• Tweet

Satiksmes ministrijas (SM) pieļautā tranzīta izsīkšana radījusi nopietnas problēmas Latvijas dzelzceļam un ostām – dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%, kas licis satiksmes ministram Tālim Linkaitam (JKP) vēstulē lūgties Krievijai atjaunot kravu plūsmu un ļaut attīstīt kravu ceļu Kaļiņingrada-Sanktpēterburga. Kamēr Latvijas tranzīts turpina grimt arvien dziļākā dūksnājā, Linkaits, šķiet, ķēries klāt arī autoceļiem – viņš apņēmies sekot Ziemeļvalstu piemēram un palielināt kokmateriālu kravu pārvadājumos pieļaujamo transportlīdzekļu masu līdz 60 tonnām un garumu līdz 24 metriem.

Satiksmes ministrs Linkaits paudis atbalstu Latvijas Mežizstrādātāju savienības rosinājumam palielināt baļķvedēju maksimālo pieļaujamo svaru līdz 60 tonnām un sastāvu garumu līdz 24 metriem. Lai arī ceļu uzturētāju pirmā reakcija ir noraidoša, Linkaits paziņojis, ka pats šo jautājumu Satiksmes ministrijā aktualizējis jau vairākkārt.

“Pašlaik kokrūpnieki noteiktu dalāmo kravu pārvadājumiem, piemēram, apaļkoku, var izņemt speciālas atļaujas un pārvadāt līdz 52 tonnu smagas kravas pa valsts galvenajiem un reģionālajiem ceļiem. Atbalstu iespēju rīkoties līdzīgi Ziemeļvalstīm un palielināt kokmateriālu kravu pārvadājumos pieļaujamo transportlīdzekļa masu,” medijos paudis satiksmes ministrs Linkaits.

Ministrs gan nav ņēmis vērā, ka, lai gan no ekonomiskā viedokļa vairāk baļķu aizvest vienā paņēmienā ir izdevīgāk, pārkrautas mašīnas neapšaubāmi bojā gan meža ceļus, gan koplietošanas ceļu asfalta segumu, kas šķietamu ieguvumu vietā varētu radīt apjomīgus zaudējumus.

Uz to norādījuši arī ceļu uzturētāji. “Ierobežota finansējuma apstākļos un, ņemot vērā, ka liela daļa valsts vietējo un reģionālo autoceļu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, palielināt slodzi uz šādā stāvoklī esošu autoceļu tīklu nav finansiāla seguma un tas nav prioritāri risināms jautājums,” šādu viedokli paudusi VAS “Latvijas valsts ceļi”.

Jau šobrīd līdz 52 tonnu baļķvedēju pārvietošanās ir atļauta individuālā kārtā pa iepriekš saskaņotiem maršrutiem.

Īsti gan nav saprotams, kāpēc satiksmes ministrs tik ļoti vēlas salīdzināt Latviju ar Skandināvijas valstīm, kur šie kravu pārvadājumu attālumi valsts iekšienē ir pavisam atšķirīgi – daudz lielāki, un līdz ar to arī palielināts pieļaujamais baļķvedēju svars ir ekonomiski pamatots. Tāpat arī vidēji krietni zemākā gaisa temperatūra, īpaši Skandināvijas ziemeļos, neļauj smagsvara transportam atstāt tik lielu ietekmi uz ceļa segumu.

Tas viss norāda, ka Latvijā mainīt pastāvošo regulējumu un palielināt transportlīdzekļu maksimālo masu nebūtu ekonomiski izdevīgi nedz meža ceļu, nedz arī valsts autoceļu seguma bojāšanas vērts, jo izmaksas iespējamajam ceļu remontam varētu būt daudz augstākas, nekā šķietamie atsevišķu uzņēmēju ieguvumi, īpaši ņemot vērā jau tā nepietiekamo finansējumu valsts autoceļu atjaunošanai.

Ja satiksmes ministrs ir gatavs ignorēt acīmredzamo, tad atliek vien uzskatīt, ka Linkaita lēmums varētu būt pieņemts atsevišķu lobiju ietekmē. Jo kā gan citādi iespējams atbalstīt tik nepārdomātu ierosinājumu, kas nelabvēlīgi ietekmētu gan meža ceļu, gan vispārējo valsts autoceļu stāvokli? Vai tad šādu ministra rīcību nevaram saprast kā īstu kaitniecību valsts interesēm?

Foto: F64