Sāk īstenot bezdarbnieku mobilitātes pabalstu programmu
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) no 19. marta sāk īstenot atbalsta pasākumu “Darbs Latvijā”, nodrošinot saviem klientiem finansiālu atlīdzību transporta un īres izdevumu segšanai pirmos četrus darba mēnešus, informē NVA.
Šim pabalstam var pieteikties tie bezdarbnieki, kas vismaz sešus mēnešus bijuši reģistrēti NVA. Arī potenciālajai darbavietai ir jābūt reģistrētai NVA, tāpēc aģentūra aicina visus darba devējus, kas meklē darbiniekus, aktīvi reģistrēt vakances NVA.
“Šī mobilitātes programma ļaus sarosīties un palīdzēs tiem bezdarbniekiem, kas nevarēja līdz šim pieņemt darba piedāvājumu, jo pietrūka naudas nokļūšanai uz darba vietu. Cilvēkam, iesaistoties šajā programmā, būs jāizlemj, vai viņš ik dienu vēlēsies doties uz darbu, izmantojot savu transporta līdzekli vai sabiedrisko transportu, vai īrēt mītnes vietni. Svarīgākais, ka cilvēkam būs paplašinātas iespējas izvēlēties darbu tepat Latvijā, nepametot tuviniekus,” norāda NVA pārstāve Solveiga Kabaka.
Kā ziņots, reģionālās mobilitātes atbalsta pasākums paredzēts darba vietās Latvijas teritorijā, lai galvenokārt veicinātu darba spēka mobilitāti reģionos ārpus Rīgas, izņemot, ja galvaspilsētā darba devējs piedāvās vienlaikus sākt darba tiesiskās attiecības ar vismaz 25 NVA reģistrētiem bezdarbniekiem.
Pabalsts būs pieejams četrus mēnešus, un tā maksimālā summa nevarēs pārsniegt 280 latus. Pabalsta izmaksas gaitā būs iespējamas variācijas atkarībā no konkrētā cilvēka vajadzībām un attaisnojuma dokumentiem, piemēram, ja bezdarbnieks saņems pirmo avansu 100 latu apmērā, tad pārējos trīs mēnešus viņam izmaksās ne vairāk kā 60 latus.
Maksimālais pabalsta izmaksas termiņš būs četri mēneši, jo iecerēts, ka šajā laikā darba vieta kļuvusi par pastāvīgu.
Šogad programmā “Darbs Latvijā” paredzēts kopumā 98 000 latu finansējums, kas ļaus atbalstīt vismaz 350 bezdarbniekus. Šogad programma tiks īstenota pilotprojekta veidā, proti, programmas gaitā tiks analizēts, vai programma ir piemērota bezdarbnieku vajadzībām, vai paredzētās atbalsta summas ir adekvātas un vai programmā nebūtu nepieciešamas vēl kādas citas izmaiņas.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
Skolēnu mācību uzņēmumiem, kuru ieņēmumi gadā nesasniegs 3000 eiro, nebūs Valsts ieņēmumu dienestā jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem. To noteic Saeimā trešdien, 30.aprīlī,...
Lasīt tālākFM: Pirmajā ceturksnī būtiski auguši izdevumi ES fondu projektiem
Atbilstoši Valsts kases datiem šā gada pirmajā ceturksnī kopbudžetā bija 521,2 miljonu eiro deficīts, savukārt pirms gada bija vērojams pārpalikums 41,6 miljoni eiro. Ņemot vērā ārvalstu...
Lasīt tālākPārtikas cenas un piesardzīgs patēriņš martā ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu
2025. gada martā iedzīvotāju piesardzīgāka izturēšanās pret tēriņiem ietekmēja mazumtirdzniecības apgrozījumu. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās...
Lasīt tālākRadīts īpašs “Kārums” un animācijas filmas “Straume” biezpiena sieriņš – ar arbūza garšu
Sadarbībā ar Oskara godalgotās animācijas filmas “Straume” (angliski “Flow”) veidotājiem, Latvijā vadošais piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” radījis īpašu biezpiena sieriņu...
Lasīt tālākLBAS pauž izbrīnu par birokrātijas mazināšanas rīcības grupas publiskajiem paziņojumiem
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentei E. Siliņai, Valsts kancelejas vadītājam R. Kronbergam un labklājības ministram R. Uzulniekam, kurā...
Lasīt tālākMinistrija: Vēja parku projektiem, kas cer uz valsts atbalstu, jādod ceļš tiem, kuri gatavi tos realizēt pašu spēkiem
Latvijā netiek plānoti atbalsta maksājumi atjaunīgās enerģijas, tostarp vēja enerģijas, projektiem. Ar atjaunīgās enerģijas projektu attīstītājiem nodrošinām regulāras tikšanās,...
Lasīt tālākNavigējot nenoteiktības laikā: Baltijas ekonomiku sniegums un finanšu stabilitāte apliecina izturību
Šajā nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes laikā ir dabiski justies kā šūpolēs, kur mijas realitāte, cerības, riski un neziņa par to, kā būs nākotnē. Lai gan globālais fons ir...
Lasīt tālāk2024. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts samazinājies līdz 1,8% no IKP
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2024. gadā bija 706 miljoni eiro jeb 1,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 2023. gadu, tas ir par 225,4 miljoniem eiro mazāks, liecina Centrālās...
Lasīt tālākPētījums: vistrauslākā finansiāla neatkarībā ir sieviešu un jauniešu vidū
40% Latvijas iedzīvotāju personīgās finanses ir vērtējamas kā neaizsargātas – šiem cilvēkiem ir grūtības segt ikdienas tēriņus, nav iespēju izveidot uzkrājumus un aizsargāt savas...
Lasīt tālākZelta cena lauž rekordus: kāpēc daudzi steidz investēt?
Zelts bieži tiek uzskatīts par investīciju veidu, kas var kalpot kā nodrošinājums pret ekonomisko nenoteiktību un finanšu tirgus svārstībām. Šī gada laikā novērotais būtiskais zelta...
Lasīt tālāk