītāju rindas, kas vēlāk kādā vietā sagaida un visus dalībniekus sveicina, tad šoreiz būs otrādi – delegācijas būs savās mājās, bet svētku organizatori un sveicinātāji dosies uz novadiem – ar svētku auto un ripināmiem objektiem – saulesripām,” stāsta projekta vadītāja Inga Krišāne.

Katras dienas videoapskati būs redzami Svētku mājaslapā nacgavilet.lv, Svētku profilā digitālajā platformā Youtube, kā arī sabiedrisko mediju portālā lsm.lv, savukārt septembrī pirmizrādi piedzīvos ilggadīgā Svētku atbalstītāja LMT veidotā dokumentālā filma (režisors Pauls Dombrovskis, idejas autors Dzintars Dreibergs, Kultfilma). “Saulesvijas” komanda – režisore Inga Krišāne, mākslinieks Rūdolfs Baltiņš, norišu režisori Edīte Siļķēna, Inga Krišāne un Kristaps Gustavs Kiršteins, kā arī visu pašavaldību koordinatori, ar kuriem kopā veidoti ikvienai pašvaldībai unikāli notikumi.

Svētku norišu konceptu mērķis ir cieņpilni pabeigt Svētku procesu, neapdraudot klātienes izglītības procesa uzsākšanu 1. septembrī: plānots, ka svētku kopējo programmu veido 15 dažādas norises kora dziedāšanā, vokālajā mūzikā, instrumentālajā mūzikā, dejā, vizuālajā un vizuāli plastiskajā mākslā, folklorā. Norises plānotas pašvaldībās, pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai, ārtelpās. Jebkurā svētku norisē dalībnieku skaits ir no 1 līdz tajā brīdī valstī atļautajam skaitam, nenotiek plaša pulcēšanās, nav plānoti centralizēti mēģinājumi un garš mēģinājumu process. Norises tiks iemūžinātas videoierakstos. Visi videomateriāli tiks nodoti Rakstniecības un mūzikas muzejam topošās Dziesmu un deju svētku ekspozīcijas vajadzībām kā spilgta 21.gadsimta liecība.

Šobrīd notiek arī aktīvs mūsdienu deju lieluzveduma “Augstāk par zemi” filmēšanas process, bet no 21.jūlija VEF kultūras pilī būs skatāma vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas programmas “Radi rotājot” izstāde.