• Tweet

19. un 20. oktobrī Briselē tiekas Eiropas valstu līderi. Kā galvenie samita jautājumi būs ”Brexit”, migrācija, Eiropas nākotnes attīstība, kā arī situācija Turcijā, Ziemeļkorejā un citur.

Viens no samita jautājumiem būs migrācija un, kā informē Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Antonio Tajāni, samits tiks sākts ar balsojumu par Dublinas sistēmas pārveidi.

„Man to ir būtiski pasvītrot Eiropadomē, jo mēs aktīvi strādājām pie reformām. Bet arī dalībvalstīm, padomei, ir jākļūst aktīvākai šajā jomā. Es zinu, ka Angela Merkeles kundze un Emanuels Makrona kungs atbalsta nepieciešamību pēc jauniem migrācijas noteikumiem. Tomēr mums ir jāpārliecina pārējie. Es ceru, ka mums izdosies panākt galīgo vienošanos šajā jautājumā 2018. gada sākumā. Tas ir vissvarīgākais, ko es vēlos viņiem pateikt,” sacīja Tajāni.

Viņš uzsver, ka ES reformēšanā jāpanāk lielāka dalībvalstu iesaiste un, lai to panāktu, EP vēlas kļūt par diskusiju sirdi.

„Es ielūgšu katras valsts premjeru vai prezidentu ierasties Eiropas Parlamentā, lai kopā ar deputātiem diskutētu par Eiropas nākotni. Nevis lai teiktu formālu uzrunu, bet gan lai diskutētu. Es gatavojos arī akcentēt mūsu darbu cīņā ar dempingu. Tas ir būtiski, lai mēs spētu aizsargāt mūsu uzņēmumus un industrijas no negodīgas ārvalstu konkurences. Es neesmu skolotājs un mans uzdevums nav pamācīt dalībvalstu līderus. Mans uzdevums ir parādīt jomas, kur Eiropas Parlaments ir spējis panākt progresu, un pasvītrot, ka arī no valstu puses ir nepieciešama aktīvāka iesaiste. Tā būs laba iespēja dialogam par politikas saturu,” skaidro EP priekšsēdētājs.

Vislielākās diskusijas būs par ”Brexit” jautājumu un galvenais ir uzsvērt to, ka Lielbritānijai būs jāmaksā tas, kas solīts ES budžetā.

„Eiropas Parlaments nebūs gatavs samierināties ar Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas piedāvāto 20 miljardu eiro iemaksu Eiropas Savienības budžetā pēc izstāšanās. šī summa ir smieklīgi maza un īstais tā dēvētā ”Brexit” rēķina apmērs ir aptuveni trīs reizes lielāks, proti no 50 līdz 60 miljardiem eiro. Bet pašreiz neizskatās, ka britu politiķi būtu gatavi ko tādu pieņemt. Sarunas ir sarežģītas. Tomēr es ticu, ka beigu beigās mums izdosies panākt vienošanos,” pauda Tajāni.

Viņš uzsver, ka vispirms ir jāatrod kopsaucējs par trim nozīmīgākajiem punktiem: par Lielbritānijā dzīvojošo Eiropas pilsoņu tiesībām, par robežu starp Ziemeļīriju un Īriju un par naudu.

„Mēs gribam tikai to, kas mums pienākas. Ne eiro vairāk, ne eiro mazāk. Mēs nevaram pieņemt 20 miljardu eiro piedāvājumu, ko ir izteikusi Lielbritānija. Tas ir par maz. Tomēr būtiskākais jautājums ir pilsoņu tiesības. Tikai tad, kad būs panākta vienošanās par šiem nosacījumiem, mēs varēsim sākt sarunas par nākotnes attiecību modeli. Mēs esam vienoti, un viņi ir sašķelti. Ne es, ne kāds cits nezina, kāds būs britu priekšlikums. Vai viņi vēlas tādu attiecību modeli, kāds Eiropas Savienībai pastāv ar Norvēģiju? Vai tādu, kāds tas ir ar Ukrainu vai Šveici? To neviens nezina. Man ir svarīgi, lai vienošanās tiktu noslēgta, jo arī pēc šķiršanās, pēc 2019. gada, mums būs nepieciešams sadarboties ar Apvienoto Karalisti daudzās jomās. Te var minēt gan nelegālo migrāciju, gan izglītību, gan aizsardzību. Vairums Eiropas Savienības dalībvalstu ir arī NATO sastāvā. Arī Lielbritānija ir NATO valsts. Tādēļ drošības jomā mums ir jāstrādā visiem kopā,” pauda EP priekšsēdētājs.

Foto:European People’s Party/https://www.flickr.com/photos/eppofficial//https://creativecommons.org/licenses/by/2.0/