• Tweet

Nepieciešams rīkot konkursu, lai aizpildītu pēc Guntas Līdakas atkāpšanās no amata vakanto Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļa vietu, pirmdien, 19. augustā, lēma Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti sēdē, kur spriests par NEPLP kompetenci sabiedrisko mediju pārvaldībā.

“Gan mediju jomas darbinieku, gan Saeimas deputātu acīs ir zudusi uzticība Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei. Jau iepriekš apspriestās problēmas un mēģinājumi tās risināt liecina, ka padomei būtu jāstrādā daudz efektīvāk un tai ir nepieciešamas jaunas asinis. Būtu svarīgi saprast padomes priekšsēdētājas Daces Ķezberes plānus un to, vai viņa iecerējusi turpināt vadīt attiecīgo institūciju, lai septembra sākumā varam lemt par pašlaik vakantās vai, iespējams, jau vairāku vakanto padomes locekļu vietu aizpildīšanu,” sacīja komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.

Norādot uz problēmām sabiedrisko mediju pārvaldības jomā, komisijā ar vēstulēm vērsušās vairākas organizācijas, tostarp Latvijas Radio Ziņu dienests, Latvijas Radio arodbiedrība, Latvijas Žurnālistu asociācija un citas. Arī sēdes laikā klātesošie šo organizāciju pārstāvji pauda kritisku vērtējumu līdzšinējam NEPLP darbam. Savukārt uz sēdi uzaicinātie Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas valdes locekļi pauda, ka situācija abos medijos ir saspringta. NEPLP pārstāvji skaidroja, ka krīze abās organizācijās saistāma ar nepieciešamajām un veiktajām pārmaiņām, kuras varētu saukt arī par reorganizāciju.

Komisijas deputāti bija vienisprātis, ka vajadzība pastāvīgi aizstāvēt un skaidrot savus lēmumus kavē NEPLP darbu un padara to neefektīvu. Savukārt mēģinājumi radušās problēmas risināt Saeimas komisijas sēdēs aizkavē darbu pie jaunā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma, ko iecerēts pieņemt līdz šī gada beigām. Kā deputātiem sēdē norādīja Kultūras ministrijas pārstāvji, esošajā situācijā nepieciešams fokusēties uz strukturāliem risinājumiem, ar kuriem plānots mainīt sabiedrisko mediju pārvaldības formu, veidojot Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi.

Nākamajā Cilvēktiesību komisijas sēdē iecerēts spriest par sabiedrisko mediju finansiālo situāciju, informēja Kaimiņš.

Foto: Saeimas kanceleja