Saeimas komisija konceptuāli atbalsta Ekonomisko lietu tiesas izveidi
Neraugoties uz tieslietu ekspertu kritiku, otrdien, 26. novembrī, Saeimas Juridiskā komisija sniedza konceptuālu atbalstu specializētas tiesas izveidei komercstrīdu, ekonomisko un finanšu noziegumu lietu izskatīšanai. Plānots, ka ekonomisko lietu tiesa savu darbību varētu uzsākt 2021. gada 1. janvārī.
“Šodien Saeimas Juridiskā komisija ir pieņēmusi nozīmīgu lēmumu, izšķiroties par labu ilgtermiņa ieguldījumu ekonomiski attīstītas un tiesiski sakārtotas valsts izveidē. Šāds lēmums veicinās Latvijas kā uzņēmējdarbībai un investīcijām labvēlīgas valsts tēlu, veicinot ne vien tautsaimniecības attīstību kopumā, bet arī ikviena valsts iedzīvotāja labklājības līmeni,” pauda tieslietu ministrs Jānis Bordāns.
Tāpat tieslietu ministrs uzsver, ka likumprojekta “Grozījumi likumā “Par tiesu varu”” konceptuāla atbalstīšana rada pamatu turpmākajām diskusijām saistībā ar Ekonomisko lietu tiesas kompetenci un grozījumu virzību attiecīgajos procesuālajos likumos.
Plānots, ka uz Ekonomisko lietu tiesu un šīs tiesas tiesnešiem pilnā mērā būs attiecināms likumā “Par tiesu varu” noteiktais rajona (pilsētas) tiesas un rajona (pilsētas) tiesas tiesneša statuss, tostarp, tiesības, pienākumi un garantijas.
Ar likumprojektu Tieslietu padomei dots uzdevums noteikt Ekonomisko lietu tiesas darbības teritoriju, atrašanās vietu un tiesnešu skaitu tiesā.
Ekonomisko lietu tiesai būs specifiska kompetence, tāpēc paredzēts noteikt, ka gadījumos, kad rajona (pilsētas) tiesas tiesnesis vai Administratīvās rajona tiesas tiesnesis būs pieteicies uz tiesneša amata vakanci Ekonomisko lietu tiesā, pirms tiesneša pārcelšanas vakantajā tiesneša amatā tiks veikta tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšana.
Likumprojekts paredz, ka apelācijas instances funkcijas, izskatot Ekonomisko lietu tiesas pieņemtos nolēmumus, veiktu specializēta kolēģija Rīgas apgabaltiesas sastāvā.
Tajā pašā laikā vairāku tieslietu eksperti ir norādījuši, ka neredz izvērstu pamatojumu, kādēļ ir jāveido jauna tiesa, skaidrojot, ka nav skaidrs specializētās ekonomiskā tiesas iespējamais labums. To ieskatā, Tieslietu ministrija joprojām nav spējusi uzskatāmi izskaidrot, kādi būs ieguvumi tieši speciālas tiesas nošķiršanai pretēji tiesnešu specializācijai.
Foto: Valsts kanceleja
Vēl par tēmu:
Progresīvie prasa Siliņai un Kozlovskim skaidrot apstākļus, kas saistīti ar Pjotra Avena pilsonību
Partijas Progresīvie Saeimas frakcija ir nosūtījusi Ministru prezidentei Evikai Siliņai un Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim vēstuli ar pieprasījumu “sniegt detalizētu informāciju...
Lasīt tālākStingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeima ceturtdien, 2. oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma izmaiņas Imigrācijas likumā, kas stingrāk ierobežo uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību. Patlaban...
Lasīt tālākStambulas konvencijai pievienotā ZZS rosinātā deklarācija ir pārkāpta
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicina premjerministri E.Siliņu vērtēt, kāpēc “Deklarācija pie Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu...
Lasīt tālākPlāno stingrāk ierobežot uzturēšanās atļauju izsniegšanu ārvalstniekiem ar sodāmību
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti otrdien, 16.septembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Imigrācijas likumā, kas paredz stingrāk ierobežot...
Lasīt tālākKonkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti
Tieslietu padomes izsludinātajā konkursā ģenerālprokurora amatam pieteikušies četri kandidāti. Ģenerālprokurora amata kandidāti: Armīns Meisters, Rīgas tiesas apgabala prokuratūras...
Lasīt tālākZZS: Latvijai stratēģiski svarīgu uzņēmumu iztirgošana nav pieļaujama
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ieceri biržā pārdot daļu no Latvijai stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem – „Latvenergo” un „Latvijas Valsts...
Lasīt tālākTiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam plāno piešķirt arī Valsts prezidentam
Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 18. jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā komisijas sagatavotos grozījumus, kas paredz paplašināt tiesības izvirzīt kandidātus tiesībsarga amatam,...
Lasīt tālākSaeimas vēlēšanās partijām vairāk biedru un garākas priekšvēlēšanu programmas
Saeimas vēlēšanās varēs kandidēt tās politiskās partijas, kuru rindās būs reģistrēti 1000 biedri, un tās partiju apvienības, kurās būs reģistrēti 1500 biedri, noteic Saeimā ceturtdien,...
Lasīt tālākSaeima apstiprina deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei
Saeima ceturtdien, 12. jūnijā, apstiprināja 14. Saeimas deputāta pilnvaras Maijai Armaņevai un Selmai Teodorai Levrencei. M. Armaņeva Saeimā ievēlēta no partijas “LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ”...
Lasīt tālākBukmeikeri prognoze to, kurš kļūs par nākamo Rīgas mēru
Pašvaldību vēlēšanas Latvijā ir noslēgušās, un uzmanības centrā tagad ir politiskās diskusijas un koalīciju veidošana. Rīgas dome nav izņēmums – galvaspilsētā jau ir sākušās...
Lasīt tālāk