Saeimas komisija: Depozīta sistēmas ieviešanā varam mācīties no kaimiņvalstu pieredzes

Lai gan iepakojuma depozīta sistēmu ieviesīsim kā pēdējā no Baltijas valstīm, varam mācīties no mūsu kaimiņvalsts pieredzes, trešdien, 27.martā, kopsēdē secināja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas un Vides un klimata apakškomisijas deputāti. Kopsēdē tika vērtēta Igaunijas pieredze un darbības principi iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanai.
“Ir liels prieks uzklausīt igauņu pieredzi depozīta sistēmas ieviešanā. No vienas puses emocionāli var būt nepatīkami apzināties, ka Igaunija un Lietuva mūs ir apsteigusi. No otras – mums ir lieliska iespēja mācīties no viņu pieredzes un pieļautajām kļūdām. Depozīta sistēmas ieviešanu ir atbalstījuši vairāk nekā 10 000 iedzīvotāju, tāpēc mūsu pienākums ir to ņemt vērā un nodrošināt šīs sistēmas izveidi Latvijā. Šodien no mūsu igauņu kolēģiem uzzinājām, ka ir grūti mainīt jau ieviestu sistēmu. Tas ir iemesls, kāpēc sākuma ieviešanas posms ir tik svarīgs, jo sistēmai ir pilnvērtīgi jāstrādā,” pēc kopsēdes akcentēja Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Jānis Vitenbergs.
Kā norādīja Vides un klimata apakškomisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs, tad depozīta sistēma pēc savas būtības nav vienkārša, jo skar daudzas iesaistītās puses, turklāt svarīgas arī sabiedrības intereses kopumā. “Līdz ar to sistēmas ieviešanai jānotiek gudri un izsvērti, nodrošinot, ka visas ieinteresētās puses ir ieguvējas. Domājot par sistēmas ieviešanu, ir svarīgi ņemt vērā arī kopējo Eiropas Savienības nostāju, kas paredz mazināt plastmasas atkritumu daudzumu. Depozīta sistēma varētu būt viens no instrumentiem, kas šo sērgu mazinātu arī Latvijā.”
Komisiju kopsēdes laikā Igaunijas depozīta sistēmas operatora “Eesti Pandipakend” pārstāvis Kaupo Karba deputātus informēja, ka kopš sistēmas ieviešanas 2005.gadā savākti jau 3,7 miljardi depozīta iepakojumu. Eksperts uzsvēra, ka depozīta sistēmas ieviešana ir ļāvusi iedzīvotājus izglītot ne vien par dzērienu iepakojumu savākšanu, bet arī palielinājusi atbildības izjūtu par visu iepakojumu šķirošanu kopumā.
Vēl par tēmu:
Plānots vēl par gadu pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas
Līdz nākamā gada 1.jūlijam plānots pagarināt lauksaimniecības un lopbarības produktu importa aizliegumu no Krievijas un Baltkrievijas. To paredz par steidzamu atzītais un Saeimā ceturtdien, 26.martā,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: Nerisinot minerālmēslu un degvielas cenu jautājumu, varam pieredzēt pārtikas un migrācijas krīzi
Valdība lēmusi, ka papildus 15 % akcīzes samazinājumam dīzeļdegvielai arī lauksaimnieku izmantotajai marķētajai dīzeļdegvielai akcīze tiks samazināta par 5 centiem litrā. Lai gan šis ir...
Lasīt tālākPētījums: martā cenu atšķirība starp Latvijas veikaliem pārsniedz 16 eiro
Tirgus pētījumu uzņēmums “SeeNext” katru mēnesi monitorē produktu cenas Latvijas lielākajos veikalu tīklos. Martā zemākās cenas konkrētu produktu grozam fiksētas “Lidl” veikalos, augstākās...
Lasīt tālākPTAC: 60% no pārbaudītajām cenām ir neatbilstošas
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC), veicot cenu monitoringu, secina, ka 60% gadījumu cenas ir norādītas neatbilstoši, tāpēc ir pieņemti četri lēmumi, kopā piemērojot...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 18. martā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākLAKRS atbalsta jaunatnes organizācijas “Protests” rīkoto protesta akciju par darbinieku tiesībām
Saeimas deputāti ir spēruši izšķirošus soļus Darba likuma grozījumos, kas tūkstošiem darba ņēmēju Latvijā samazina darba samaksu. Plānotie grozījumi paredz būtiski samazināt piemaksas...
Lasīt tālākVAS “Latvijas Pasts” ievieš drošu ID pārbaudi visos pakomātos
VAS “Latvijas Pasts”, kas pārvalda plašāko un pieejamāko pakomātu tīklu Latvijā, paziņo par unikālu pakalpojumu – personas identifikāciju pie pakomāta. Tas paredz iespēju adresātam...
Lasīt tālāk2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu
2025. gadā Latvijā bija vidēji 20,0 tūkst. brīvo darbavietu un, salīdzinot ar 2024. gadu, to skaits ir samazinājies par 3,1 tūkstoti jeb 13,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati....
Lasīt tālākArodbiedrību iniciatīva apturēt virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai savākusi vairāk nekā 10 000 parakstu
Arodbiedrību iniciatīva portālā manabalss.lv, lai apturētu Ekonomikas ministrijas virzītos grozījumus virsstundu un svētku dienu piemaksu samazināšanai, divās dienās savākusi vairāk nekā...
Lasīt tālākSkaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem turpmāk būs jānorāda arī kvalifikācija
Valdība otrdien, 3. martā, apstiprināja grozījumus Ministru kabineta noteikumos*, kas ievieš lielāku caurskatāmību skaistumkopšanas jomā, prasot pakalpojumu sniedzējiem, uzsākot darbību,...
Lasīt tālāk